Sunny 9 °C
S. 18.05
Ēriks, Inese, Inesis
Cūkkopības nozari jau vairākus gadus "izvelk" pašu saimniekcībās audzētie graudi, kā arī valsts atbalsts.
Cūkkopības nozari jau vairākus gadus "izvelk" pašu saimniekcībās audzētie graudi, kā arī valsts atbalsts.
Foto: Anda Krauze / Latvijas Mediji

Cūku audzēšanas nozare vairākus pēdējos gadus cīnījusies par izdzīvošanu, saņemot gan valsts, gan arī Eiropas Savienības atbalstu. Šā gada februāra sākumā cūkgaļas iepirkuma cena dzīvsvarā beidzot pakāpusies līdz 1,70–1,76 eiro par kilogramu, kas cūku audzētājiem ļauj darboties bez zaudējumiem. Tomēr šādu cenu nemaksā visiem cūkaudzētājiem. Saimniekiem, pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem un ekspertiem vaicājām, kā krīze cūkkopībā ietekmējusi viņu vadītos uzņēmumus un kādas korekcijas varētu ieviest negaidītais cūkgaļas iepirkuma cenas kāpums.

Modris Žentiņš,

Zaņas pagasta ZS "Krasta iela 7 " saimnieks:

Modris Žentiņš.

Cūkkopībā kopš pandēmijas sākuma ar nelieliem pārtraukumiem visu laiku bija grūts stāvoklis, bija jādarbojas zem pašizmaksas. Saistībā ar graudu cenas kāpumu pērn rudenī līdz 350 eiro par tonnu un energoresursu sadārdzinājumu pašizmaksa ir pietuvojusies 2 eiro par kilogramu. Mēs rūpīgi vērtējām un brāķējām sivēnmātes, no 200 sivēnmātēm atstājot 160.

Cūkkopība ir specifiska nozare, kurā nevar vienā dienā nolemt un pārtraukt darbošanos. Priecē, ka patlaban iepirkuma cena sākusi kāpumu un tuvojas pašizmaksai. Mēs ražojam labas kvalitātes gaļu, tāpēc pircēji, kautuves ar mums vēlas sadarboties.

Cūkkopības nozares pienesums saimniecībai ir arī šķidrmēsli. Pērn graudaugu sējumos gandrīz visu vajadzīgo minerālmēslu daudzumu aizvietojām ar šķidrmēsliem. Pēdējo gadu dižķibele cūkkopībā parādīja, ka šādas mazās saimniecības kā mūsējā lielu tirgus svārstību laikā var reaģēt elastīgāk nekā lielražotāji.

Iepirkuma cenas pieaugums priecē. Cenai turpinot kāpumu, atjaunosim ganāmpulku līdz 200 sivēnmātēm.

Juris Grīnbergs,

AS "Noo Lihatoostus" zīmola 'NOO Cepeškungs' vadītājs:

Juris Grīnbergs.

Cūkgaļas iepirkuma cena ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, tomēr pagaidām atsevišķiem gaļas produktiem mazumtirdzniecībā tā palielinājusies tikai par 10–15% vai nemaz vēl neatspoguļojas veikalu plauktos. Izmaksu kāpums dažādās nozarēs ietekmē gan izejvielu pieejamību gaļas produkcijas ražošanai, gan galaprodukta cenu – kopējās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm.

Gaļas produktu ražošanai nepieciešamās cūkgaļas iepirkuma cena tirgū balstīta uz Vācijas indeksu. Patlaban (23. februārī) tas ir 2,28 eiro par kilogramu cūkas liemeņa, kas ir šīs tūkstošgades rekords. Indeksu koriģē ik trešdienu, diemžēl nekas neliecina, ka cūkgaļas iepirkuma cenas pieaugums palēnināsies. Pērn novembrī un decembrī indekss stāvēja uz vietas. Kāpumu tas sāka šā gada sākumā. Ķīna vakar ziņoja par cūkgaļas rezervju krājumu atjaunošanas sākšanu.

Pašreizējo situāciju cūkgaļas iepirkuma cenas jautājumā nosaka daudzi faktori, tomēr vissvarīgākais ir cūkgaļas piedāvājuma samazināšanās, ko savukārt izraisa augstās energoresursu cenas. Daudzas lopkopības saimniecības gan Latvijā, gan visā Eiropā ir slēgušas vai samazinājušas ražošanu. 

Cenu kāpums ir bijis ārkārtīgi straujš, un augstais cenu līmenis diemžēl tiek prognozēts vēl ilgi. Grūti ir arī ražošanas uzņēmumiem, jo izejvielu cena īsā laikā kāpusi par gandrīz 60%, bet gatavās produkcijas cena tikai par 10–15%. Vienlaikus ir samazinājusies patērētāju pirktspēja, tāpēc, lai saglabātu pārdošanas apjomu, nepieciešams īstenot cenu akcijas, kas savukārt negatīvi ietekmē dažus ražotājus.

Cūkgaļa Baltijas valstīs un Latvijā ir patērētāju iecienītākā gaļa, tomēr cenu kāpums atsevišķu ražotāju sortimentā neizbēgami izraisa zemas kvalitātes izejvielu plašu izmantošanu. 

Cilvēki nereti izvēlas pēc cenas, un cenu spiediena dēļ diemžēl priekšroku dod produktiem, kas nāk no tālienes vai ir zemākas kvalitātes. 

Valstiskā līmenī ir svarīgi, lai neviens patērētājs vai ražotājs nepiekāptos produktu kvalitātei un kvalitatīvam uzturam! Pārtikas produktu cenu pieaugums noteikti vēl nav sasniedzis maksimumu. Daļa kvalitatīvās gaļas produkcijas uzticamāko pircēju pagaidām seko akciju piedāvājumiem, tomēr reālo ražošanas un pārdošanas izmaksu dēļ to kļūst aizvien mazāk.

Cerams, vairākums sabiedrības, domājot par sabalansētu uzturu un veselību, lai arī mazāk, tomēr arī turpmāk izvēlēsies augstākas kvalitātes gaļas produktus.

Reklāma

Latvijas pārtikas tirgū diemžēl aizvien ir salīdzinoši daudz lētāku, bet reizē arī uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu gaļas produktu – piemēram, pat vairāk nekā 50% pievienota mehāniski atdalītā vistas gaļas jeb kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masa. Pircējam noteikti vērts izlasīt produkta dominējošās sastāvdaļas, un kā pirmā parasti ir minēta gaļa – procentuāli. Jo tās vairāk, jo produkts garšīgāks un veselīgāks. Laikā, kad pārtikai atvēlētais budžets tiek īpaši plānots, vēl svarīgāk pievērst uzmanību produktu sastāvam, kas ļauj novērtēt produkta kvalitāti.

Dzintra Lejniece,

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja:

Dzintra Lejniece.

Gaļas pārstrādātāji teic – tiem cūku audzētājiem gan ir zelta dzīve! Bet jautājums ir – pret ko rēķinām iepirkuma cenas kāpumu. Ja salīdzinām to pret izmaksām, tad kāpuma nav. Lopbarībai un citām ražošanas izmaksām sadārdzinājums ir 60%. Cūku audzētāji gandrīz divus gadus darbojās ar zaudējumiem, bija cūkgaļas krīze. Pēdējās divas nedēļas, kad notika izkustēšanās no nulles punkta, iepirkuma cena par dzīvsvara kilogramu ir 1,70–1,76 eiro, kas atbilst aptuveni 2,40 eiro/kg par kautsvara kilogramu. Tomēr tikpat lielas ir arī ražošanas izmaksas, pašizmaksa. Cūku audzētāji beidzot darbojas bez zaudējumiem, tomēr viņiem ir jāsamaksā agrāk izveidojušies parādi.

Cik ilgi var strādāt ar zaudējumiem? Aprites ķēdē ražotājs–patērētājs ir vairāki posmi, tostarp cūkaudzētājs, kautuve, pārstrādes uzņēmums un veikals. Katrā posmā liktais piecenojums veido produkta gala cenu. Cūkaudzētāji atrodas nulles posmā, mēs cenu noteikt nevaram. Nav korekti runāt pat kaut kādu iepirkuma cenas rekordu, ja vien trīs pēdējās nedēļas darbojamies bez zaudējumiem. 

Ekonomiski attīstītajās ES dalībvalstīs saimniecību izaugsmi nodrošinās 1,80 eiro/kg liela dzīvsvara iepirkuma cena, kas atbilst 2,50 eiro cenai par kautsvara kilogramu. Lielfermās pašizmaksa ir mazāka.

Cūkkopības nozare aizvadītos gadus izdzīvoja, pateicoties ES un Latvijas subsīdijām. Ja šī atbalsta nebūtu, nozarē būtu masveida bankroti. 

Patlaban mūsu nozare ir noēdusi visas rezerves, turklāt saimnieki šīs rezerves, ietaupījumus ieguldīja graudu krājumu veidošanai, maksājot par tiem vairāk nekā 300 eiro/t lielu cenu. Protams, izmanto arī bankas kredītlīnijas.

Statistikas skaitļi rāda, ka Ķīna izaudzē 95% no sev vajadzīgā cūku daudzuma. Ir naivi cerēt, ka notiks līdzīgi kā 2019. gadā, kad pēc cūku mēra eksports no ES uz šo valsti sasniedza rekordu – 50% lielu īpatsvaru. Eksperti tolaik brīdināja, ka tā ir bumba ar laika degli. Un patiešām – kad Ķīnā dzīvnieku daudzums pieauga, eksports no ES dalībvalstīm ļoti būtiski kritās.

Ir jāstabilizējas audzēšanas resursu cenām. Visiem cūkgaļas aprites posmiem ir jādomā par efektīvāku darbošanos. Patlaban esam nedaudz atvilkuši elpu. Lai gan dzirdam par iepirkuma cenas kritumu Polijā un ceram, ka tās ir vien nelielas tirgus svārstības.

Cūkkopība ir stratēģiska nozare, tā ir svarīga valsts drošībai. Šā iemesla dēļ ir jābūt arī valsts stratēģijai. No jaunā zemkopības ministra esam dzirdējuši vērtējumu par mūsu nozares vājo veikumu. Tā nav taisnība. Mēs visu laiku eksportējam dzīvās cūkas. Jā, ir vajadzīgs pievienotās vērtības produktu eksports. Mēs nevaram iztikt bez pārstrādes un pārstrāde nevar iztikt bez mums. Cūku audzētājiem ir laba sadarbība ar SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" un SIA "Kurzemes gaļsaimnieks", kas saprot – atrodamies vienā laivā un par izaugsmi ir jādomā kopīgi. Ja Latvijā nebūs cūku audzēšanas nozares, gaļas pārstrādātāji būs atkarīgi no eksporta cenas.

Aivars Kokts,

SIA "Ulbroka" īpašmieks:

Aivars Kokts.

Nedrīkst cūku audzēšanas nozari vērtēt ar lineāro pieeju. Latvijā vietējie cūku audzētāji ražo 55% no vietējam patēriņam vajadzīgā cūku daudzuma, un vienlaikus pusi no šā daudzuma eksportējam, toskait dzīvās cūkas. Tātad uz vietas valstī paliek aptuveni ceturtā daļa cūku, cūkgaļas. Piebildīšu, ka cūku eksports cita starpā notiek arī uz Poliju, no kurienes saņemam lētu cūkgaļu.

Pērn rēķinājām, ka iepirkuma cenas kāpums pret 2021. gadu bija 30%. Pircējs veikalā maksāja vairāk nekā 50%, kas saistīts ar veikala piecenojumu. Pērn cūkaudzētāji izdzīvoja, pateicoties ES atbalstam par pandēmijas un kara nodarītajiem zaudējumiem. Mūs glāba saimniecībā audzētie graudi, peļņu ieguldījām cūkkopībā, tiešās piegādes labi zināmām labām veikalu ķēdēm un arī mūsu biogāzes stacijā ražotā elektroenerģija. Arī pašu saimniecībā izveidotā kautuve, kas ļauj veikaliem piegādāt produktu ar pievienoto vērtību. 

Ceram uz iepirkuma cenas kāpumu šajā gadā. Patlaban nav droši, ka nu jau vairākas nedēļas vērojamais cūkgaļas cenas kāpums, labā cena būs stabila. Jāņem arī vērā cilvēku pirktspēja. Dārgu gaļu cilvēki pirks mazāk.

Grūtajā laikā mēs mazinājām dzīvnieku daudzumu ganāmpulkā. Barības devu mazināšanai nav jēgas tāpēc, ka tādā gadījumā cūkas ir ilgāk jāaudzē. Patlaban viens audzēšanas cikls no apsēklošanas brīža līdz gaļas pārdošanai veikalam ir 11 mēnešu ilgs. Šobrīd ir neziņa par nākotni. 

Visvairāk esam norūpējušies par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) klātbūtni Latvijā. 

Piemēram, nesen kāda Polijas kautuve, labs Latvijas un Lietuvas saimnieku sadarbības partneris, šo sadarbību turpināt nevarēja, jo ir iekļauta citā drošības zonā. Biodrošības pasākumu īstenošana prasa arī naudas ieguldījumu.

Vēl viens secinājums – Latvijā specializēties tikai cūkkopībā vien nevar.

Kristaps Melbārdis,

SIA "PF Vecauce" valdes priekšsēdētājs:

Kristaps Melbārdis.

Cūkgaļas iepirkuma cena vien otro nedēļu tuvojas nulles punktam, pašizmaksai, tāpēc runāt par stabilizāciju nozarē vēl nevar. Jāņem arī vērā, ka situācija katrā saimniecībā ir atšķirīga. Patlaban nav iespējams paredzēt, cik ilgi turpināsies šobrīd vērojamā tendence.

SIA "PF Vecauce" aizvadītajos divos gados risināja daudz izaicinājumu. Ražošanas izmaksas optimizējām, taupot lopbarību un arī nedaudz mazinot dzīvnieku daudzumu ganāmpulkā. Paldies valdībai par sniegto atbalstu, kas ļāva stabilizēt naudas plūsmu, un saimniecība varēja noturēties tirgū.

Benita Virta,

Zaņas pagasta ZS "Rubuļi" saimniece:

Benita Virta.

Mūsu saimniecībā cūkkopības nozari aizvadītajos gados izvilka pašu audzētie graudi. Ieguvām arī mēslojumu laukiem. Valsts atbalstu saņēmām par minerālpiedevām. Saimniecībā iegūtās cūkgaļas pašizmaksa ir 1,60–1,70 eiro par dzīvsvara kilogramu. Vien aizvadītajā nedēļā gaļu sākām pārdot par 1,72 eiro. Tomēr divus iepriekšējos gadus bija zaudējumi.

Cūkgaļas cena ir piesaistīta biržas cenai. Nevar prognozēt, kas notiks tuvākā un tālākā nākotnē. Vislielākais gandarījums ir par to, ka, spītējot dažādiem apstākļiem, izdevās saglabāt cūkkopības nozari un darba vietas mūsu darbiniekiem.

Atis Jaudzems,

Rožkalnu pagasta ZS "Dambīši" saimnieks:

Esmu bioloģiskais ražotājs, audzēju graudus un ekstensīvās Ungāru mangalicas šķirnes cūkas, kas ir jānobaro vismaz vienu gadu. Var nobarot arī īsāku laika posmu, tomēr tad gaļai būs daudz speķa. Cūkas pats kauju un pārdodu liemeni vai pusliemeni. Cena ir 4–5 eiro par kilogramu. Pircēji no daudzām Latvijas apdzīvotajām vietām, tostarp no Rīgas, pēc mūsu saimniecības cūkgaļas gaida rindā.

Aizvadīto gadu laikā neesam jutuši krīzi, cena visu laiku turas stabila. Lētāk par 4–5 eiro par kilogramu pārdot nevaram atļauties. Piebildīšu, ka Ungāru mangalicas šķirnes cūkas var barot ar vienkāršu barību – dodam kartupeļus, nestandarta graudus, ķirbjus un citus pašaudzētus produktus. Mūsu ganāmpulkā ir aptuveni 50 sivēnmātes.

Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma