6 °C
Kristaps vēl dzirdēja abus savus suņus strādājam ar alni, kad Agni pēkšņi apklusa. Navigācijā viņš redzēja, ka kuce palikusi uz vietas. Bite turpināja riet. Kristaps steidzās pie Agni, domādams, ka viņu varētu būt nospēris alnis.
Agni apklusa, Bite vēl strādāja
Uz aļņu medībām Liepnas pusē Kristaps no Smiltenes novada 12. novembrī bija devies kopā ar divām slovāku kopova šķirnes kucēm – trīs gadus veco Agni un pusotru gadu veco Biti. Abas sāka strādāt ar alni aptuveni 1,2 kilometru attālumā no saimnieka. Agni balss bija klusāka, Bites – skaļāka, tomēr todien Kristaps labi dzirdēja abas.
Kad Agni balss apklusa un navigācijā viņas atrašanās vieta vairs nemainījās, Kristaps devās turp, cik ātri purvā varēja tikt uz priekšu. Pirms medībām viņš konkrētajā vietā nebija manījis vilku klātbūtnes pazīmes. Tāpēc pirmā doma bija par alni, ar kuru abas kuces tikko bija strādājušas. Varbūt suns dabūjis neveiksmīgu spērienu.
Kad Kristaps atrada Agni, viņš ieraudzīja tai saplēstu vēderu un izrautas iekšas. Kuce jau bija mirusi, vilki bija mēģinājuši to ātri apēst. Vēl pirms neilga brīža viņš bija dzirdējis viņu strādājam. Pēc redzētā Kristaps spriež, ka vilki Agni, visticamāk, satvēruši no aizmugures un sākuši plosīt un ēst, kamēr viņa vēl bija dzīva.
Pie Agni viņš turpināja klausīties, kas notiek ar Biti. Suns vēl rēja, bet arī viņas balss pamainījās. Kristapam izklausījās, ka Bite pati aizstāvas. Kristaps vairāks reizes izšāva gaisā. Navigācijā bija redzams, ka viņa pārvietojas ap piecdesmit metru uz vienu pusi, tad uz otru, tomēr paliek tajā pašā apvidū. Saimiekam prātā tik doma par to, ka vilki plosa arī viņa otru suni. Kristaps šāva gaisā, lai ar troksni mēģinātu aizbiedēt plēsējus.
Pēc brīža Bite sāka virzīties prom. Viņa šķērsoja vietu, kur abas kuces sākumā bija uzgājušas alni, un devās atpakaļ pa savām pēdām. Kristaps viņu pasauca. Kad Bite atnāca pie saimnieka, viņš pamanīja divas brūces uz ciskas.
Pēc uzbrukuma
Agni bija tikai trīs gadi. Darba pārbaudēs viņa jau bija labi sevi parādījusi, un Kristaps atceras, cik ātri kuce uztvēra uzdevumu un sāka strādāt. Pēc viņas zaudēšanas Kristapam bija arī jāskatās, kā mežā jutīsies Bite, vai pēc piedzīvotās traumas viņa atkal dosies prom no saimnieka un strādās viena?
Kristaps saka, ka kuilis vai alnis, sevi aizstāvot, var smagi savainot suni. Darbam pie mežacūkas viņš labprātāk izvēlas Dino – savu slovāku kopova suņu puiku, jo zina, kā suns uzvedas un kādu attālumu ietur. Ar apmācību šo risku var mazināt. Agni gadījumu Kristaps uztver citādi. Pēc viņa vērtējuma, vilki kucei uzbruka kā medījumam. Pirms medībām viņam nebija pazīmju, kas liktu abas kuces paturēt pie sevis.
Kristaps min arī citu sastapšanos, kad Dino nonāca pie vilkiem aptuveni 300 metru attālumā no saimnieka. Arī toreiz viņš mēģināja plēsējus aizbiedēt ar šāvienu troksni. Navigācijā 300 metru var šķist maz. Biezā mežā vai purvā, kur suni neredz, šis attālums vēl jāpārvar.
Vilku uzbrukumi suņiem 2026. gadā
2026. gada lielo plēsēju postījumu uzskaites izrakstā no 4. janvāra līdz 30. septembrim reģistrēti 17 gadījumi, kuros nogalināti, ievainoti vai pazuduši kopumā 18 suņi. Divpadsmit gadījumos vilks norādīts kā noskaidrotais plēsējs. Tajos septiņi suņi nogalināti, pieci ievainoti un viens pazudis. Vēl piecos gadījumos vilks norādīts kā iespējamais plēsējs. Tajos divi suņi nogalināti, divi ievainoti un viens pazudis.
Visvairāk gadījumu reģistrēts Balvu novadā – seši, no tiem trīs Tilžas pagastā. Valmieras novadā reģistrēti pieci gadījumi, no tiem divi Ramatas pagastā. Pa vienam gadījumam uzskaitīts Jēkabpils, Ludzas, Rēzeknes, Augšdaugavas, Madonas un Smiltenes novadā. Aknīstes pagastā vienā uzbrukumā cieta divi suņi.
Medību suns ir partneris un ģimenes draugs. Aiz viņa darba mežā ir gadi, ko saimnieks pavadījis, viņu audzinot, trenējot un mācoties saprast viņa balsi un uzvedību. Saimnieks var daudz darīt, lai suni pasargātu. Viņš var izvērtēt vietu, vērot vilku klātbūtnes pazīmes, mācīt suni atsaukt un izmantot aizsargvesti. Taču Liepnas pusē Kristaps pirms medībām šādas pazīmes nebija manījis. Kad Agni apklusa, viņu šķīra vairāk nekā kilometrs. Viņš zināja, kur suns atrodas, un steidzās turp, taču ar to nepietika, lai pagūtu palīdzēt. Tajā brīdī saimnieks var justies pilnīgi bezspēcīgs.
Ja ir aizdomas par uzbrukumu
Ja suns pēkšņi sāk riet citādi, it kā pats aizstāvētos, vai apklust un navigācijā redzams, ka palicis uz vietas, uzreiz dodies suņa virzienā, cik ātri apvidus ļauj. Jau tuvojoties, skaļi sauc suni un dod viņam ierasto atsaukšanas signālu. Skaļš troksnis ir viens no veidiem, kā mēģināt aizbiedēt vilkus arī no attāluma. Šāviens gaisā ir veids, kā vilkus aizbiedēt pa lielu gabalu, bet to darot, jāņem vērā drošības prasības, lai neviens cits ar šādu rīcību netiktu apdraudēts.
Rācijā dod ziņu pa ceļam. Īsi pasaki, kur atrodas suns un no kuras puses tuvojies. Mednieks, kurš ir vistuvāk sunim, var doties palīgā, tiklīdz medību vadītājs attiecīgajā sektorā apturējis šaušanu un pārējiem ir zināms, ka cilvēki pārvietojas. Ja tuvāk ir dzinēji, arī viņi pēc saskaņošanas var doties suņa virzienā, skaļi saucot, lai vilki dzird cilvēku tuvošanos.
Šo rīcību vērts pārrunāt jau medību instruktāžā. Vienojieties, kurš pa rāciju informēs medību vadītāju, kā pārējiem nodos suņa atrašanās vietu un kā tiks paziņots par šaušanas apturēšanu. Tad cilvēks, kurš ir vistuvāk sunim, var koncentrēties uz nokļūšanu pie suņa.
Kā mazināt risku pirms medībām
Pirms suņa palaišanas apskati vietu un apjautājies par neseniem novērojumiem. Svaigas vilku pēdas, nesens vilku novērojums vai atrasts saplosīts dzīvnieks dod pamatu pārskatīt lēmumu par suņa palaišanu konkrētajā vietā. Ar medību biedriem jau iepriekš vienojieties, kā sazināsieties un kurš varēs doties palīgā, ja kāds pamanīs pārmaiņas suņa balsī vai kustībā.
Apsver pretvilku aizsargvesti.Projektā LIFE Wild Wolf Latvijā desmit medību suņiem izmēģināšanai piešķirtas pretvilku aizsargvestes. Uzbrūkot vidēja auguma vai lielākam sunim, vilks var mēģināt satvert to aiz pakaļciskām vai muguras. Tāpēc zviedru ražotāja Dogtech vestes šajās zonās var aprīkot ar nerūsējošā tērauda izvirzījumiem jeb vilka zobiem. Pēc ražotāja skaidrojuma, tie veidoti tā, lai kodiena brīdī radītu vilkam nepatīkamu kontaktu un mudinātu to atlaist satvērienu, pēc iespējas neradot savainojumu pašam vilkam.
Pēc Dogtech sniegtās informācijas, 17 gadu laikā uzņēmuma vestu izmēģinājumos neviens suns, kas bija aprīkots ar šādu vesti, vilka uzbrukumā nav gājis bojā. Veste var mazināt savainojumu risku tajās ķermeņa zonās, ko tā nosedz. Izvēloties vesti, pārbaudi, vai tā sunim labi pieguļ, kustībā nenobīdās un ļauj brīvi skriet. Pie vestes suni pieradini treniņos, lai jau pirms medībām redzētu, kā viņš ar to pārvietojas biezoknī un pārvar šķēršļus.
Vestes pēc iepriekšēja pasūtījuma piedāvā Outdoorexperts.lv.
Antimednieki, reaģējot uz šo stāstu, teiks: "Tad neejiet medībās ar suņiem." Šāds padoms ignorē darbu, ko medību suņi dara. Ja pēc šāviena ievainots dzīvnieks aiziet biezoknī, apmācīts asinspēdu suns var palīdzēt to atrast un izbeigt tā ciešanas. Suņiem ir būtiska loma arī dzinējmedībās, kas palīdz regulēt briežveidīgo skaitu. Tur, kur tas ir pārāk liels, populācijas samazināšana var palīdzēt mazināt postījumus mežā un lauksaimniecībā, kā arī sadursmju risku uz ceļiem. Tāpēc aicinājums medībās atteikties no suņiem skar arī ievainotu dzīvnieku labturību, medību saimniecību un satiksmes drošību. Medību sunim darbs mežā ir daļa no dzīves, kam viņš gatavots kopš kucēna vecuma. Sarunai par sadzīvošanu ar vilkiem ir jāaptver arī tas, cik ātri mednieki uzzina par uzbrukumiem savās platībās, kādus aizsardzības līdzekļus viņi var izmantot un kā rīkoties brīdī, kad suns pēkšņi apklust.
Neprognozējamais lācis. Gandrīz veģetārietis, līdz ierauga vistas | Šauj garām! #361 epizode
👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
Kristaps vēl dzirdēja abus savus suņus strādājam ar alni, kad Agni pēkšņi apklusa. Navigācijā viņš redzēja, ka kuce palikusi uz vietas. Bite turpināja riet. Kristaps steidzās pie Agni, domādams, ka viņu varētu būt nospēris alnis.
Agni apklusa, Bite vēl strādāja
Uz aļņu medībām Liepnas pusē Kristaps no Smiltenes novada 12. novembrī bija devies kopā ar divām slovāku kopova šķirnes kucēm – trīs gadus veco Agni un pusotru gadu veco Biti. Abas sāka strādāt ar alni aptuveni 1,2 kilometru attālumā no saimnieka. Agni balss bija klusāka, Bites – skaļāka, tomēr todien Kristaps labi dzirdēja abas.
Kad Agni balss apklusa un navigācijā viņas atrašanās vieta vairs nemainījās, Kristaps devās turp, cik ātri purvā varēja tikt uz priekšu. Pirms medībām viņš konkrētajā vietā nebija manījis vilku klātbūtnes pazīmes. Tāpēc pirmā doma bija par alni, ar kuru abas kuces tikko bija strādājušas. Varbūt suns dabūjis neveiksmīgu spērienu.
Kad Kristaps atrada Agni, viņš ieraudzīja tai saplēstu vēderu un izrautas iekšas. Kuce jau bija mirusi, vilki bija mēģinājuši to ātri apēst. Vēl pirms neilga brīža viņš bija dzirdējis viņu strādājam. Pēc redzētā Kristaps spriež, ka vilki Agni, visticamāk, satvēruši no aizmugures un sākuši plosīt un ēst, kamēr viņa vēl bija dzīva.
Pie Agni viņš turpināja klausīties, kas notiek ar Biti. Suns vēl rēja, bet arī viņas balss pamainījās. Kristapam izklausījās, ka Bite pati aizstāvas. Kristaps vairāks reizes izšāva gaisā. Navigācijā bija redzams, ka viņa pārvietojas ap piecdesmit metru uz vienu pusi, tad uz otru, tomēr paliek tajā pašā apvidū. Saimiekam prātā tik doma par to, ka vilki plosa arī viņa otru suni. Kristaps šāva gaisā, lai ar troksni mēģinātu aizbiedēt plēsējus.
Pēc brīža Bite sāka virzīties prom. Viņa šķērsoja vietu, kur abas kuces sākumā bija uzgājušas alni, un devās atpakaļ pa savām pēdām. Kristaps viņu pasauca. Kad Bite atnāca pie saimnieka, viņš pamanīja divas brūces uz ciskas.
Pēc uzbrukuma
Agni bija tikai trīs gadi. Darba pārbaudēs viņa jau bija labi sevi parādījusi, un Kristaps atceras, cik ātri kuce uztvēra uzdevumu un sāka strādāt. Pēc viņas zaudēšanas Kristapam bija arī jāskatās, kā mežā jutīsies Bite, vai pēc piedzīvotās traumas viņa atkal dosies prom no saimnieka un strādās viena?
Kristaps saka, ka kuilis vai alnis, sevi aizstāvot, var smagi savainot suni. Darbam pie mežacūkas viņš labprātāk izvēlas Dino – savu slovāku kopova suņu puiku, jo zina, kā suns uzvedas un kādu attālumu ietur. Ar apmācību šo risku var mazināt. Agni gadījumu Kristaps uztver citādi. Pēc viņa vērtējuma, vilki kucei uzbruka kā medījumam. Pirms medībām viņam nebija pazīmju, kas liktu abas kuces paturēt pie sevis.
Kristaps min arī citu sastapšanos, kad Dino nonāca pie vilkiem aptuveni 300 metru attālumā no saimnieka. Arī toreiz viņš mēģināja plēsējus aizbiedēt ar šāvienu troksni. Navigācijā 300 metru var šķist maz. Biezā mežā vai purvā, kur suni neredz, šis attālums vēl jāpārvar.
Vilku uzbrukumi suņiem 2026. gadā
2026. gada lielo plēsēju postījumu uzskaites izrakstā no 4. janvāra līdz 30. septembrim reģistrēti 17 gadījumi, kuros nogalināti, ievainoti vai pazuduši kopumā 18 suņi. Divpadsmit gadījumos vilks norādīts kā noskaidrotais plēsējs. Tajos septiņi suņi nogalināti, pieci ievainoti un viens pazudis. Vēl piecos gadījumos vilks norādīts kā iespējamais plēsējs. Tajos divi suņi nogalināti, divi ievainoti un viens pazudis.
Visvairāk gadījumu reģistrēts Balvu novadā – seši, no tiem trīs Tilžas pagastā. Valmieras novadā reģistrēti pieci gadījumi, no tiem divi Ramatas pagastā. Pa vienam gadījumam uzskaitīts Jēkabpils, Ludzas, Rēzeknes, Augšdaugavas, Madonas un Smiltenes novadā. Aknīstes pagastā vienā uzbrukumā cieta divi suņi.
Medību suns ir partneris un ģimenes draugs. Aiz viņa darba mežā ir gadi, ko saimnieks pavadījis, viņu audzinot, trenējot un mācoties saprast viņa balsi un uzvedību. Saimnieks var daudz darīt, lai suni pasargātu. Viņš var izvērtēt vietu, vērot vilku klātbūtnes pazīmes, mācīt suni atsaukt un izmantot aizsargvesti. Taču Liepnas pusē Kristaps pirms medībām šādas pazīmes nebija manījis. Kad Agni apklusa, viņu šķīra vairāk nekā kilometrs. Viņš zināja, kur suns atrodas, un steidzās turp, taču ar to nepietika, lai pagūtu palīdzēt. Tajā brīdī saimnieks var justies pilnīgi bezspēcīgs.
Ja ir aizdomas par uzbrukumu
Ja suns pēkšņi sāk riet citādi, it kā pats aizstāvētos, vai apklust un navigācijā redzams, ka palicis uz vietas, uzreiz dodies suņa virzienā, cik ātri apvidus ļauj. Jau tuvojoties, skaļi sauc suni un dod viņam ierasto atsaukšanas signālu. Skaļš troksnis ir viens no veidiem, kā mēģināt aizbiedēt vilkus arī no attāluma. Šāviens gaisā ir veids, kā vilkus aizbiedēt pa lielu gabalu, bet to darot, jāņem vērā drošības prasības, lai neviens cits ar šādu rīcību netiktu apdraudēts.
Rācijā dod ziņu pa ceļam. Īsi pasaki, kur atrodas suns un no kuras puses tuvojies. Mednieks, kurš ir vistuvāk sunim, var doties palīgā, tiklīdz medību vadītājs attiecīgajā sektorā apturējis šaušanu un pārējiem ir zināms, ka cilvēki pārvietojas. Ja tuvāk ir dzinēji, arī viņi pēc saskaņošanas var doties suņa virzienā, skaļi saucot, lai vilki dzird cilvēku tuvošanos.
Šo rīcību vērts pārrunāt jau medību instruktāžā. Vienojieties, kurš pa rāciju informēs medību vadītāju, kā pārējiem nodos suņa atrašanās vietu un kā tiks paziņots par šaušanas apturēšanu. Tad cilvēks, kurš ir vistuvāk sunim, var koncentrēties uz nokļūšanu pie suņa.
Kā mazināt risku pirms medībām
Pirms suņa palaišanas apskati vietu un apjautājies par neseniem novērojumiem. Svaigas vilku pēdas, nesens vilku novērojums vai atrasts saplosīts dzīvnieks dod pamatu pārskatīt lēmumu par suņa palaišanu konkrētajā vietā. Ar medību biedriem jau iepriekš vienojieties, kā sazināsieties un kurš varēs doties palīgā, ja kāds pamanīs pārmaiņas suņa balsī vai kustībā.
Apsver pretvilku aizsargvesti.Projektā LIFE Wild Wolf Latvijā desmit medību suņiem izmēģināšanai piešķirtas pretvilku aizsargvestes. Uzbrūkot vidēja auguma vai lielākam sunim, vilks var mēģināt satvert to aiz pakaļciskām vai muguras. Tāpēc zviedru ražotāja Dogtech vestes šajās zonās var aprīkot ar nerūsējošā tērauda izvirzījumiem jeb vilka zobiem. Pēc ražotāja skaidrojuma, tie veidoti tā, lai kodiena brīdī radītu vilkam nepatīkamu kontaktu un mudinātu to atlaist satvērienu, pēc iespējas neradot savainojumu pašam vilkam.
Pēc Dogtech sniegtās informācijas, 17 gadu laikā uzņēmuma vestu izmēģinājumos neviens suns, kas bija aprīkots ar šādu vesti, vilka uzbrukumā nav gājis bojā. Veste var mazināt savainojumu risku tajās ķermeņa zonās, ko tā nosedz. Izvēloties vesti, pārbaudi, vai tā sunim labi pieguļ, kustībā nenobīdās un ļauj brīvi skriet. Pie vestes suni pieradini treniņos, lai jau pirms medībām redzētu, kā viņš ar to pārvietojas biezoknī un pārvar šķēršļus.
Vestes pēc iepriekšēja pasūtījuma piedāvā Outdoorexperts.lv.
Antimednieki, reaģējot uz šo stāstu, teiks: "Tad neejiet medībās ar suņiem." Šāds padoms ignorē darbu, ko medību suņi dara. Ja pēc šāviena ievainots dzīvnieks aiziet biezoknī, apmācīts asinspēdu suns var palīdzēt to atrast un izbeigt tā ciešanas. Suņiem ir būtiska loma arī dzinējmedībās, kas palīdz regulēt briežveidīgo skaitu. Tur, kur tas ir pārāk liels, populācijas samazināšana var palīdzēt mazināt postījumus mežā un lauksaimniecībā, kā arī sadursmju risku uz ceļiem. Tāpēc aicinājums medībās atteikties no suņiem skar arī ievainotu dzīvnieku labturību, medību saimniecību un satiksmes drošību. Medību sunim darbs mežā ir daļa no dzīves, kam viņš gatavots kopš kucēna vecuma. Sarunai par sadzīvošanu ar vilkiem ir jāaptver arī tas, cik ātri mednieki uzzina par uzbrukumiem savās platībās, kādus aizsardzības līdzekļus viņi var izmantot un kā rīkoties brīdī, kad suns pēkšņi apklust.
Neprognozējamais lācis. Gandrīz veģetārietis, līdz ierauga vistas | Šauj garām! #361 epizode
👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
