Latvijā kokrūpniecības nozarē jāpalielina produktu ar pievienoto vērtību īpatsvars, ceturtdien kokrūpniecības forumā "Inovatori vai pieticīgi eksportētāji?" sacīja eksperti.

Kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš stāstīja, ka 2023. gadā meža nozare "apēdusi" lielu daļu iepriekš iekrāto līdzekļu, tostarp atbilstoši tirgus apstākļiem tika pārkārtota ražošana un "pirmie krita vienkārši produkti".

Pērnais gads pierādīja, ka turpmākai izaugsmei nepieciešamas izmaiņas, jo nozarē inovatīvu produktu ir stipri par maz, norādīja Ramoliņš, piebilstot, ka nav pareizi nozari saukt par eksporta čempionu, ja no Latvijas tiek izvests apaļkoks vai zemas apstrādes produkti.

Nozarē ir vieta attīstībai un jauniem inovatīviem risinājumiem, norādīja "Stiga RM" īpašnieks.

Vienlaikus viņš atzina, ka patlaban Latvijas meža nozare nav tik bagāta, lai tērētu vairākus desmitus miljonu eiro investīcijās un jaunu zināšanu ieviešanā. 

Tā vietā Latvijas uzņēmumiem būtu jābūt "pirmajiem sekotājiem" jeb jāievieš Latvijā tādu augstas pievienotās vērtības produktu ražošana, kāda ir citviet, bet Latvijā nav. 

Ramoliņš uzsvēra arī valsts lomu nozares attīstībā, norādot, ka skaidra nozares attīstība zināma tikai līdz 2025. gada beigām, jo tad beidzas AS "Latvijas valsts meži" ciršanas plānošanas periods.

Arī Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe stāstīja, ka Latvijai koksnes veido ne tikai lielāko eksporta īpatsvaru, bet Latvija arī procentuāli eksportē visvairāk mazas pievienotās vērtības produktu. Lai nozare turpinātu attīstīties un eksportētu gudrāk, nepieciešams mainīt eksporta produktu struktūru un ražot sarežģītākus produktus, kā arī apvienot uzņēmumus, jo Latvijā meža nozarē, tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, ir daudz mazu uzņēmumu.

Tāpat viņa norādīja, ka, lai gan meža nozarē investīcijas ir lielākas nekā vidēji Latvijas tautsaimniecībā, jāizvērtē, vai tās nav pārāk vienveidīgas. Iespējams, ka uzņēmumi investē virzienos, kuros jau prot strādāt, piemēram, uzbūvējot otru zāģētavu vai otru granulu rūpnīcu, tādējādi radot jaudu pārprodukciju noteiktiem produktiem.

Latvijas kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts savukārt uzsvēra, ka jauna produkta radīšanai nepieciešami 10-15 gadi. 

Lai inovācijas ieviestu, nepieciešama spēcīga sadarbība ar zinātni.

Bukonts arī informēja, ka patreizējās prognozes liecina par pieprasījuma kāpumu koksnes tirgū, bet jādomā, kur rast resursus pieprasījuma apmierināšanai. 

Ja nozare interešu aizstāvībā turpinās kā patlaban, nāksies saskarties ar ievērojamu resursu trūkumu. "Mums būs jākļūst skaļākiem," norādīja Bukonts.

"Stiga RM" Biznesa attīstības direktors Jānis Osis arī uzsvēra, ka resursu vairāk nekļūs un jau esošo resursu apjomu noturēt ir ļoti liels izaicinājums. Uzņēmumiem jāmācās ražot efektīvāk, izmantojot mazāk resursu, tostarp arī kā efektīvāk izmantot pieejamo darbaspēku.

Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmumiem, strādājot mainīgos apstākļos, ir jābūt elastīgiem un jāspēj prognozēt situācija. "Mums ir jābūt spējīgiem izdarīt ticamas prognozes mainīgos apstākļos, lai mūsu lēmumi būtu kvalitatīvi," uzsvēra Osis.

Stāstot par "Stiga RM" investīcijām, viņš informēja, ka uzņēmums plāno aptuveni ik pa pieciem gadiem uzcelt jaunu rūpnīcu. "Mums efektīvākais ceļš ir lūkoties apkārt pasaulē, kādi jauni produkti ir pieejami, kāds ir to potenciāls, kā mēs tos varam izmantot, kā mēs varam adaptēt to ražošanu Latvijā. Šis ir tas veids, kā mēs varam visstraujāk augt," sacīja Osis.

Osis norādīja, ka 2023. -2025. gadā uzņēmuma kopējās investīcijas sasniegs 88 miljonus eiro. Tostarp bērza saplākšņa rūpnīcas modernizācijā investēs - 22 miljonus eiro, koksnes ēveļskaidu rūpnīcā - 30 miljonus eiro, meža īpašumos - 20 miljonus eiro, daudzdzīvokļu mājā Kuldīgā - sešus miljonus eiro, transportā un meža tehnikā - 10 miljonus eiro.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.