Plēsēju skaita pieaugums, uzbrukumi mājlopiem un bažas par bīstamu infekcijas slimību izplatību likušas Ukrainas Odesas apgabala varasiestādēm pārskatīt līdzšinējos medību ierobežojumus. Neraugoties uz valstī noteikto karastāvokli, septiņos apgabala rajonos atļauts organizēt medības 2026./2027. gada sezonā. Lēmuma pieņēmēji uzsver, ka savvaļas dzīvnieku populāciju regulēšana ir nepieciešama ne tikai lauksaimniecības aizsardzībai, bet arī sabiedrības un mājdzīvnieku drošībai.
Odesas apgabala militārā administrācija kopā ar operatīvi taktisko grupējumu Odesa 24. augustā izdevusi kopīgu rīkojumu Nr. 46/28, kas paredz medību atjaunošanu, ievērojot karastāvokļa noteiktos drošības ierobežojumus. Par pieņemto lēmumu apgabala administrācija publiski informēja 12. oktobrī.
Medības atļautas Berezivkas, Bilhorodas-Dņistrovskas, Odesas, Rozdilnas, Izmailas, Podiļskas un Bolhradas rajonos.
Tomēr medību organizēšanai noteikti stingri ierobežojumi. Tās joprojām ir aizliegtas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tuvāk par pieciem kilometriem no Ukrainas valsts robežas, militāro operāciju norises vietās, militāro nocietinājumu tuvumā un teritorijās, kurās bruņotie spēki ierobežo civiliedzīvotāju pārvietošanos.
14. oktobrī reģionālā ārkārtas situāciju komisija, izvērtējot pieejamo informāciju par savvaļas dzīvnieku populācijām un infekcijas slimību izplatības riskiem, atzina medību organizēšanu par pamatotu, ievērojot noteiktās drošības prasības.
Šakāļi pie mājām, vilki uzbrūk mājlopiem
Viens no galvenajiem iemesliem medību atjaunošanai ir pieaugošais plēsēju skaits un to radītie postījumi.
Odesas apgabala administrācija saņēmusi vairākus iedzīvotāju ziņojumus par šakāļiem, kas regulāri parādās dzīvojamo māju, atpūtas vietu un saimniecību tuvumā. Vienlaikus lauksaimnieki ziņo par vilku uzbrukumiem mājlopiem un savvaļas dzīvnieku nodarītajiem postījumiem sējumos.
Dienvidu starpreģionālā mežsaimniecības un medību saimniecības pārvalde min arī konkrētus gadījumus. 2025. gada septembrī Berezivkas rajonā vilki uzbruka kazu ganāmpulkam, nogalinot vairākus dzīvniekus. Savukārt 2026. gada septembrī šajā pašā rajonā vilku bars saplosīja divus jaunus buļļus.
Pārvaldes publiskotie savvaļas dzīvnieku uzskaites dati liecina par ievērojamu vairāku sugu skaita pieaugumu.
Salīdzinot 2026. gada ziemas uzskaites rezultātus ar 2023. gada datiem, reģistrētais lapsu skaits palielinājies par 185%, vilku – par 472%, parasto šakāļu – par 590%, bet mežacūku – par 233%.
Tikmēr Odesas apgabala militārā administrācija norāda uz mērenāku pieaugumu. Pēc tās sniegtās informācijas, pēdējos gados plēsīgo dzīvnieku populācija palielinājusies aptuveni par 30%, savukārt plēsīgo kažokzvēru skaits – pusotru reizi.
Tā kā administrācijas paziņojumā nav precizēts konkrēts salīdzināšanas periods un izmantotās uzskaites metodes, šos rādītājus nav iespējams tieši salīdzināt. Tomēr abu institūciju sniegtā informācija norāda uz plēsēju skaita pieaugumu reģionā.
Trakumsērga apstiprināta 14 dzīvniekiem
Līdztekus plēsēju radītajiem postījumiem Ukrainas iestādes īpašu uzmanību pievērš trakumsērgas izplatības riskiem.
14. oktobra ārkārtas situāciju komisijas sēdē tika ziņots, ka kopš 2026. gada sākuma Odesas apgabalā pēc dzīvnieku kodumiem medicīnisko palīdzību meklējuši 4269 cilvēki. Tas ir par 15,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā.
Tajā pašā laikā laboratoriski apstiprināti 14 dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu. Divi konstatēti lapsām, bet pārējie 12 – mājdzīvniekiem.
Publicētajā statistikā nav norādīts, kādu sugu dzīvnieki bijuši iesaistīti visos reģistrētajos kodumu gadījumos, tādēļ šo pieaugumu nevar tieši attiecināt tikai uz savvaļas plēsējiem.
Tomēr iestādes uzsver, ka plēsēju populāciju blīvuma pieaugums var palielināt infekcijas slimību izplatības riskus. Trakumsērga ir īpaši bīstama, jo ar to var saslimt gan savvaļas un mājas dzīvnieki, gan cilvēki.
Bažas rada arī Āfrikas cūku mēris
Vēl viena būtiska problēma ir Āfrikas cūku mēra uzraudzība.
Dienvidu starpreģionālā mežsaimniecības un medību saimniecības pārvalde norāda, ka ilgstošie mežacūku medību ierobežojumi apgrūtinājuši iespējas pilnvērtīgi novērtēt slimības izplatību un uzraudzīt situāciju savvaļas dzīvnieku populācijā.
Pārvalde uzsver, ka medniekiem ir būtiska loma ne tikai mežacūku skaita regulēšanā, bet arī slimu vai aizdomīgu dzīvnieku konstatēšanā.
Vienlaikus tiek ziņots par mežacūku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības kultūrām gan lielajās saimniecībās, gan privātajos īpašumos.
Medību aizliegumi ietekmējuši arī medību saimniecību darbu
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā daudzviet valstī medības bijušas aizliegtas vai būtiski ierobežotas.
Dienvidu starpreģionālā mežsaimniecības un medību saimniecības pārvalde skaidro, ka ierobežojumi radījuši nopietnas finansiālas problēmas medību saimniecībām. Samazinoties ieņēmumiem, vairākās saimniecībās nācies pārtraukt vai ierobežot darbus, kas iepriekš tika finansēti no medību organizēšanas.
Tas skāris arī medību platību apsaimniekošanu, tostarp to uzraudzību un aizsardzību pret malumedniecību, barības sagatavošanu savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemā, sāls laizītavu ierīkošanu un dzirdināšanas vietu uzturēšanu.
Pārvaldes ieskatā šie apstākļi ietekmējuši iespējas pilnvērtīgi apsaimniekot medību platības un sekot līdzi savvaļas dzīvnieku populāciju stāvoklim.
Vai medību atjaunošana palīdzēs situāciju stabilizēt?
Diskusijas par medību atjaunošanu Odesas apgabalā izraisījušas arī domstarpības starp medniekiem un dzīvnieku aizsardzības aktīvistiem.
Ukrainas Mednieku un makšķernieku biedrība uzsver, ka lēmumiem par savvaļas dzīvnieku skaita regulēšanu jābalstās uz ticamiem uzskaites datiem, zinātniskiem secinājumiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Mednieku organizācijas norāda, ka medību saimniecības uzdevums nav tikai medījamo dzīvnieku ieguve. Tas ietver arī savvaļas dzīvnieku populāciju uzraudzību, medību platību apsaimniekošanu un līdzdalību dzīvnieku slimību izplatības kontrolē.
Odesas apgabalā pieņemtais lēmums ļaus atjaunot daļu šo darbību, tomēr tā rezultātus varēs novērtēt tikai ilgākā laikposmā.
Būtisks jautājums būs tas, vai turpmākās dzīvnieku uzskaites parādīs plēsēju skaita stabilizēšanos un vai samazināsies iedzīvotāju ziņojumi par uzbrukumiem mājlopiem un citiem postījumiem.
Odesas apgabala pieredze aktualizē plašāku jautājumu – kā nodrošināt savvaļas dzīvnieku populāciju ilgtspējīgu apsaimniekošanu apstākļos, kad kara dēļ ierobežota gan medību organizēšana, gan regulāra medību platību uzraudzība.
Neprognozējamais lācis. Gandrīz veģetārietis, līdz ierauga vistas | Šauj garām! #361 epizode

👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu

Plēsēju skaita pieaugums, uzbrukumi mājlopiem un bažas par bīstamu infekcijas slimību izplatību likušas Ukrainas Odesas apgabala varasiestādēm pārskatīt līdzšinējos medību ierobežojumus. Neraugoties uz valstī noteikto karastāvokli, septiņos apgabala rajonos atļauts organizēt medības 2026./2027. gada sezonā. Lēmuma pieņēmēji uzsver, ka savvaļas dzīvnieku populāciju regulēšana ir nepieciešama ne tikai lauksaimniecības aizsardzībai, bet arī sabiedrības un mājdzīvnieku drošībai.
Odesas apgabala militārā administrācija kopā ar operatīvi taktisko grupējumu Odesa 24. augustā izdevusi kopīgu rīkojumu Nr. 46/28, kas paredz medību atjaunošanu, ievērojot karastāvokļa noteiktos drošības ierobežojumus. Par pieņemto lēmumu apgabala administrācija publiski informēja 12. oktobrī.
Medības atļautas Berezivkas, Bilhorodas-Dņistrovskas, Odesas, Rozdilnas, Izmailas, Podiļskas un Bolhradas rajonos.
Tomēr medību organizēšanai noteikti stingri ierobežojumi. Tās joprojām ir aizliegtas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tuvāk par pieciem kilometriem no Ukrainas valsts robežas, militāro operāciju norises vietās, militāro nocietinājumu tuvumā un teritorijās, kurās bruņotie spēki ierobežo civiliedzīvotāju pārvietošanos.
14. oktobrī reģionālā ārkārtas situāciju komisija, izvērtējot pieejamo informāciju par savvaļas dzīvnieku populācijām un infekcijas slimību izplatības riskiem, atzina medību organizēšanu par pamatotu, ievērojot noteiktās drošības prasības.
Šakāļi pie mājām, vilki uzbrūk mājlopiem
Viens no galvenajiem iemesliem medību atjaunošanai ir pieaugošais plēsēju skaits un to radītie postījumi.
Odesas apgabala administrācija saņēmusi vairākus iedzīvotāju ziņojumus par šakāļiem, kas regulāri parādās dzīvojamo māju, atpūtas vietu un saimniecību tuvumā. Vienlaikus lauksaimnieki ziņo par vilku uzbrukumiem mājlopiem un savvaļas dzīvnieku nodarītajiem postījumiem sējumos.
Dienvidu starpreģionālā mežsaimniecības un medību saimniecības pārvalde min arī konkrētus gadījumus. 2025. gada septembrī Berezivkas rajonā vilki uzbruka kazu ganāmpulkam, nogalinot vairākus dzīvniekus. Savukārt 2026. gada septembrī šajā pašā rajonā vilku bars saplosīja divus jaunus buļļus.
Pārvaldes publiskotie savvaļas dzīvnieku uzskaites dati liecina par ievērojamu vairāku sugu skaita pieaugumu.
Salīdzinot 2026. gada ziemas uzskaites rezultātus ar 2023. gada datiem, reģistrētais lapsu skaits palielinājies par 185%, vilku – par 472%, parasto šakāļu – par 590%, bet mežacūku – par 233%.
Tikmēr Odesas apgabala militārā administrācija norāda uz mērenāku pieaugumu. Pēc tās sniegtās informācijas, pēdējos gados plēsīgo dzīvnieku populācija palielinājusies aptuveni par 30%, savukārt plēsīgo kažokzvēru skaits – pusotru reizi.
Tā kā administrācijas paziņojumā nav precizēts konkrēts salīdzināšanas periods un izmantotās uzskaites metodes, šos rādītājus nav iespējams tieši salīdzināt. Tomēr abu institūciju sniegtā informācija norāda uz plēsēju skaita pieaugumu reģionā.
Trakumsērga apstiprināta 14 dzīvniekiem
Līdztekus plēsēju radītajiem postījumiem Ukrainas iestādes īpašu uzmanību pievērš trakumsērgas izplatības riskiem.
14. oktobra ārkārtas situāciju komisijas sēdē tika ziņots, ka kopš 2026. gada sākuma Odesas apgabalā pēc dzīvnieku kodumiem medicīnisko palīdzību meklējuši 4269 cilvēki. Tas ir par 15,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā.
Tajā pašā laikā laboratoriski apstiprināti 14 dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu. Divi konstatēti lapsām, bet pārējie 12 – mājdzīvniekiem.
Publicētajā statistikā nav norādīts, kādu sugu dzīvnieki bijuši iesaistīti visos reģistrētajos kodumu gadījumos, tādēļ šo pieaugumu nevar tieši attiecināt tikai uz savvaļas plēsējiem.
Tomēr iestādes uzsver, ka plēsēju populāciju blīvuma pieaugums var palielināt infekcijas slimību izplatības riskus. Trakumsērga ir īpaši bīstama, jo ar to var saslimt gan savvaļas un mājas dzīvnieki, gan cilvēki.
Bažas rada arī Āfrikas cūku mēris
Vēl viena būtiska problēma ir Āfrikas cūku mēra uzraudzība.
Dienvidu starpreģionālā mežsaimniecības un medību saimniecības pārvalde norāda, ka ilgstošie mežacūku medību ierobežojumi apgrūtinājuši iespējas pilnvērtīgi novērtēt slimības izplatību un uzraudzīt situāciju savvaļas dzīvnieku populācijā.
Pārvalde uzsver, ka medniekiem ir būtiska loma ne tikai mežacūku skaita regulēšanā, bet arī slimu vai aizdomīgu dzīvnieku konstatēšanā.
Vienlaikus tiek ziņots par mežacūku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības kultūrām gan lielajās saimniecībās, gan privātajos īpašumos.
Medību aizliegumi ietekmējuši arī medību saimniecību darbu
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā daudzviet valstī medības bijušas aizliegtas vai būtiski ierobežotas.
Dienvidu starpreģionālā mežsaimniecības un medību saimniecības pārvalde skaidro, ka ierobežojumi radījuši nopietnas finansiālas problēmas medību saimniecībām. Samazinoties ieņēmumiem, vairākās saimniecībās nācies pārtraukt vai ierobežot darbus, kas iepriekš tika finansēti no medību organizēšanas.
Tas skāris arī medību platību apsaimniekošanu, tostarp to uzraudzību un aizsardzību pret malumedniecību, barības sagatavošanu savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemā, sāls laizītavu ierīkošanu un dzirdināšanas vietu uzturēšanu.
Pārvaldes ieskatā šie apstākļi ietekmējuši iespējas pilnvērtīgi apsaimniekot medību platības un sekot līdzi savvaļas dzīvnieku populāciju stāvoklim.
Vai medību atjaunošana palīdzēs situāciju stabilizēt?
Diskusijas par medību atjaunošanu Odesas apgabalā izraisījušas arī domstarpības starp medniekiem un dzīvnieku aizsardzības aktīvistiem.
Ukrainas Mednieku un makšķernieku biedrība uzsver, ka lēmumiem par savvaļas dzīvnieku skaita regulēšanu jābalstās uz ticamiem uzskaites datiem, zinātniskiem secinājumiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Mednieku organizācijas norāda, ka medību saimniecības uzdevums nav tikai medījamo dzīvnieku ieguve. Tas ietver arī savvaļas dzīvnieku populāciju uzraudzību, medību platību apsaimniekošanu un līdzdalību dzīvnieku slimību izplatības kontrolē.
Odesas apgabalā pieņemtais lēmums ļaus atjaunot daļu šo darbību, tomēr tā rezultātus varēs novērtēt tikai ilgākā laikposmā.
Būtisks jautājums būs tas, vai turpmākās dzīvnieku uzskaites parādīs plēsēju skaita stabilizēšanos un vai samazināsies iedzīvotāju ziņojumi par uzbrukumiem mājlopiem un citiem postījumiem.
Odesas apgabala pieredze aktualizē plašāku jautājumu – kā nodrošināt savvaļas dzīvnieku populāciju ilgtspējīgu apsaimniekošanu apstākļos, kad kara dēļ ierobežota gan medību organizēšana, gan regulāra medību platību uzraudzība.
Neprognozējamais lācis. Gandrīz veģetārietis, līdz ierauga vistas | Šauj garām! #361 epizode

👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu

4.7 °C































































































































































































































































