Šoreiz stāsts būs par garīgās pieredzes meklējumiem retrītfestivālā “Sinestesia”, kur man bija gods piedalīties. Tas būs par to, kā festivāla formāta izklaides vidē ienāk mākslas un garīgās prakses. Kur seksuālās brīvības meklējumi savienojas ar dzīves jēgas un dieva meklējumiem. 

Šis būs stāsts arī par dzīvi kā garīgo ceļojumu un gan manu, gan manu līdzgaitnieku novērojumiem, kā savienojas kādreiz nedraudzīgas grupas un identitātes. Pieredzes sajaucas. Garīgais ir pieņemts starp grupām, kur ateistiskais, racionālais un materiālais ir likts cieņā. Pretēju uzskatu nesēji kļūst draudzīgāki cits pret citu, gatavi uzklausīt un piedzīvot, saprast otras puses redzējumu un, iespējams, pat pamēģināt to.

Eksperimenta vieta – “Sinestēzija”

“Sinestēzija” bija rūpīgi kūrēts nedēļu ilgs ceļojums jeb retrītfestivāls skaistajā Ziemeļportugālē. Kalnu ielokā, Limas upes ielejā, teju 300 cilvēku sešu dienu garumā ienira sajūtu pasaulē. Organizatoru uzstādījums bija, izmantojot sajūtu/maņu valodu, savienot nesavienojamo un pārkāpt ierastā robežas.

Starp gaismas spēlēm, interaktīvas skaņas instalācijām un mākslīgā intelekta rādītām mākslas formām varēja ienirt tādās smalkās sfērās kā aromterapija, smaržu gatavošana, sajūtu dārzi, tekstila, mākslas, garšas un līdzsvara darbnīcas, gardēžu ēdieni un vēl.