Daudzi mednieki ziņo, ka viņu platībās stirnas ir pazudušas lūšu un vilku spiediena dēļ...
Kas gan var būt vieglāks par stirnu medībām? Ir pat Facebook grupa, kas veltīta Latvijas faunas fotografēšanai, bet tur aizliegts izvietot stirnu foto. Kādēļ? Tādēļ, ka principā stirnu var redzēt visur, bieži un daudzreiz pat samērā tuvu – praktiski visos gadalaikos.
Nobildēt un pat nomedīt stirnu – tai nu nekādā veidā nebūtu jābūt problēmai. Problēmas rodas tad, ja gribi nomedīt – jā, tagad pievēršamies medībām – labu, trofejotu stirnāzi, kas sasniedzis savu mērķa vecumu, un tas nu nemaz nav tik viegli. Netrūkst mazu un dīvainu, kā arī klasisku trijnieciņu, kas ne ar ko neizceļas, un no tāda baigi lielā prieka jau nav. Tomēr tikt pie trofejnieka – jā, tas ir izaicinājums, un jāsakrīt vairākiem būtiskiem faktoriem – populācijas ģenētiskais materiāls, trofejniekam ir izdevies nodzīvot pietiekami ilgi, lai tiktu līdz trofejai, un tas vēl ir jāatrod. Ir vienkārši vietas un reģioni, kur labu medaļotu āzi izaudzēt būs gluži neiespējami, pat ja uz mežu aizvedīsi četras tonnas sāls kluču. Ja nav gēnu, tad nav…
Par ko tad galu galā šis raksts? Pavisam nesen raidierakstā Šauj garām! Latvijas Mednieku savienības vadītājs un CIC trofeju eksperts Jānis Baumanis norādīja, ka pēc šogad aprīlī un maijā notikušās Latvijas medību trofeju izstādes Jaunmokas 2024 ir pienācis laiks nopietnām pārdomām. Pirmkārt, jau par to, ka it īpaši Kurzemē un Zemgalē izteikti dominē lielākoties tieši staltbriežu ragi. Otrkārt, uz lielo Latvijas trofeju izstādi kopumā bija atvestas aptuveni 70 stirnāžu trofejas, un arī tikai pēc tam, kad pēc pirmās vērtēšanas dienas, kad bija atvestas labi ja 25 āžu trofejas, Jānis Baumanis ar sociālo tīklu starpniecību aicināja medniekus atsaukties. Starp izstādes vairāk nekā 500 trofejām stirnāžu trofejas bija pamanāmā mazākumā. Tādēļ jautājums – kāpēc?