Savādā vasara ar lauksaimniekiem ne pārāk draudzīgajiem laikapstākļiem vada savu pēdējo mēnesi. Ja dzīvojam pēc senču Saules kalendāra, tad līdz ar Jumja atnākšanu (ap 7. augustu) jau sākas rudens laiks, savā ziņā jau varam nojaust, cik bagāts vīrs tad būs šis rudentiņš.

Reklāma

"SPĪGANAS" trešā "VĀCAMgrāmata," kuru līdz septembra sākumam vari iegādāt, ja neesi abonējusi komplektu, padalīsies ar idejām, ko, kā un kāpēc vākt tieši vasaras nogalē un rudens pusē.

Bet šoreiz gribu atgādināt, ka ne jau tikai par tīnēs, lādēs un pagrabā noglabājamo bagātību vasarai vērts paldies pateikt. Izdzīvotajām pieredzēm, emocijām, satikšanās un izšķiršanās reizēm "lielajā bildē" ir pat lielāka nozīme! Dvēseļu ceļojumu pētnieki uzskata, ka spilgtāko piedzīvoto mēs paņemam līdzi, ceļojot no dzīves dzīvē. Vai varbūt starplaikos starp dzīvēm šķetinām "kadru pa kadram", "vasaru pa vasarai", pūloties atšifrēt to atslēdziņu, kas mūsos parāva vaļā sajūsmu vai dusmas, neaptveramu mīlestību vai kvēlojošu naidu. Vai pasaules skumjas vai bailes, vai vēl ko citu. Beigu beigās visas pieredzes esot labas un vērtīgas. Tā runā.

Bet te, uz Zemes, man labāk gribētos uzkrāt tikai patīkamās, iedvesmojošās, jaunu sparu dodošās pieredzes. Nu, piemēram, ja runājam par šo vasaru – Dziesmu un deju svētki. Mani nudien sajūsmināja sociālo tīklu laikjoslas ar daudzajām priecīgajām, kaut dažbrīd nogurušajām sejām krāšņajos tērpos – izrādās, šī paziņa dzied, šis – dejo, šis, re, karogu nes, vēl kāds cits par brīvprātīgo pieteicies... Un tā dučiem, nepārspīlēju! Vislielākais prieks un lepnums par mūsu žurnāla autoriem, varoņiem un konsultantiem, kuri vareni skanošajā nedēļā bija pārstāvēti plašā pulkā (un dažus es droši vien pat nepamanīju). Un arī par jums, lasītājām un lasītājiem, protams! Nojauta vēsta, ka dalībnieku rindās jūsu bija pulka.

No personīgajiem piedzīvojumiem visspilgtākās sajūtas bija Dziesminieku koncertā Vērmanes dārzā, kur puse publikas dziedāja teju visam līdzi, bet otra puse (pārsvarā – ārzemnieki) sajūsminājās, ka mēs melodijas un vārdus no galvas zinām. Kāpēc man to pieminēt? Jo tā ir brīnišķīga pieredze un brīnišķīga sajūta – zināt "dziesmai vārdus". Tas nozīmē – pazīt likumsakarības, zināt ritmus, pēc kādiem kaut kas svarīgs funkcionē. Pazīsti to sajūtu? Zināt, kurā brīdī un ar kādiem vārdiem sākas piedziedājums, bet allaž ar patiesu prieku izlocīt katru zilbi aizvien no jauna. Nu, vai izdzīvot attiecīgo pieredzi, situāciju. Tā mēs mēdzam darīt, vai ne? Īpaši tajā, kas attiecas uz mīlestību. Zinām, ka šīm "dziesmām" mēdz būt skumīgas beigas, un tomēr dziedam. Un bieži "dziesma" ir smeldzīga jau no paša sākuma, bet mēs tik un tā gribam to piedzīvot! Pārāk spilgta, pārāk saviļņojoša ir šī pieredze, šī emocija! Pārāk nozīmīga, lai no tās atteiktos.

Jā, un tā nu pret vasaras nogali mums ir sakrājies un savākts pilns pūrs un pilni atmiņu apcirkņi, un tā ir uzskatāma par bagātību. Tādu, ko par naudu nudien nenopirksi!

Vispār jau vasaras pēdējais, dāsnais mēnesis ir tas, kurš uzdod jautājumu, vai no šīs sezonas vispār ir, ko līdzi paņemt. Gan sajūtu, gan zināšanu un pieredzes jomā. Ar visu, kamī esam bijuši iekšā līdz ausīm paši un nu esam gatavi dalīties, dosimies uz "Laika Rata pieturu" 13. augustā Bārbeles pagasta "Evertos". Iespējams, satiksimies šajā jaukajā festivālā, un tas būs vēl viens vērtīgs ieguvums, ko pieskaitīt šai vasarai? Lūkojies pēc ""SPĪGANAS" runātavas", tur jau no paša rīta nodarbības par gaismas mandalām, ēteriskajām eļļām un čakrām, astroloģiju, jaunās paaudzes minerāliem un labklājības rituāliem. Varēsi piedalīties arī čeku dedzināšanas rituālā plkst. 12, paņem kādu čeku līdzi! Lai mums visiem šogad pilnas lādes un raiti izdziedamas dzīves dziesmas!