“Mežacūku medības notiek diennakts tumšajā laikā no torņa. Lietots nakts tēmēklis. Tiek veikts šāviens, un mežacūka nokrīt. Ejot klāt, izrādās, ka dzīvnieks vēl ir dzīvs. Vai dzīvnieka mocības drīkst izbeigt turpat uz vietas vai jākāpj atpakaļ tornī un jāveic šāviens, jo nakts redzamības tēmēkli diennakts tumšajā laikā var izmantot, šaujot vien no vismaz 2,5 metru paaugstinājuma?” Šādu jautājumu saņēmis žurnāls "Medības".

Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Konkrētajā gadījumā mednieka pienākums ir izbeigt dzīvnieka ciešanas, izvērtējot situāciju atbilstoši Medību noteikumos noteiktajiem droša šāviena nosacījumiem un izpildot tos. Primārā medību šaujamieroču izmantošana diennakts tumšajā laikā atbilstoši Medību noteikumiem ir atļauta no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju. Tālākais situācijas izvērtējams pēc šāviena ir mednieka atbildība, kuru nosaka ne tikai Medību noteikumu 81. punkts. No drošības apsvērumiem, ja dzīvnieks ir redzams krišanas vietā pēc šāviena, pareizi ir, pašam atrodoties paaugstinājumā, kādu laiku to novērot, vai tas neizrāda dzīvības pazīmes. Steiga nav labākais sabiedrotais.”