13.3 °C
Lauksaimniecībā paradigmas maiņa uz digitalizāciju jau norisinās. Daudzas saimniecības ir atzinušas tās priekšrocības un jau izmanto digitālās tehnoloģijas, piemēram, viedo tehniku un sensorus, kā arī saimniecību vadības sistēmas. Arvien biežāk digitalizācija tiek uzskatīta par iespēju ilgtspējīgākai lauksaimniecībai.
Viedās lauksaimniecības risinājumi palīdz lauksaimniekiem efektīvāk vadīt saimniecību un izmantot resursus, vienkāršot darbību, pielāgot augkopību vietējiem apstākļiem un galu galā pieņemt optimālus lēmumus. Digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas augkopībā viedajai un precīzajai lauksaimniecībai.
Viedā lauksaimniecība automatizē darbu uz lauka un atvieglo lauksaimnieku slodzi, savukārt precīzā lauksaimniecība, kā norāda nosaukums, ir vērsta uz mērķtiecīgu, precīzu lauksaimniecības zemes apstrādi. Abas galu galā ir saistītas ar pievienotās vērtības radīšanu, apvienojot un novērtējot datus.
Sensori digitalizācijai
Sensori ir gudras un precīzas lauksaimniecības pamats. Satelītattēlu izmantošana, lai uzraudzītu augu populācijas barības vielu trūkumu un noteiktu slimības, vai kameras, lai atšķirtu nezāles no kultūraugiem, ir tikai divi no daudziem jau pieejamiem piemēriem. Pielāgoti algoritmi apstrādā sensoru mērījumus, kurus pēc tam izmanto, lai pieņemtu lēmumus par kultūraugu apsaimniekošanu, piemēram, lai aprēķinātu mēslošanas līdzekļu un pesticīdu ievadi, kas optimizēti vietējiem apstākļiem, analizētu augsnes apstākļus vai kontrolētu lauka apūdeņošanu.
Jaunākie sensoru tehnoloģiju sasniegumi būs apskatāmi izstādē "Agritechnica", kas notiks no 2023. gada 12. līdz 18. novembrim Hannoveres izstāžu laukumā Vācijā,
kur izstādes dalībnieki prezentēs savus jauninājumus, aptverot plašu pielietojumu klāstu.
Papildus progresīvajām sensoru tehnoloģijām "Smart Farming" izstādē notiks tiešraides un citas viedo tehnoloģiju labākās prakses demonstrācijas, kas optimizē audzēšanu, automātiski izpilda dokumentācijas prasības un palielina resursu efektivitāti.
Mašīnas operatora atbalsts
Viedie sensori, piemēram, kamera un radars, arvien vairāk tiek izmantoti, lai atvieglotu lauksaimniecības transportlīdzekļa vadītāja slodzi, atbalstot tādas darbības kā optimizēta ražas novākšanas transportlīdzekļa iekraušana un mehāniska ravēšana. Arvien pieaugošā skaitļošanas apstrādes jauda palielina transportlīdzekļa darbības ātrumu un attiecīgi uzlabo darba veiktspēju uz lauka.
Papildinātā realitāte (AR), kur datora ģenerēts attēls tiek uzklāts mašīnas operatora skatījumam uz reālo pasauli, arī kļūst arvien svarīgāka, ļaujot vadītājam pieņemt pārdomātus lēmumus, nekoncentrējoties no ceļa uz atsevišķu monitoru.
Neraugoties uz šādām atbalsta sistēmām, intensīvas darbības periodos, piemēram, ražas novākšanas sezonā, autovadītāji joprojām var izjust augstu stresa līmeni. Sistēmas, kas uzrauga vadītāja sirdsdarbības ātrumu un acu kustības un meklē miegainības pazīmes, piemēram, žāvāšanos vai acu berzēšanu, vajadzības gadījumā var brīdināt vadītāju un pat apturēt mašīnu.
