Kādēļ kļūt par mednieku? Ir dažādi iemesli – ģimenes tradīcijas, dzīvesveids, gaļas ieguve, trofejas ieguve, medību suņu izmantošana. Katrs iemesls atsevišķi un visi kopā ir tas, kas mudina cilvēkus stāties mednieku kārtā. Reti, bet ir arī tādi, kas par medniekiem kļūst, lai cīnītos ar savvaļas dzīvnieku radītiem postījumiem. Medību rīkošanas pievienotā vērtība ir arī postījumu mazināšana, jo iespējams plānot medības tā, lai tiktu uzraudzītas postījumu vietas. Ir iespējams ņemt vērā visādus faktorus, novērtēt apstākļus un situācijas, un medīt tā, lai postījumus mazinātu, bet absolūti lielākā mednieku daļa nedodas uz mežu, lai apzināti samazinātu dzīvnieku skaitu.

Labi, par ko stāsts? Stāsts ir par to, ka AS Latvijas valsts meži, principā ignorējot medību nevalstisko organizāciju iebildumus, paziņoja, ka turpmāk 57 medību klubiem medību tiesību līgumi tiks pārslēgti uz pieciem gadiem, šo lēmumu argumentējot šādi: “Mežus apdzīvojot pārlieku lielam medījamo dzīvnieku skaitam, tiek nodarīti lieli postījumi AS Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotajām mežaudzēm.”

Protams, nav neviena dokumenta – ne vietēja, nedz starptautiska –, kas pasaka, cik tad patiesībā tiem dzīvniekiem jābūt. Ir skaidra nostāja, kad populācijas aizsardzības stāvoklis nav labvēlīgs, bet neviens nekad neuztraucas par dzīvniekiem, ja to ir pietiekami. Tomēr staltbrieži nav mežacūkas! Protams, bet ko tas nozīmē no juridiskā viedokļa? Mēs esam pieraduši, ka nu jau vairāk nekā desmit gadus mežacūkas ir izsludinātas ārpus likuma un ir likvidējamas, bet ar briežiem ir mazliet citādi, jo visi briežveidīgie ir Bernes konvencijas aizsardzībā.