Mūsdienās jaunumi par dažādiem atklājumiem kosmosā cits citam seko tik lielā ātrumā, ka jau patiešām šķiet – par Saules sistēmu tagad zinām vairāk nekā par to, kas īsti notiek Pasaules okeāna dzīlēs. Lai gan viss savijies kopā, un joprojām maz zinām gan par savu planētu, gan par kosmosu. Pētnieki piedāvājuši ielūkoties dažos, iespējams, būtiskākajos strīdīgajos aspektos, kas formāli ir zināmi, taču izskaidrojuma tiem nav. Un vēl arī jautājums: kur uz Zemes gaidāma nākamā globālā katastrofa?

I

Mēness veidošanās

Lai gan ir vispārēji akceptēta teorija par to, ka Mēness radies tā dēvētā gigantiskā trieciena rezultātā, patiesībā tā ir tikai viena no populārākajām hipotēzēm un nekas vairāk. Šī ideja pauž, ka aptuveni Marsa lieluma planēta sadūrusies ar Zemi kaut kad tās veidošanās procesa pašā sākumā, kā rezultātā no mūsu planētas atšķēlās fragmenti pietiekami lielā daudzumā un sāka koncentrēties noteiktā orbītā, laika gaitā saplūstot kopā un izveidojot planētas dabiskā pavadoņa “ķermeni”. Taču šī ne tuvu nav vienīgā zinātnieku piedāvātā versija, un tai nav sarūpēti neapstrīdami pierādījumi.

Urāna orbītas leņķis

Atšķirībā no lielākās daļas Saules sistēmas planētu Urāns “guļ” praktiski uz sāniem, turklāt tādā veidā, ka poli atrodas planētas orbītas plaknē. Pētniekiem joprojām pat aptuveni nav zināms, kāda iemesla dēļ Urāns “apgūlies” tieši tādā veidā.