Light rain 5 °C
O. 17.11
Hugo, Uga, Uģis
SEKO MUMS
Reklāma
Foto: Canva / Latvijas Mediji

Teritorijā, kur ganās aptuveni tūkstotis ziemeļbriežu, pamanītas vilka pēdas. Bažījoties par ganāmpulka drošību un iespējamiem zaudējumiem, vietējie ziemeļbriežu audzētāji lūguši atļauju vilku nomedīt. Tomēr Zviedrijas atbildīgās iestādes šo lūgumu noraidījušas. Kāpēc pat tik liela ziemeļbriežu ganāmpulka tuvumā konstatēta vilka klātbūtne nav pietiekams pamats medību atļaujas izsniegšanai?

Reklāma

Zviedrijas medību izdevums Svensk Jakt 16. novembrī ziņoja par situāciju Dālarnas lēnē, kur sāmu ziemeļbriežu audzētāju kopiena vērsusies atbildīgajā iestādē ar lūgumu izsniegt atļauju vilka nomedīšanai, lai pasargātu ganāmpulku no iespējamiem plēsēja uzbrukumiem.

Ganību teritorijā, kur uzturas aptuveni tūkstotis ziemeļbriežu, kāds audzētājs pamanījis vilka pēdas. Lai gan uzbrukums mājlopiem vēl nebija konstatēts, audzētāji pauda bažas, ka plēsēja klātbūtne varētu radīt nopietnas problēmas.

Ziemeļbrieži, sajūtot plēsēju, var kļūt nemierīgi, izklīst plašākā teritorijā un pamest ierastās ganības. Tas ne tikai apgrūtina dzīvnieku uzraudzību, bet arī traucē plānotos ganāmpulka apsaimniekošanas darbus.

Tomēr Dālarnas lēnes administrācija nolēma medību atļauju neizsniegt.

Vilka pēdas atrastas, bet pierādījumu nepietiek

Pēc ziņojuma saņemšanas atbildīgās iestādes speciālisti devās uz norādīto teritoriju, lai pārbaudītu informāciju par vilka klātbūtni. Viņiem izdevās izsekot plēsēja pēdām vairāku kilometru garumā, tomēr iegūt DNS paraugus, kas ļautu identificēt konkrēto dzīvnieku, neizdevās.

Reklāma
Reklāma

Pārbaudes laikā netika atrasti arī pierādījumi tam, ka vilks šajā teritorijā uzturētos pastāvīgi vai būtu nodarījis postījumus ziemeļbriežu ganāmpulkam.

Ņemot vērā, ka netika konstatēti ne vilka nodarīti postījumi, ne pazīmes par tā ilgstošu uzturēšanos ganību teritorijā, atbildīgā iestāde nolēma neizsniegt atļauju plēsēja nomedīšanai.

Vai tas varētu būt vilks no Somijas vai Krievijas?

Lēmumā minēta vēl kāda interesanta detaļa.

Šā gada septembrī tās pašas sāmu ziemeļbriežu audzētāju kopienas teritorijā tika konstatētas Somijas un Krievijas izcelsmes vilka DNS pēdas.

Tomēr šobrīd nav iespējams noteikt, vai novembrī izsekotais vilks ir tas pats dzīvnieks.

Šim apstāklim var būt nozīme arī plašākā vilku populācijas apsaimniekošanas kontekstā, jo Skandināvijas valstīs tiek pievērsta uzmanība vilku ģenētiskajai daudzveidībai un dzīvnieku migrācijai starp populācijām.

Reklāma

Vienlaikus konkrētajā gadījumā nav pierādījumu, kas ļautu novembrī konstatēto vilku identificēt vai droši sasaistīt ar iepriekš iegūtajiem DNS rezultātiem.

Vai jāgaida, līdz vilks nodara postījumus?

Zviedrijā atļauju vilka nomedīšanai iespējams saņemt arī preventīvi, lai novērstu nopietnu kaitējumu mājlopiem. Tomēr šādas atļaujas izsniegšanai nepieciešams pietiekams pamatojums. Atbildīgajām iestādēm jāizvērtē, cik liels ir iespējamo postījumu risks, vai to iespējams mazināt ar citiem līdzekļiem un vai konkrētā dzīvnieka nomedīšana neapdraudēs vilku populācijas aizsardzības mērķus.

Tas nozīmē, ka nav obligāti jāsagaida vilka uzbrukums ganāmpulkam, lai varētu lemt par tā nomedīšanu. Vienlaikus tikai vilka pēdu atrašana ganību teritorijā vēl nav pietiekams iemesls šādas atļaujas izsniegšanai.

Ziemeļbriežu audzēšana Zviedrijā ir nozīmīga sāmu tradicionālās saimniekošanas un kultūras sastāvdaļa. Atšķirībā no iežogotās teritorijās turētiem mājlopiem ziemeļbrieži brīvi pārvietojas plašās ganībās, tādēļ pasargāt tos no plēsējiem ir ievērojami sarežģītāk. Turklāt zaudējumus var radīt ne tikai nogalināti dzīvnieki, bet arī plēsēju iztraucēta ganāmpulka izklīšana, apgrūtināta barošanās un papildu darbs, kas nepieciešams ziemeļbriežu savākšanai.

Tomēr konkrētajā gadījumā Dālarnas lēnes atbildīgās iestādes secinājušas, ka pašlaik nav pietiekama pamata atļaut vilka nomedīšanu. Vienlaikus tas nenozīmē, ka šādu atļauju nevarētu izsniegt vēlāk. Ja parādīsies jauna informācija par vilka uzturēšanos teritorijā vai tā radītajiem draudiem ganāmpulkam, situācija tiks izvērtēta atkārtoti.

Ko šis gadījums atgādina Latvijas medniekiem?

Arī Latvijā jautājumi par vilku klātbūtni, mājlopu apdraudējumu un nepieciešamību laikus reaģēt uz iespējamiem postījumiem ir aktuāli.

2026./2027. gada medību sezonā Latvijā noteiktais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir 410 dzīvnieki. No tiem desmit paredzēti postījumu novēršanai, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai, izmantojot Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā ikreizēji saskaņotu atļauju.

Latvijas un Zviedrijas vilku apsaimniekošanas sistēmas atšķiras, tomēr abās valstīs nozīme ir informācijai par plēsēju klātbūtni, nodarītajiem postījumiem un konkrētās situācijas izvērtējumam.

Dālarnas gadījums parāda, cik būtiska var būt atšķirība starp plēsēja konstatēšanu un pierādījumiem par tā radītu apdraudējumu.

Neprognozējamais lācis. Gandrīz veģetārietis, līdz ierauga vistas | Šauj garām! #361 epizode

👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.

Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
  • Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
Žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Teritorijā, kur ganās aptuveni tūkstotis ziemeļbriežu, pamanītas vilka pēdas. Bažījoties par ganāmpulka drošību un iespējamiem zaudējumiem, vietējie ziemeļbriežu audzētāji lūguši atļauju vilku nomedīt. Tomēr Zviedrijas atbildīgās iestādes šo lūgumu noraidījušas. Kāpēc pat tik liela ziemeļbriežu ganāmpulka tuvumā konstatēta vilka klātbūtne nav pietiekams pamats medību atļaujas izsniegšanai?

Reklāma

Zviedrijas medību izdevums Svensk Jakt 16. novembrī ziņoja par situāciju Dālarnas lēnē, kur sāmu ziemeļbriežu audzētāju kopiena vērsusies atbildīgajā iestādē ar lūgumu izsniegt atļauju vilka nomedīšanai, lai pasargātu ganāmpulku no iespējamiem plēsēja uzbrukumiem.

Ganību teritorijā, kur uzturas aptuveni tūkstotis ziemeļbriežu, kāds audzētājs pamanījis vilka pēdas. Lai gan uzbrukums mājlopiem vēl nebija konstatēts, audzētāji pauda bažas, ka plēsēja klātbūtne varētu radīt nopietnas problēmas.

Ziemeļbrieži, sajūtot plēsēju, var kļūt nemierīgi, izklīst plašākā teritorijā un pamest ierastās ganības. Tas ne tikai apgrūtina dzīvnieku uzraudzību, bet arī traucē plānotos ganāmpulka apsaimniekošanas darbus.

Reklāma
Reklāma

Tomēr Dālarnas lēnes administrācija nolēma medību atļauju neizsniegt.

Vilka pēdas atrastas, bet pierādījumu nepietiek

Pēc ziņojuma saņemšanas atbildīgās iestādes speciālisti devās uz norādīto teritoriju, lai pārbaudītu informāciju par vilka klātbūtni. Viņiem izdevās izsekot plēsēja pēdām vairāku kilometru garumā, tomēr iegūt DNS paraugus, kas ļautu identificēt konkrēto dzīvnieku, neizdevās.

Pārbaudes laikā netika atrasti arī pierādījumi tam, ka vilks šajā teritorijā uzturētos pastāvīgi vai būtu nodarījis postījumus ziemeļbriežu ganāmpulkam.

Ņemot vērā, ka netika konstatēti ne vilka nodarīti postījumi, ne pazīmes par tā ilgstošu uzturēšanos ganību teritorijā, atbildīgā iestāde nolēma neizsniegt atļauju plēsēja nomedīšanai.

Reklāma

Vai tas varētu būt vilks no Somijas vai Krievijas?

Lēmumā minēta vēl kāda interesanta detaļa.

Šā gada septembrī tās pašas sāmu ziemeļbriežu audzētāju kopienas teritorijā tika konstatētas Somijas un Krievijas izcelsmes vilka DNS pēdas.

Tomēr šobrīd nav iespējams noteikt, vai novembrī izsekotais vilks ir tas pats dzīvnieks.

Šim apstāklim var būt nozīme arī plašākā vilku populācijas apsaimniekošanas kontekstā, jo Skandināvijas valstīs tiek pievērsta uzmanība vilku ģenētiskajai daudzveidībai un dzīvnieku migrācijai starp populācijām.

Vienlaikus konkrētajā gadījumā nav pierādījumu, kas ļautu novembrī konstatēto vilku identificēt vai droši sasaistīt ar iepriekš iegūtajiem DNS rezultātiem.

Reklāma
Reklāma

Vai jāgaida, līdz vilks nodara postījumus?

Zviedrijā atļauju vilka nomedīšanai iespējams saņemt arī preventīvi, lai novērstu nopietnu kaitējumu mājlopiem. Tomēr šādas atļaujas izsniegšanai nepieciešams pietiekams pamatojums. Atbildīgajām iestādēm jāizvērtē, cik liels ir iespējamo postījumu risks, vai to iespējams mazināt ar citiem līdzekļiem un vai konkrētā dzīvnieka nomedīšana neapdraudēs vilku populācijas aizsardzības mērķus.

Tas nozīmē, ka nav obligāti jāsagaida vilka uzbrukums ganāmpulkam, lai varētu lemt par tā nomedīšanu. Vienlaikus tikai vilka pēdu atrašana ganību teritorijā vēl nav pietiekams iemesls šādas atļaujas izsniegšanai.

Ziemeļbriežu audzēšana Zviedrijā ir nozīmīga sāmu tradicionālās saimniekošanas un kultūras sastāvdaļa. Atšķirībā no iežogotās teritorijās turētiem mājlopiem ziemeļbrieži brīvi pārvietojas plašās ganībās, tādēļ pasargāt tos no plēsējiem ir ievērojami sarežģītāk. Turklāt zaudējumus var radīt ne tikai nogalināti dzīvnieki, bet arī plēsēju iztraucēta ganāmpulka izklīšana, apgrūtināta barošanās un papildu darbs, kas nepieciešams ziemeļbriežu savākšanai.

Reklāma
Reklāma

Tomēr konkrētajā gadījumā Dālarnas lēnes atbildīgās iestādes secinājušas, ka pašlaik nav pietiekama pamata atļaut vilka nomedīšanu. Vienlaikus tas nenozīmē, ka šādu atļauju nevarētu izsniegt vēlāk. Ja parādīsies jauna informācija par vilka uzturēšanos teritorijā vai tā radītajiem draudiem ganāmpulkam, situācija tiks izvērtēta atkārtoti.

Ko šis gadījums atgādina Latvijas medniekiem?

Arī Latvijā jautājumi par vilku klātbūtni, mājlopu apdraudējumu un nepieciešamību laikus reaģēt uz iespējamiem postījumiem ir aktuāli.

2026./2027. gada medību sezonā Latvijā noteiktais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir 410 dzīvnieki. No tiem desmit paredzēti postījumu novēršanai, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai, izmantojot Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā ikreizēji saskaņotu atļauju.

Latvijas un Zviedrijas vilku apsaimniekošanas sistēmas atšķiras, tomēr abās valstīs nozīme ir informācijai par plēsēju klātbūtni, nodarītajiem postījumiem un konkrētās situācijas izvērtējumam.

Dālarnas gadījums parāda, cik būtiska var būt atšķirība starp plēsēja konstatēšanu un pierādījumiem par tā radītu apdraudējumu.

Neprognozējamais lācis. Gandrīz veģetārietis, līdz ierauga vistas | Šauj garām! #361 epizode

👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.

Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
  • Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
Žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
MEDĪBAS
Reklāma