13. maijs vēsturē un senās avīzēs. Dzelzceļš no Rīgas uz Tukumu

1875. gada 13. maijā. Pirms 150 gadiem pļavā pie Tukuma svinīgi iezīmēja nākamās stacijas vietu un līdz ar to sākās Rīgas–Tukuma dzelzceļa būve.

Iniciatīva nāca no privātuzņēmējiem. Vilcienam bija jānomaina diližansi un tvaikoņi peldviesu vešanā no Rīgas uz Jūrmalu. "Baltijas Vēstnesis", atzīmējot, ka "13. maijs bija ļoti ievērojama un svarīga diena", rakstīja: "Pēc noturētiem dievvārdiem virsinženieris fon Gete izmeta pirmo lāpstu zemes un pasludināja, ka nu darbi iesākti. Tas notika uz tās vietas, kur jauno bānūzi būvēs, proti, netālu no pilsētas uz lauka, kas atronas blakus Jelgavas ceļam. Tātad sen gaidītais ceļš nu reizi būs drīzi panākts." Dažas dienas vēlāk no Slokas puses sākās meža stigas izciršana līnijai, un šajos darbos tika piesaistīti simtiem viesstrādnieku. Jūnijā sāka arī zemes darbus virzienā no Jaundubultiem uz Sloku. Kā atzīmēja presē, "prastie strādnieki ir krievi vien". Vietējiem ienācēji diez ko nepatika. Bija konflikti. Tā, saskaņā ar avīzēs rakstīto, 1. jūnijā "Vanagkrogā pie Kalnciema ceļa netālu no Rīgas bija ienākuši kādi Rīgas–Tukuma dzelzceļa strādnieki. Krogā bija ar kādi no apkārtējiem zemniekiem. Drīz cēlās starp zemniekiem un strādniekiem strīds, kas ar to beidzās, ka strādnieki tika iz kroga izdzīti. Nepietika ar to vien, bet daži zemnieki dzinās bēgdamiem strādniekiem pakaļ un divus no tiem, Osipu Gaidelu un Antonu Matvejevu, stipri ievainoja: vienu ar dunci mugurā, otru ar sitienu ģīmī un uz galvas. Ievainotie tika aizvesti uz slimnieku namu. Šī lieta tagad top izmeklēta."

Līdz 1875. gada rudenim zemes un meža stigu izveidošanas darbi bija praktiski pabeigti, un 1876. gadā jau cēla stacijas, būvēja Lielupes tiltu un lika sliedes. 

Pēdējās bija pasūtītas Krupa fabrikā Vācijā. Arī lokomotīves iepirka Vācijā. Daudz raižu radīja Lielupes krasts pie Majoriem un Dubultiem, kas regulāri, arī 20. gadsimta sākumā, bija jānostiprina, lai neizskalotu dzelzceļa uzbērumu. Vilcienu satiksme līnijā sākās 1877. gada 21. septembrī, un sākotnēji bija deviņas stacijas, turklāt no Rīgas puses projektā kā pirmo paredzēja Bilderliņus – vietu, kur tilts šķērsoja Lielupi. Jau 1912. gadā aktualizēja jautājumu par posma Rīga–Majori elektrifikāciju, taču to īstenoja tikai 1950. gadā. Visu līniju no Rīgas līdz Tukumam elektrificēja 1966. gadā.

"Balss", 1925. gada 13. maijā

Reitera kora koncertceļojums. Piektdien 11 rītā Reitera koris ar tvaikoni "Bornholm" izbrauc tālākā ceļojumā. Pirmais pieturas punkts Stokholma, kur paredzēti 3 koncerti. Pirmais 17. maijā pilsētas domes zālē karaļa, viņa ģimenes, diplomātiskā korpusa un citu ielūgtu viesu klātbūtnē. Pārējie 18. un 20. maijā. Kopenhāgenā koris koncertēs 23. un 24. maijā. Nākošie koncerti Londonā un Parīzē, katrā pa 3. Pirmie arī te tikai ielūgtiem viesiem. Pēdējo koncertu Londonā dos Vemblijas pasaules izstādē, kur parasti pielaižot tikai pašu māksliniekus. Tātad ar mūsu kori te taisīts izņēmums. Kā no maršruta redzams, tad koris uzņēmies grūtu un atbildīgu uzdevumu. Reprezentēt latvju dziesmu lielajās kultūras valstīs tiešām svarīgs darbs, kuru koris ar savu apdāvināto un enerģisko vadoni priekšgalā cer sekmīgi veikt. Reitera koris arvien guvis labāko atzinību. To mēs redzējām pagājušās vasaras ceļojumā uz ziemeļu kaimiņiem, igauņiem un somiem, kā arī ziemu Kauņā. Tāpēc attiecīgās iestādes nav liegušas savu pabalstu šim jaunajam ceļojumam uz vakariem.