Publisko iepirkumu sliekšņi tiecas kosmosā

Publisko iepirkumu sliekšņus preču un pakalpojumu iepirkumos plānots celt no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro. Tā vakar lēmusi valdība, uzskatot, ka Latvijā publisko iepirkumu sliekšņiem jābūt vienādiem ar Eiropas Savienībā noteiktajām līgumcenu robežvērtībām.

Valdība, uzklausot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vakar atbalstīja publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu un piedāvātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kuru ietvaros paredzētas arī izmaiņas publisko iepirkumu sliekšņos, atsakoties no tiem nacionālā līmeņa mazajos iepirkumos. Tajos iecerēts pāriet uz jauna veida ("ex-post") uzraudzību, ieviešot pienākumu arī zem robežvērtībām publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu.

Tāpat plānotie grozījumi likumā paredz pārskatīt iepirkumu pretendentu izslēgšanas noteikumus, no 12 obligātajiem kritērijiem saglabājot tikai divus. Tostarp plānots saglabāt prasību izslēgt pretendentu par korupciju un noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī izslēgšanu par nodokļu parādiem. 

Vienlaikus reforma paredz iespēju ļaut pretendentam nokārtot nodokļu saistības, nevis automātiski to izslēgt no iepirkuma kā līdz šim.

Plānots arī, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2026. gada 1. janvāri pārņems Elektronisko iepirkumu sistēmu ar visām tās apakšsistēmām – e-konkursi, e-izsoles, e-izziņas, e-pasūtījumi. Valdība arī uzdeva pašvaldībām no 2026. gada 1. janvāra sākt centralizēti vadīt publisko iepirkumu procesu pašvaldībās.

Iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV") paziņoja, ka ar plānoto publisko iepirkumu sistēmas reformu potenciāli varētu ietaupīt 2–4% no publisko iepirkumu izdevumiem. Ašeradens uzsvēra, ka ar šo reformu būtu iespējams par 25% saīsināt publisko iepirkumu procedūras ilgumu, kā arī par 2–4% samazināt publiskā sektora izdevumus. Viņš skaidroja, ka reformas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā.

Reformas plānotās izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā pakāpeniski stātos spēkā no 2026. gada, norāda FM. Līdz tam nepieciešams apstiprināt publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju Ministru kabinetā (MK) un Saeimā pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un pārējos publisko iepirkumu jomas likumos, kā arī attiecīgi izstrādāt un apstiprināt nepieciešamos MK noteikumu grozījumus.