Lauksaimnieku sūtņi Briselē. Ko viņi dara?

Tiekoties ar lauku saimniekiem, nereti par viņu saimniecību darbību regulējošiem nosacījumiem dzirdam vērtējumu, ka "mēs neko ietekmēt nevaram, visu lemj Briselē". Kā notiek Latvijas lauku saimnieku interešu aizstāvība un lemšana par nozarei svarīgiem jautājumiem? 

Liene Ansone, Ričards Derkačs, Ilze Lāce un Karīna Krūma ir četri par dažādām jomām atbildīgie Zemkopības ministrijas pārstāvji/atašeji EK un pastāvīgi darbojas Briselē. Par viņu veikumu, sadarbību ar lauksaimnieku NVO un atašeju šābrīža darbības aktualitātēm "Agro Tops" izvaicāja ZM atašeju Eiropas Komisijā Karīnu Krūmu.

Kādi ir ZM atašeju darba pienākumi?

Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES) papildus ārlietu dienesta kolēģiem strādā arī nozaru ministriju specializētie atašeji. Ikdienas darbā viņi pārstāv konkrētās nozares intereses. ZM atašeji tātad pārstāv Latvijas intereses ES institūcijās lauksaimniecības, tostarp mežsaimniecības, un zivsaimniecības nozarē. Praktiski tas nozīmē, ka atašejs ikdienā kopā ar citu ES valstu pārstāvjiem piedalās darba grupās, kurās notiek darbs pie dažādiem ES likumdošanas projektiem, kur katra valsts cenšas aizstāvēt savas intereses un iegūt labākos iespējamos nosacījumus.

Tāpat ir svarīgi uzturēt regulārus kontaktus ar prezidējošo ES Padomes valsti, EK pārstāvjiem un EP deputātiem, jo šiem spēlētājiem ir liela loma darbā pie likumdošanas aktu apstiprināšanas. Atašejs ir viens no galvenajiem Latvijas pārstāvjiem, kurš uztur šos kontaktus un vienmēr atgādina par specifiskām lietām tajos likumdošanas projektos, kur nepieciešams iestrādāt kādas normas. Lai gan fiziski atašeji atrodas Briselē, darbu izpildē tie ir padoti ZM vadībai un ik dienas ir ciešā saziņā ar Rīgas kolēģiem.

Svarīgi atcerēties, ka atašeji nepārstāv savu personīgo viedokli, bet pauž Latvijas nostāju. Un Latvijas nostājas veidošanā ir iesaistīti ne tikai ministrijas ierēdņi, bet arī nozares pārstāvji, kuri līdzdarbojas pozīcijas formulēšanā un saskaņošanā. Jāteic, ka Latvijas lauksaimnieku NVO ir ļoti aktīvas, un ministrijai ir pastāvīga sadarbība un viedokļu apmaiņa ar tām. Latvijas NVO pārstāvji aktīvi līdzdarbojas arī dažādu ES līmeņa NVO darbībā. Aktivitāte lielā mērā ir atkarīga arī no izskatāmā jautājuma aktualitātes. 

Piemēram, pēdējos gados ļoti intensīvs darbs noris pie dažādu likumdošanas priekšlikumu saskaņošanas klimata un vides jomā. Formulējot pozīciju, ir būtiski saprast priekšlikumu praktiskos aspektus. Tāpēc arī te no svara sadarbība ar NVO, kas pārstāv lauksaimnieku intereses un var sniegt šo ieskatu, jo tieši lauksaimniekus vistiešākā veidā ikdienā skar pieņemtās tiesību normas. Ļoti veiksmīga sadarbība ar NVO ir bijusi rūpniecisko emisiju direktīvas diskusiju gaitā.