15. jūlijā Latvijā sākās vilku medību sezona. Atšķirībā no daudziem citiem medījamiem dzīvniekiem vilku medības vienmēr izraisa plašas diskusijas – vieni uzskata, ka vilku ir par daudz, citi uzskata, ka tos vispār nevajadzētu medīt.

Taču neatkarīgi no personīgā viedokļa viens fakts paliek nemainīgs – vilks ir aizsargājama Eiropas suga, kuras populācija Latvijā tiek apsaimniekota pēc zinātniski pamatotiem principiem. Tas nozīmē, ka medības nav pašmērķis. To uzdevums ir saglabāt dzīvotspējīgu populāciju, vienlaikus mazinot konfliktus ar cilvēku. Tomēr sezonas sākums sakrīt ar periodu, kad daļā ģimeņu vilcēni vēl nav pilnībā patstāvīgi. Tas rada arī medniekam atbildību.

Šo rakstu iedvesmoja kāds sašutuša lasītāja zvans par to, ka kolektīvā sezonas sākumā jau nomedīta kuce ar visām pazīmēm, ka tai bijuši kucēni. Un jautājums par to, ka jāmaina likums, jāmaina sezona, ko tagad darīt ar kucēniem. Bet atbilde ir tikai viena, kas ne visiem medniekiem patiks, proti – arī vilki ir jāmedī gudri, nav jāspiež sprūda mēlīte, tiklīdz vilku ieraugi. Primāri vilki ir jāmedī problēmvietās – postījumos, kur tie bieži manīti apdzīvotu vietu tuvumā, tāpat ir jāsaprot, kāds ir medīšanas mērķis – vienkārši trofejas ieguve vai konflikta mazināšana. Jo abos šajos gadījumos medību principi ir pilnīgi atšķirīgi.