15.6 °C
Pētnieku rīcībā jau kopš 2015. gada ir kāds galvaskauss un žokļa kaulu fragmenti, kurus toreiz atrada Turcijas provincē Anatolijā kopā ar virkni citu seno pārakmeņojumu. Tagad pētnieki visnotaļ nopietni apgalvo, ka šai vietai un visiem tajā atrastajiem pārakmeņojumiem ir aptuveni 18 miljoni un 700 000 gadu!
Ļoti seno iežu un tajos atrasto pārakmeņojumu vecumu nosaka ar paleomagnētiskās datēšanas metodi, kas balstīta faktā, ka iezis “atceras” Zemes magnētiskā lauka intensitāti un virzienu tajā momentā, kad tas parādījies uz virsmas.
Antropologiem šis atklājums ir jo īpaši interesanti vispirms jau tāpēc, ka vēl līdz gluži nesenam laikam visvecākās cilvēkveidīgo būtņu hominīdu atliekas bija atrastas Āfrikā un tām nesanāca vairāk par septiņiem miljoniem gadu...
Saistībā ar pieminēto neticami seno galvaskausu pētnieki varot pateikt, ka tā īpašnieks svēris 50–58 kilogramus, kas atbilst lielam šimpanzes tēviņam. Žokļi ir pietiekami spēcīgi, zobi lieli un ar biezu emalju, un tas savukārt liecinot par to, ka šī būtne barojusies pamatā ar saknēm, kuras ir grūtāk sakošļāt. Un tas nozīmējot to, ka šī būtne galvenokārt uzturējusies uz zemes. Ja tā būtu lielākoties rāpojusi pa kokiem, tā galvenokārt košļātu faktiski tikai mīkstos augļus un tai līdz ar to būtu attīstījušies pilnībā citi zobi. Arī atbilstoši citām šā galvaskausa uzbūves īpatnībām pētnieki secinājuši, ka tas piederējis hominīdu pārstāvim. Proti, gan mūsdienu cilvēku, gan mūsdienu cilvēkveidīgo pērtiķu sencim.
Suga iemantojusi nosaukumu Anadoluvius turkae, kas tulkojams aptuveni kā “Anatolijas turks”, un jau tikai ar savas eksistēšanas faktu vien draud pilnībā un fundamentāli mainīt pilnībā visus iepriekšējos priekšstatus par cilvēces pirmdzimteni, lai gan patiesībā ne tikai šie pārakmeņojumi metuši izaicinājumu tradicionālajiem uzskatiem par to, ka cilvēki cēlušies no Āfrikas. Piemēram, iepriekš arī Grieķijas ziemeļu daļā izrakumos atrastas atliekas, kas piederējušas sugai, kuru nodēvēja par uranopiteku, un viņam turklāt piedēvē pat vēl solīdāku vecumu par “turku” – līdz pat 9,6 miljoniem gadu. Un tāpat noteiktās zinātnes aprindās labi pazīstama suga, kas nodēvēta par grekopiteku, un tās pārstāvju atliekas atrastas gan Grieķijā, gan Bulgārijā, un tai noteiktais vecums pārsniedz septiņus miljonus gadu. Vārdu sakot, mūsdienu antropoloģijā iezagušies nopietni apsvērumi par to, ka pirmie nākamie cilvēki tomēr būs bijuši “eiropieši” vai vismaz Eirāzijas iemītnieki.
Tiesa, ir arī viedoklis par to, ka pagaidām vienkārši vēl nav izdevies atrast senākus “afrikāņus”, un tie paši “eiropieši’ nemaz nav nekādi “vietējie”, bet gan tie paši atnācēji no Āfrikas. Lai gan tam iebilsts, ka tādā gadījumā viss jau sāk izskatīties pārlieku sarežģīti: no Āfrikas uz Eirāziju, tad atkal atpakaļ, bet tad atkal atpakaļ un tamlīdzīgi...
Lai kā arī būtu, “Anatolijas turka” galvaskausa pētnieki tomēr vairāk sliecas par labu atziņai, ka pirmie cilvēku priekšteči vispirms vairākus miljonus gadu aizvadījuši Eiropā un tikai pēc tam devušies uz Āfriku, ko, visdrīzāk, noteikušas klimata izmaiņas un mežu platību kopējā laukuma samazināšanās. Un pētnieki arī jautā: kāpēc gan mūsdienu Eiropā atrodami tik seni hominīdi, taču vēlāku periodu pārstāvji nav sastopami līdz pat jau no sugas Homo pērtiķiem nodalītajiem neandertāliešiem, kuru atliekas pirmo reizi atrastas Neanderes ielejā Vācijā. Un viņi taču dzīvoja pirms vairākiem desmitiem vai pat simts tūkstošiem, bet katrā ziņā ne pirms miljoniem gadu. Proti, iezīmējies gigantiski liels baltais plankums: sākotnēji Eiropā cilvēku senči ir bijuši, bet tad uz ļoti ilgu laiku pazuduši, un vēlāk viņi atkal uzradušies. Saistībā ar to kanādiešu paleoantropologs no Toronto universitātes Deivids Beguns teicis: “Evolūcija nav īpaši iepriekšparedzama...”
