Ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti savvaļas dzīvnieki, Igaunijā pēdējos gados uzrāda stabilu samazināšanās tendenci. Tomēr aiz šīs šķietami pozitīvās statistikas slēpjas arī pārmaiņas savvaļas dzīvnieku populācijās, kas ietekmē ne tikai satiksmes drošību, bet arī plēsēju barības bāzi.
Viens no faktoriem, kas varētu būt veicinājis sadursmju skaita samazināšanos, ir gar autoceļiem uzstādītie atstarotāji, kuru uzdevums ir brīdināt savvaļas dzīvniekus un atturēt tos no ceļa šķērsošanas brīdī, kad tuvojas transportlīdzeklis. Taču būtiska nozīme, visticamāk, ir arī pārnadžu skaita samazinājumam.
Mežacūku populāciju Igaunijā joprojām būtiski ietekmē Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Slimības izplatība un nepieciešamība savlaicīgi ierobežot tās uzliesmojumus liek uzturēt intensīvu mežacūku medību spiedienu. Vienlaikus pārnadžu skaita samazināšanās nozīmē arī mazāku barības pieejamību lielajiem plēsējiem.
Vilku un lūšu barības bāzi veido ne tikai mežacūkas, bet arī stirnas un aļņi, īpaši to mazuļi, kuri vēl nespēj pilnvērtīgi aizsargāties. Organizēta vilku bara uzbrukuma gadījumā pat lielajiem pārnadžiem ir grūti pretoties.
Savukārt lūšu populācija Igaunijā, šķiet, sāk stabilizēties. Atšķirībā no dažiem citiem plēsējiem lūsis arī barības trūkuma apstākļos, cik līdz šim zināms, nav būtiski mainījis savus barošanās paradumus.
Tādējādi ceļu satiksmes negadījumu statistika var atspoguļot plašākas pārmaiņas savvaļas dzīvnieku populācijās. Mazāks sadursmju skaits ir ieguvums autovadītājiem, taču vienlaikus tas rosina jautājumus par pārnadžu populāciju stāvokli un barības pieejamību lielajiem plēsējiem.
Plašāka informācija un papildinātās statistikas tabulas pieejamas Igaunijas Mednieku biedrības mājaslapas sadaļā «Ceļu satiksmes negadījumi ar savvaļas dzīvniekiem».
Vai tiešām vilks ir ļaundaris? Kā sadzīvot un medīt gudri | Šauj garām! #362 epizode

👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu

Ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti savvaļas dzīvnieki, Igaunijā pēdējos gados uzrāda stabilu samazināšanās tendenci. Tomēr aiz šīs šķietami pozitīvās statistikas slēpjas arī pārmaiņas savvaļas dzīvnieku populācijās, kas ietekmē ne tikai satiksmes drošību, bet arī plēsēju barības bāzi.
Viens no faktoriem, kas varētu būt veicinājis sadursmju skaita samazināšanos, ir gar autoceļiem uzstādītie atstarotāji, kuru uzdevums ir brīdināt savvaļas dzīvniekus un atturēt tos no ceļa šķērsošanas brīdī, kad tuvojas transportlīdzeklis. Taču būtiska nozīme, visticamāk, ir arī pārnadžu skaita samazinājumam.
Mežacūku populāciju Igaunijā joprojām būtiski ietekmē Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Slimības izplatība un nepieciešamība savlaicīgi ierobežot tās uzliesmojumus liek uzturēt intensīvu mežacūku medību spiedienu. Vienlaikus pārnadžu skaita samazināšanās nozīmē arī mazāku barības pieejamību lielajiem plēsējiem.
Vilku un lūšu barības bāzi veido ne tikai mežacūkas, bet arī stirnas un aļņi, īpaši to mazuļi, kuri vēl nespēj pilnvērtīgi aizsargāties. Organizēta vilku bara uzbrukuma gadījumā pat lielajiem pārnadžiem ir grūti pretoties.
Savukārt lūšu populācija Igaunijā, šķiet, sāk stabilizēties. Atšķirībā no dažiem citiem plēsējiem lūsis arī barības trūkuma apstākļos, cik līdz šim zināms, nav būtiski mainījis savus barošanās paradumus.
Tādējādi ceļu satiksmes negadījumu statistika var atspoguļot plašākas pārmaiņas savvaļas dzīvnieku populācijās. Mazāks sadursmju skaits ir ieguvums autovadītājiem, taču vienlaikus tas rosina jautājumus par pārnadžu populāciju stāvokli un barības pieejamību lielajiem plēsējiem.
Plašāka informācija un papildinātās statistikas tabulas pieejamas Igaunijas Mednieku biedrības mājaslapas sadaļā «Ceļu satiksmes negadījumi ar savvaļas dzīvniekiem».
Vai tiešām vilks ir ļaundaris? Kā sadzīvot un medīt gudri | Šauj garām! #362 epizode

👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu

6 °C
































































































































































































































































