Diskusija par svina un bezsvina munīciju turpinās, piedevām vēl tādēļ, ka jaunākais no priekšlikumiem šobrīd ir apstiprināts un gaida savu iespējamo stāšanos spēkā. Šobrīd aizliegums attiektos uz visu veidu svina skrošu munīciju ar pārejas laiku septiņi gadi. Šajā kontekstā ir daudz mītu un pieņēmumu. Viens no izteiktajiem pieņēmumiem bija par to, ka bezsvina munīcija var trāpīt pa akmeni un sausā laikā izraisīt ugunsgrēku. Tādēļ papētījām, vai ir kāds pētījums par šo tēmu. Izrādās, ka ir, un te ir tā rezultātu apkopojums.

Kāpēc ideja par šāviena izraisītu ugunsgrēku varētu izklausīties loģiska?

Meža ugunsgrēks pēc šāviena vairāk izklausās pēc neparasta mednieku stāsta nekā ikdienā ticama riska. Tomēr sausā laikā degšanai dažkārt pietiek ar ļoti nelielu, īslaicīgu siltuma avotu. Vai tāds var rasties brīdī, kad lode lielā ātrumā ietriecas akmenī vai metālā? Un vai svinu nesaturoša munīcija šajā ziņā atšķiras no tradicionālajām lodēm?

Šos jautājumus eksperimentāli pētīja ASV Lauksaimniecības departamenta Meža dienesta Klinšu kalnu pētniecības stacijas zinātnieki Marks Finnijs, Trevors Meinards, Sāra Makalistere un Īans Grobs. Viņu 2013. gadā publicētais darbs Vītņstobru ieroča ložu izraisītas aizdegšanās pētījums ir viens no detalizētākajiem pētījumiem par šautenes ložu spēju pēc trieciena aizdedzināt sausu organisko materiālu.