22.4 °C
Nakteņu dzimtas augu karantīnas organismi ir ne tikai mikroskopiski — tie var izrādīties arī ārkārtīgi dārgi. Piemēram, stādot kartupeļus no veikala vai “no kaimiņa”, var neapzināti izplatīt karantīnas slimības, kas vēl gadiem var padarīt augsni nepiemērotu audzēšanai. To spilgti apliecina pieredze visā Eiropā, informē Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
Latvijas klimatā kartupeļi, tomāti, baklažāni, paprika un citi nakteņu dzimtas augi ir neatņemama dārzeņkopības daļa gan lielajās saimniecībās, gan piemājas dārzos. Taču līdzās tam, cik būtisks šis kultūraugs ir mūsu pārtikas grozam, tikpat svarīgi ir apzināties – šo dārzeņu audzēšana, izmantojot nepārbaudītu vai nezināmas izcelsmes sēklas materiālu, var radīt nopietnus draudus augu veselībai un lauksaimniecības ilgtspējai.
No visiem kultūraugiem tieši kartupeļi un tomāti ir visbiežāk pakļauti bīstamu slimību riskam. Kartupeļus un tomātus var bojāt gan neregulēti kaitīgie organismi, tādi kā lakstu puve (Phytophthora infestans), kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata), gan augu karantīnas organismi.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), lai savlaicīgi atklātu iespējamos kaitējumu un novērstu karantīnas organismu izplatību, veic augu karantīnas organismu apsekojumus visā Latvijas teritorijā.
Kas ir karantīnas organismi un kāpēc tie ir bīstami?
“Karantīnas organismi ir tādi augiem kaitīgie organismi, kas valstī nav sastopami, lai arī to attīstībai ir labvēlīgi apstākļi, vai tie ir ierobežoti izplatīti un tiek aktīvi apkaroti. Tie var radīt nepieņemamu ekonomisku, ar vidi saistītu vai sociālu ietekmi. Lai kaitīgo organismu definētu kā karantīnas organismu, ir jāveic zinātniski pamatota kaitīgā organisma riska analīze, kur izvērtē gan tehnisko/zinātnisko informāciju, gan ekonomiskos pierādījumus, lai noteiktu, vai organisms ir aktīvi jāapkaro un kādi fitosanitārie pasākumi jāpiemēro. Noteikt, vai šis ir vai nav karantīnas organisms, var tikai laboratorijā, jo daudziem organismiem ir līdzīgas pazīmes”, skaidro Gunita Šķupele.
“Ja, piemēram, kartupeļiem konstatē karantīnas organismu, piemēram kartupeļu tumšo gredzenpuvi (Ralstonia solanacearum), kas ir baktērija, kura spēj samazināt kartupeļu ražu līdz pat 50 procentiem, tie ir jāiznīcina pilnībā, jo jaunā vidē tie sastopas ar vāju vai nekādu dabisko pretestību, un šo organismu izplatība var būt ļoti strauja. Šie organismi apdraud gan ražas, gan apkārtējo vidi un pat kaimiņu saimniecības. Tāpat arī augsne vēl vairākus gadus ir nederīga attiecīgajai kultūrai,” piemin G. Šķupele.
Vienīgā aizsardzība – sertificēts stādāmais materiāls
Mazdārziņos bīstamākais ieradums ir stādīt kartupeļus no tirgus vai izmantot pašu audzēto sēklu gadiem ilgi, kas veicina slimību uzkrāšanos un izplatību. Tas pats attiecas uz tomātu sēklu izmantošanu no veikalā pirktiem augļiem vai pasūtījumiem no trešajām valstīm.
VAAD aicina audzētājus izvēlēties tikai sertificētu un pārbaudītu sēklas materiālu, kam pievienota augu pase – tas ir apliecinājums, ka sēkla ir audzēta drošos apstākļos un atbilst visām noteiktajām prasībām. Turklāt aicinām:
