Pīļu pievilināšana ar balsi no malas šķiet vienkārša – iepūt māneklī, un pīles lidos klāt. Patiesībā veiksmīgas piepēkšķināšanas pamatā ir nevis skaļums vai sarežģītu skaņu virkne, bet spēja pareizajā brīdī atdarināt dažus ticamus pīļu saziņas signālus. Medniekam jāvēro putnu reakcija un jāzina arī brīdis, kad mānekli labāk nolikt malā.

Iesācējam nav jāapgūst desmit dažādi pīļu saucieni. Latvijas apstākļos vispirms pietiek ar diviem – meža pīles mātītes kontaktsaucienu un barojošos pīļu čalošanu.

Meža pīles mātītes kontaktsauciens – PĒĒK! – pēk – pēk – pēk – pēk

Tas ir klasiskais, labi pazīstamais pēkšķis. Sauciens parasti sastāv no četriem līdz sešiem atsevišķiem toņiem – pirmais ir skaļāks un izteiktāks, bet nākamie pakāpeniski kļūst īsāki un klusāki. Ar šo balsi pīle it kā paziņo citām – te ir droši, te atrodas citi putni. To var izmantot, lai pievērstu garām lidojoša bara uzmanību vai mudinātu pīles mainīt lidojuma virzienu un pienākt tuvāk mānekļiem.