Cloudy 6 °C
C. 19.11
Betija, Elizabete, Liza, Līze
SEKO MUMS
Reklāma
Foto: Žurnāls "Medības" / Latvijas Mediji

Polijā izskatīšanai parlamentā iesniegts pilsoņu iniciēts Medību likuma grozījumu projekts, kas varētu būtiski mainīt medību norisi visā valstī. Viens no skaļākajiem priekšlikumiem paredz palielināt minimālo attālumu, kādā atļauts šaut medījamos dzīvniekus ēku tuvumā, no pašreizējiem 150 līdz 700 metriem. Polijas Mednieku savienības sākotnējās aplēses liecina, ka šāds ierobežojums varētu skart aptuveni 75% valsts teritorijas. Taču jautājums ir daudz plašāks par mednieku iespējām doties medībās – kā šādas pārmaiņas ietekmētu lauksaimniecību, mežsaimniecību, Āfrikas cūku mēra ierobežošanu un satiksmes drošību?

Reklāma

Ko paredz jaunie likuma grozījumi?

Polijas Seima 17.–19. novembra sēžu darba kārtībā iekļauta pilsoņu iniciatīvas Uwaga! Polowanie sagatavotā Medību likuma grozījumu projekta Nr. 3184 pirmā izskatīšana.

Iniciatīvas autori piedāvā vairākas būtiskas izmaiņas pašreizējā medību regulējumā. Vislielākās diskusijas izraisījis priekšlikums palielināt minimālo attālumu no ēkām, kādā medniekiem atļauts šaut uz medījamiem dzīvniekiem, no 150 līdz 700 metriem.

Vienlaikus iecerēts ieviest obligātas mednieku veselības un psiholoģiskās pārbaudes, paredzēt alkohola reibuma kontroles iespējas, publiskot informāciju par medību norisi un nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī paplašināt zemes īpašnieku tiesības.

Iniciatīvas autori uzskata, ka šādi grozījumi uzlabotu iedzīvotāju drošību, stiprinātu valsts uzraudzību un nodrošinātu sabiedrībai lielākas iespējas ietekmēt lēmumus par medībām tās dzīvesvietas tuvumā.

Reklāma

Tomēr mednieku organizācijas un lauksaimniecības nozares pārstāvji brīdina, ka iecerētās izmaiņas varētu radīt arī nopietnas praktiskas problēmas.

Kas uzņemsies atbildību par savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu?

Portālā Zero.pl publicētajā komentārā profesors Dariušs J. Gvjazdovičs (Dariusz J. Gwiazdowicz) vērš uzmanību uz jautājumu, kas, viņaprāt, likumprojekta apspriešanā nav pietiekami izvērtēts, – kurš turpmāk uzņemsies mednieku kolektīvu pašreizējos pienākumus?

Medību saimniecība nav tikai dzīvnieku nomedīšana. Tā ietver arī lauksaimniecības kultūru aizsardzību, savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu, slimību ierobežošanu un medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšanu.

Ja jaunie ierobežojumi būtiski samazinātu mednieku kolektīvu iespējas šos uzdevumus pildīt, rastos jautājums, kurš tos pārņemtu un kā tie tiktu finansēti.

Reklāma

Profesors pieļauj, ka daļa līdzšinējo medību saimniecības izmaksu varētu pāriet uz pašvaldību un nodokļu maksātāju pleciem.

Vai 700 metru ierobežojums skartu trīs ceturtdaļas Polijas?

Polijas Mednieku savienība (Polski Związek Łowiecki, PZŁ) savā nostājā uzsver, ka piedāvātie grozījumi ietekmētu ne tikai atsevišķas medību situācijas, bet visu medību saimniecības organizēšanas sistēmu.

Izmaiņas skartu medību plānošanu, atļautos medību veidus, finansējumu un mednieku kolektīvu pienākumus.

Pēc savienības pasūtījuma veiktā sākotnējā telpiskā analīze liecina, ka 700 metru zonas ap ēkām varētu aptvert aptuveni 75% Polijas teritorijas.

PZŁ uzsver, ka tas ir provizorisks novērtējums, tādēļ pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas nepieciešama detalizēta visas valsts teritorijas analīze.

Īpašas bažas rada iespējamā ierobežojumu kombinācija. Līdztekus attāluma palielināšanai likumprojektā paredzētas arī izmaiņas, kas skartu medības diennakts tumšajā laikā un dzinējmedības.

Reklāma

Mednieku savienības ieskatā šādi ierobežojumi apgrūtinātu medību plānu izpildi, lauksaimniecības kultūru aizsardzību un Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanu.

Bažas paudusi arī Polijas Lauksaimniecības kameru nacionālā padome. Tā norāda, ka likumprojekta pamatojumā nav izvērtēts, kā jaunie ierobežojumi ietekmētu savvaļas dzīvnieku nodarītos postījumus lauksaimniecības kultūrām.

Turklāt paredzēts saglabāt līdzšinējo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, lai gan mednieku iespējas novērst šos zaudējumus varētu samazināties.

Latvijā mednieku veselības pārbaudes jau ir obligātas

Viens no Polijā apspriestajiem priekšlikumiem ir obligātas veselības un psiholoģiskās pārbaudes medniekiem. Latvijā šāda kontroles sistēma attiecībā uz šaujamieroču atļaujām darbojas jau ilgstoši.

Reklāma

Lai saņemtu medību šaujamieroča glabāšanas atļauju, personai ir jāveic veselības pārbaude. Savukārt atļaujas turētājiem periodiskās veselības pārbaudes tiek noteiktas ar viena līdz piecu gadu intervālu atkarībā no veselības stāvokļa.

Ja pārbaudi veic ģimenes ārsts, tiek ņemti vērā arī psihiatra un narkologa atzinumi. Pārbaudi var veikt arī ārstu komisija, kuras sastāvā ir attiecīgie speciālisti.

Vienlaikus jānošķir mednieka apliecība un šaujamieroča glabāšanas atļauja. Latvijā mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests pēc sekmīgi nokārtota mednieka eksāmena, savukārt ieroča atļaujas saņemšanai ir atsevišķas prasības.

Tādējādi Polijā apspriestā iecere par veselības pārbaužu ieviešanu nav nekas nebijis kaimiņvalstu praksē.

Kā ierobežojumi varētu ietekmēt lauksaimniecību un mežsaimniecību?

Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošana vietās, kur to nodarītie postījumi ir vislielākie.

Mežacūkas izrakņā sējumus un bojā lauksaimniecības kultūras, savukārt briežu dzimtas dzīvnieki apgrauž jauno koku dzinumus un bojā mizu.

Lauksaimniekiem tas nozīmē zaudētu ražu, bet mežsaimniekiem – papildu izdevumus jaunaudžu aizsardzībai un bojāto stādījumu atjaunošanai.

Polijas Valsts mežu pārskatā norādīts, ka 2024. gadā savvaļas dzīvnieku nodarītie postījumi valsts apsaimniekotajos mežos konstatēti 53,8 tūkstošu hektāru platībā.

Reklāma
Reklāma

Ja medību iespējas tiktu ierobežotas tieši teritorijās, kur dzīvnieki nodara būtiskus postījumus, varētu samazināties arī iespējas šos zaudējumus savlaicīgi novērst.

Polijas Lauksaimniecības kameru nacionālā padome īpaši norādījusi, ka likumprojekta pamatojumā nav pietiekami analizēta iespējamā ietekme uz lauksaimniecības kultūru bojājumu apmēru.

Atsevišķs jautājums ir vilku uzbrukumi lauksaimniecības dzīvniekiem. Polijā vilks ir aizsargājama suga, un par tā nodarītajiem zaudējumiem lauksaimnieki vēršas reģionālajās vides aizsardzības direkcijās.

Tomēr vilku uzbrukumu novēršana un šo zaudējumu kompensēšana konkrētajā Medību likuma grozījumu projektā nav atsevišķi aplūkota.

Savvaļas dzīvnieki uz ceļiem – vēl viens risks

Medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošana ir saistīta arī ar satiksmes drošību.

Polijas policijas apkopotajā statistikā kategorijā, kas ietver transportlīdzekļu sadursmes ar dzīvniekiem, 2024. gadā reģistrēti 175 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, bet 2025. gadā – 197 šādi negadījumi.

Reklāma

Jāņem vērā, ka šī statistika aptver sadursmes ar dažādiem dzīvniekiem, nevis tikai medījamiem savvaļas dzīvniekiem.

Biologs Jakubs Grizs (Jakub Gryz), komentējot sadursmes ar aļņiem, norādījis uz divām vienlaikus vērojamām tendencēm – pēdējās desmitgadēs Polijā palielinājusies aļņu populācija un paplašinājies autoceļu tīkls.

Līdz ar to pieaug arī iespējas, ka cilvēku un savvaļas dzīvnieku pārvietošanās ceļi krustosies.

Tas liek vērtēt, kā iespējamie medību ierobežojumi ietekmētu populāciju apsaimniekošanu teritorijās, kurās sadursmju risks ir īpaši augsts.

Āfrikas cūku mēris – drauds ne tikai mežacūkām

Īpaši nozīmīga ir arī Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības ierobežošana.

Slimība apdraud gan mežacūkas, gan mājas cūkas. Ja cūku novietnē tiek apstiprināts slimības uzliesmojums, inficētais ganāmpulks ir jālikvidē, bet noteiktie tirdzniecības ierobežojumi var apgrūtināt dzīvnieku un cūkgaļas realizāciju.

Tas rada tiešus ekonomiskus zaudējumus lauksaimniekiem, bet izmaiņas ražošanas apjomos un tirdzniecības nosacījumos var ietekmēt arī cūkgaļas cenas patērētājiem.

Reklāma

Vienlaikus cenu izmaiņu virziens nav viennozīmīgi prognozējams. Ja slimības dēļ samazinās ražošanas apjomi, cenas var pieaugt, savukārt eksporta ierobežojumu rezultātā vietējā tirgū var nonākt lielāks produkcijas daudzums.

Tādēļ, vērtējot Medību likuma grozījumus, būtiski noskaidrot, vai tie neapgrūtinās mežacūku populācijas apsaimniekošanu teritorijās, kurās konstatēta ĀCM vīrusa klātbūtne.

Tomēr medības ir tikai viens no slimības ierobežošanas pasākumiem. Ne mazāk svarīga ir biodrošība cūku novietnēs.

Polijas veterinārais dienests atgādina, ka vīrusu cūku turēšanas vietās var ienest arī cilvēki, transportlīdzekļi un piesārņots aprīkojums.

Aļņu piemērs – kas notiek, kad populācija atjaunojas?

Polijā kopš 2001. gada ir spēkā aļņu medību moratorijs, kura mērķis bija ļaut atjaunoties šo dzīvnieku populācijai. Vairāk nekā divdesmit gadu laikā aļņu skaits ir ievērojami pieaudzis, un tie izplatījušies arvien plašākās teritorijās. Polijas plašsaziņas līdzekļos publicētās aplēses liecina, ka patlaban valstī varētu dzīvot aptuveni 30–45 tūkstoši aļņu.

Reklāma
Reklāma

Tomēr līdz ar populācijas pieaugumu arvien aktuālāks kļūst jautājums par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, kā arī pieaugošajiem sadursmju riskiem uz autoceļiem.

Tāpēc 2026. gada oktobrī Polijas Klimata un vides ministrijā reģistrētas divas petīcijas ar aicinājumu atcelt aļņu medību moratoriju. Vienā no tām kā būtisks arguments minēti pieaugošie aļņu nodarītie postījumi. Līdz 18. novembrim ministrijas publiskotajā informācijā galīgais lēmums par petīcijām vēl nebija norādīts.

Šis piemērs spilgti parāda, kā laika gaitā mainās savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas prioritātes. Ja pirms 25 gadiem galvenais uzdevums bija atjaunot aļņu populāciju, tad šobrīd arvien lielāka uzmanība jāpievērš tās apsaimniekošanai, lai mazinātu postījumus un riskus, ko rada pieaugošais dzīvnieku skaits.

Vai medību ierobežojumu sekas ir pietiekami izvērtētas?

Sabiedrības un dzīvnieku aizsardzības organizāciju līdzdalība medību regulējuma apspriešanā ir būtiska. Tām ir tiesības aktualizēt dzīvnieku labturības un iedzīvotāju drošības jautājumus, izteikt priekšlikumus un piedalīties likumdošanas procesā.

Reklāma

Vienlaikus savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošana ir joma, kurā lēmumiem nepieciešams zinātnisks pamatojums un praktiskās pieredzes izvērtējums.

Piemēram, pirms 700 metru ierobežojuma ieviešanas būtu svarīgi noskaidrot ne tikai to, cik lielu teritoriju tas aptvertu, bet arī to, kā mainītos iedzīvotāju drošība, medību iespējas, postījumu novēršana un slimību kontrole.

Polijā apspriestais likumprojekts tādējādi izgaismo jautājumu, kas aktuāls arī citās Eiropas valstīs: ja tiek ierobežotas līdzšinējās savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas iespējas, kurš un ar kādiem līdzekļiem pārņems nepieciešamos darbus?

Tieši uz šo jautājumu likumdevējiem būtu jāspēj atbildēt, pirms tiek pieņemti lēmumi ar iespējami plašām sekām medniekiem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un pārējai sabiedrībai.

Vai tiešām vilks ir ļaundaris? Kā sadzīvot un medīt gudri | Šauj garām! #362 epizode

👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.

Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
  • Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
Žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

 

Reklāma
Reklāma

Polijā izskatīšanai parlamentā iesniegts pilsoņu iniciēts Medību likuma grozījumu projekts, kas varētu būtiski mainīt medību norisi visā valstī. Viens no skaļākajiem priekšlikumiem paredz palielināt minimālo attālumu, kādā atļauts šaut medījamos dzīvniekus ēku tuvumā, no pašreizējiem 150 līdz 700 metriem. Polijas Mednieku savienības sākotnējās aplēses liecina, ka šāds ierobežojums varētu skart aptuveni 75% valsts teritorijas. Taču jautājums ir daudz plašāks par mednieku iespējām doties medībās – kā šādas pārmaiņas ietekmētu lauksaimniecību, mežsaimniecību, Āfrikas cūku mēra ierobežošanu un satiksmes drošību?

Reklāma

Ko paredz jaunie likuma grozījumi?

Polijas Seima 17.–19. novembra sēžu darba kārtībā iekļauta pilsoņu iniciatīvas Uwaga! Polowanie sagatavotā Medību likuma grozījumu projekta Nr. 3184 pirmā izskatīšana.

Iniciatīvas autori piedāvā vairākas būtiskas izmaiņas pašreizējā medību regulējumā. Vislielākās diskusijas izraisījis priekšlikums palielināt minimālo attālumu no ēkām, kādā medniekiem atļauts šaut uz medījamiem dzīvniekiem, no 150 līdz 700 metriem.

Vienlaikus iecerēts ieviest obligātas mednieku veselības un psiholoģiskās pārbaudes, paredzēt alkohola reibuma kontroles iespējas, publiskot informāciju par medību norisi un nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī paplašināt zemes īpašnieku tiesības.

Reklāma

Iniciatīvas autori uzskata, ka šādi grozījumi uzlabotu iedzīvotāju drošību, stiprinātu valsts uzraudzību un nodrošinātu sabiedrībai lielākas iespējas ietekmēt lēmumus par medībām tās dzīvesvietas tuvumā.

Tomēr mednieku organizācijas un lauksaimniecības nozares pārstāvji brīdina, ka iecerētās izmaiņas varētu radīt arī nopietnas praktiskas problēmas.

Kas uzņemsies atbildību par savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu?

Portālā Zero.pl publicētajā komentārā profesors Dariušs J. Gvjazdovičs (Dariusz J. Gwiazdowicz) vērš uzmanību uz jautājumu, kas, viņaprāt, likumprojekta apspriešanā nav pietiekami izvērtēts, – kurš turpmāk uzņemsies mednieku kolektīvu pašreizējos pienākumus?

Reklāma

Medību saimniecība nav tikai dzīvnieku nomedīšana. Tā ietver arī lauksaimniecības kultūru aizsardzību, savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu, slimību ierobežošanu un medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšanu.

Ja jaunie ierobežojumi būtiski samazinātu mednieku kolektīvu iespējas šos uzdevumus pildīt, rastos jautājums, kurš tos pārņemtu un kā tie tiktu finansēti.

Profesors pieļauj, ka daļa līdzšinējo medību saimniecības izmaksu varētu pāriet uz pašvaldību un nodokļu maksātāju pleciem.

Vai 700 metru ierobežojums skartu trīs ceturtdaļas Polijas?

Polijas Mednieku savienība (Polski Związek Łowiecki, PZŁ) savā nostājā uzsver, ka piedāvātie grozījumi ietekmētu ne tikai atsevišķas medību situācijas, bet visu medību saimniecības organizēšanas sistēmu.

Reklāma

Izmaiņas skartu medību plānošanu, atļautos medību veidus, finansējumu un mednieku kolektīvu pienākumus.

Pēc savienības pasūtījuma veiktā sākotnējā telpiskā analīze liecina, ka 700 metru zonas ap ēkām varētu aptvert aptuveni 75% Polijas teritorijas.

PZŁ uzsver, ka tas ir provizorisks novērtējums, tādēļ pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas nepieciešama detalizēta visas valsts teritorijas analīze.

Īpašas bažas rada iespējamā ierobežojumu kombinācija. Līdztekus attāluma palielināšanai likumprojektā paredzētas arī izmaiņas, kas skartu medības diennakts tumšajā laikā un dzinējmedības.

Reklāma

Mednieku savienības ieskatā šādi ierobežojumi apgrūtinātu medību plānu izpildi, lauksaimniecības kultūru aizsardzību un Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanu.

Bažas paudusi arī Polijas Lauksaimniecības kameru nacionālā padome. Tā norāda, ka likumprojekta pamatojumā nav izvērtēts, kā jaunie ierobežojumi ietekmētu savvaļas dzīvnieku nodarītos postījumus lauksaimniecības kultūrām.

Turklāt paredzēts saglabāt līdzšinējo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, lai gan mednieku iespējas novērst šos zaudējumus varētu samazināties.

Reklāma
Reklāma

Latvijā mednieku veselības pārbaudes jau ir obligātas

Viens no Polijā apspriestajiem priekšlikumiem ir obligātas veselības un psiholoģiskās pārbaudes medniekiem. Latvijā šāda kontroles sistēma attiecībā uz šaujamieroču atļaujām darbojas jau ilgstoši.

Lai saņemtu medību šaujamieroča glabāšanas atļauju, personai ir jāveic veselības pārbaude. Savukārt atļaujas turētājiem periodiskās veselības pārbaudes tiek noteiktas ar viena līdz piecu gadu intervālu atkarībā no veselības stāvokļa.

Ja pārbaudi veic ģimenes ārsts, tiek ņemti vērā arī psihiatra un narkologa atzinumi. Pārbaudi var veikt arī ārstu komisija, kuras sastāvā ir attiecīgie speciālisti.

Reklāma

Vienlaikus jānošķir mednieka apliecība un šaujamieroča glabāšanas atļauja. Latvijā mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests pēc sekmīgi nokārtota mednieka eksāmena, savukārt ieroča atļaujas saņemšanai ir atsevišķas prasības.

Tādējādi Polijā apspriestā iecere par veselības pārbaužu ieviešanu nav nekas nebijis kaimiņvalstu praksē.

Kā ierobežojumi varētu ietekmēt lauksaimniecību un mežsaimniecību?

Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošana vietās, kur to nodarītie postījumi ir vislielākie.

Mežacūkas izrakņā sējumus un bojā lauksaimniecības kultūras, savukārt briežu dzimtas dzīvnieki apgrauž jauno koku dzinumus un bojā mizu.

Lauksaimniekiem tas nozīmē zaudētu ražu, bet mežsaimniekiem – papildu izdevumus jaunaudžu aizsardzībai un bojāto stādījumu atjaunošanai.

Polijas Valsts mežu pārskatā norādīts, ka 2024. gadā savvaļas dzīvnieku nodarītie postījumi valsts apsaimniekotajos mežos konstatēti 53,8 tūkstošu hektāru platībā.

Ja medību iespējas tiktu ierobežotas tieši teritorijās, kur dzīvnieki nodara būtiskus postījumus, varētu samazināties arī iespējas šos zaudējumus savlaicīgi novērst.

Reklāma

Polijas Lauksaimniecības kameru nacionālā padome īpaši norādījusi, ka likumprojekta pamatojumā nav pietiekami analizēta iespējamā ietekme uz lauksaimniecības kultūru bojājumu apmēru.

Atsevišķs jautājums ir vilku uzbrukumi lauksaimniecības dzīvniekiem. Polijā vilks ir aizsargājama suga, un par tā nodarītajiem zaudējumiem lauksaimnieki vēršas reģionālajās vides aizsardzības direkcijās.

Tomēr vilku uzbrukumu novēršana un šo zaudējumu kompensēšana konkrētajā Medību likuma grozījumu projektā nav atsevišķi aplūkota.

Savvaļas dzīvnieki uz ceļiem – vēl viens risks

Medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošana ir saistīta arī ar satiksmes drošību.

Polijas policijas apkopotajā statistikā kategorijā, kas ietver transportlīdzekļu sadursmes ar dzīvniekiem, 2024. gadā reģistrēti 175 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, bet 2025. gadā – 197 šādi negadījumi.

Reklāma
Reklāma

Jāņem vērā, ka šī statistika aptver sadursmes ar dažādiem dzīvniekiem, nevis tikai medījamiem savvaļas dzīvniekiem.

Biologs Jakubs Grizs (Jakub Gryz), komentējot sadursmes ar aļņiem, norādījis uz divām vienlaikus vērojamām tendencēm – pēdējās desmitgadēs Polijā palielinājusies aļņu populācija un paplašinājies autoceļu tīkls.

Līdz ar to pieaug arī iespējas, ka cilvēku un savvaļas dzīvnieku pārvietošanās ceļi krustosies.

Tas liek vērtēt, kā iespējamie medību ierobežojumi ietekmētu populāciju apsaimniekošanu teritorijās, kurās sadursmju risks ir īpaši augsts.

Āfrikas cūku mēris – drauds ne tikai mežacūkām

Īpaši nozīmīga ir arī Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības ierobežošana.

Slimība apdraud gan mežacūkas, gan mājas cūkas. Ja cūku novietnē tiek apstiprināts slimības uzliesmojums, inficētais ganāmpulks ir jālikvidē, bet noteiktie tirdzniecības ierobežojumi var apgrūtināt dzīvnieku un cūkgaļas realizāciju.

Reklāma

Tas rada tiešus ekonomiskus zaudējumus lauksaimniekiem, bet izmaiņas ražošanas apjomos un tirdzniecības nosacījumos var ietekmēt arī cūkgaļas cenas patērētājiem.

Vienlaikus cenu izmaiņu virziens nav viennozīmīgi prognozējams. Ja slimības dēļ samazinās ražošanas apjomi, cenas var pieaugt, savukārt eksporta ierobežojumu rezultātā vietējā tirgū var nonākt lielāks produkcijas daudzums.

Tādēļ, vērtējot Medību likuma grozījumus, būtiski noskaidrot, vai tie neapgrūtinās mežacūku populācijas apsaimniekošanu teritorijās, kurās konstatēta ĀCM vīrusa klātbūtne.

Reklāma

Tomēr medības ir tikai viens no slimības ierobežošanas pasākumiem. Ne mazāk svarīga ir biodrošība cūku novietnēs.

Polijas veterinārais dienests atgādina, ka vīrusu cūku turēšanas vietās var ienest arī cilvēki, transportlīdzekļi un piesārņots aprīkojums.

Aļņu piemērs – kas notiek, kad populācija atjaunojas?

Polijā kopš 2001. gada ir spēkā aļņu medību moratorijs, kura mērķis bija ļaut atjaunoties šo dzīvnieku populācijai. Vairāk nekā divdesmit gadu laikā aļņu skaits ir ievērojami pieaudzis, un tie izplatījušies arvien plašākās teritorijās. Polijas plašsaziņas līdzekļos publicētās aplēses liecina, ka patlaban valstī varētu dzīvot aptuveni 30–45 tūkstoši aļņu.

Tomēr līdz ar populācijas pieaugumu arvien aktuālāks kļūst jautājums par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, kā arī pieaugošajiem sadursmju riskiem uz autoceļiem.

Reklāma
Reklāma

Tāpēc 2026. gada oktobrī Polijas Klimata un vides ministrijā reģistrētas divas petīcijas ar aicinājumu atcelt aļņu medību moratoriju. Vienā no tām kā būtisks arguments minēti pieaugošie aļņu nodarītie postījumi. Līdz 18. novembrim ministrijas publiskotajā informācijā galīgais lēmums par petīcijām vēl nebija norādīts.

Šis piemērs spilgti parāda, kā laika gaitā mainās savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas prioritātes. Ja pirms 25 gadiem galvenais uzdevums bija atjaunot aļņu populāciju, tad šobrīd arvien lielāka uzmanība jāpievērš tās apsaimniekošanai, lai mazinātu postījumus un riskus, ko rada pieaugošais dzīvnieku skaits.

Vai medību ierobežojumu sekas ir pietiekami izvērtētas?

Sabiedrības un dzīvnieku aizsardzības organizāciju līdzdalība medību regulējuma apspriešanā ir būtiska. Tām ir tiesības aktualizēt dzīvnieku labturības un iedzīvotāju drošības jautājumus, izteikt priekšlikumus un piedalīties likumdošanas procesā.

Reklāma

Vienlaikus savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošana ir joma, kurā lēmumiem nepieciešams zinātnisks pamatojums un praktiskās pieredzes izvērtējums.

Piemēram, pirms 700 metru ierobežojuma ieviešanas būtu svarīgi noskaidrot ne tikai to, cik lielu teritoriju tas aptvertu, bet arī to, kā mainītos iedzīvotāju drošība, medību iespējas, postījumu novēršana un slimību kontrole.

Polijā apspriestais likumprojekts tādējādi izgaismo jautājumu, kas aktuāls arī citās Eiropas valstīs: ja tiek ierobežotas līdzšinējās savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas iespējas, kurš un ar kādiem līdzekļiem pārņems nepieciešamos darbus?

Tieši uz šo jautājumu likumdevējiem būtu jāspēj atbildēt, pirms tiek pieņemti lēmumi ar iespējami plašām sekām medniekiem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un pārējai sabiedrībai.

Vai tiešām vilks ir ļaundaris? Kā sadzīvot un medīt gudri | Šauj garām! #362 epizode

👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.

Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
  • Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
Žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
MEDĪBAS
Reklāma