15.7 °C
Augļu un dārzeņu nozares pārstāvji turpina cīņu par samazinātā PVN saglabāšanu. Arī atbildīgā Saeimas komisija aicinās saglabāt 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijā otrdien gāja karsti – augļu un dārzeņu ražotāji kopīgi ar atbildīgās Zemkopības ministrijas pārstāvjiem argumentēja ieguvumus no samazinātās PVN likmes, savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji pauda savu nostāju, kāpēc nav iespējams saglabāt samazināto likmi.
Aicina saglabāt
Biedrības "Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija" valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems skaidroja – laikā, kamēr tika piemērota 5% PVN likme, no tirgus ir pazuduši negodīgie tirgotāji, dažādu PVN karuseļu shēmu īstenotāji, kas kaimiņvalstu produkciju uzdod par Latvijas augļiem un dārzeņiem, savukārt daļa negodīgo tirgus dalībnieku ir legalizējusies un sākusi maksāt nodokļus. Atgriežoties pie 21% PVN likmes, negodprātīgi strādājušie tirgotāji var atgriezties tirgū un tajā atkal var uzplaukt pelēkais sektors. Esošā sistēma ir labi izveidota un neesot vajadzības eksperimentēt ar jaunas ieviešanu.
Pēc Jaunzema teiktā, shēmu veidotājiem karuseļu veidošana sāk kļūt finansiāli pievilcīga jau pie 7–8% PVN likmes.
Arī "Augļu servisa" valdes loceklis Dzintars Āboms uzsvēra, ka lēmums par 5% likmes ieviešanu bijis viens no labākajiem valdības lēmumiem, jo uzņēmumi maksā nodokļus, ir iespējams izsekot produkcijas izcelsmei. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons deputātus informēja, ka pēc 5% PVN likmes ieviešanas augļu un dārzeņu audzēšanas nozarē par 10% augusi legālā nodarbinātība, par 16% audzis nodokļu maksātāju skaits, bet par 39% pieaudzis kopējais nozares nomaksāto nodokļu apjoms, augusi arī zemes platība. Atgriežoties pie 21% PVN likmes, nozare atkal "pakāpeniski aizies ēnu ekonomikā" un Trona ieskatā mazie ražotāji pilnībā vai daļēji izvēlēsies ēnu ekonomikas ceļu.
No ZM sagatavotās prezentācijas izriet, ka laikā no 2017. gada, kad notika vienošanās par 5% PVN likmes ieviešanu, līdz 2022. gadam augļkopības un dārzeņkopības platības kopumā augušas par 5%, saražotās produkcijas vērtība augusi par 46%, bet eksporta vērtība par 77%. Tiesa, kartupeļu platības sarukušas par 17%, taču tas skaidrojams ar pēdējo gadu laika apstākļiem. ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone informēja, ka samazinātā PVN likme daudz devusi pašas nozares konkurētspējas palielināšanā, tostarp augļu un audzētāju skaits pieaudzis par 16%. Savukārt importētāju skaits kopš samazinātā PVN likmes ieviešanas sarucis par 27%, un tas nozīmē, ka viņiem nav intereses strādāt šādi sakārtotā tirgū.
Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare kopumā aug straujāk nekā Eiropas Savienībā.
Sešos gados dārzeņu izlaides vērtība augusi par 25%. Tiesa, šajā laikā imports audzis par 23%, bet tas galvenokārt noticis uz kartupeļu, pupiņu un citu pākšaugu rēķina. Kartupeļu imports audzis tādēļ, ka samazinājušās kartupeļu audzēšanas platības, jo sarucis pieprasījums pēc pārtikas kartupeļiem, savukārt pupiņu un citu pākšaugu importā dominē reeksports. Tiesa, kartupeļu imports veido mazāk nekā piekto daļu no kopējā sektora importa.
Esošo PVN likmi deputātus aicināja saglabāt arī kooperatīvās sabiedrības "Baltijas dārzeņi" vadītājs Jānis Bušs. Viņš atgādina, ka divtūkstošo gadu sākumā gandrīz katrs otrais uzņēmums nozarē strādājis ēnu ekonomikā un cīņa par nozares sakārtošanu bijusi ilga. Ieviešot samazināto PVN likmi, jau pirmajā gadā ēnu ekonomika nozarē pazudusi, ko parāda gan budžeta ieņēmumi, gan tas, ka pazuda trešā daļa no importētājiem. Ja likme tiks pacelta, pastāvot drauds, ka ēnu ekonomika atkal atgriezīsies.
Nozare stagnē
Pretējs viedoklis par tirgū notiekošo ir Finanšu ministrijai. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins oponēja, ka pēdējos gados augļkopības un dārzeņkopības attīstības tempi bijuši lēnāki nekā lauksaimniecībai kopumā. Viņš sacīja, ka FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozare Latvijā stagnē un tās īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijas apjomā samazinās.
Tāpat viņš norādīja, ka produkcijas cenu nevar regulēt ar nodokli, to nosaka pieprasījums un piedāvājums.
Šņucins arī bilda, ka ne vienmēr augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki nekā Igaunijā un Lietuvā, kur saglabāta 21% PVN likme. Viņš piebilda, ka FM rīcībā nav datu par ēnu ekonomikas īpatsvaru vienā tik mazā apakšnozarē kā augļkopība un dārzeņkopība, un uzsvēra, ka nav būtisku atšķirību starp lauksaimniecības nozarēm, turklāt augļkopības un dārzeņkopības nozarē joprojām ir vienas no zemākajām algām lauksaimniecībā.
Saeimas deputāti, uzklausot lauksaimnieku organizāciju, tirgotāju un ZM pārstāvjus, secināja, ka ieguvumu no 5% PVN likmes saglabāšanas ir vairāk nekā zaudējumu. Līdz ar to apakškomisija nolēma aicināt FM un finanšu ministru vēlreiz izvērtēt ieceri nākamā gada budžetā paaugstināt PVN likmi mūsu dārzeņiem, ogām un augļiem un tomēr saglabāt līdzšinējo samazināto likmi, pauda Ēnu ekonomikas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar nozares pārstāvjiem otrdien jau paudis aicinājumu rast konstruktīvu dialogu starp Latvijas lauksaimnieku organizācijām un valdību, meklējot savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Jāatgādina, ka koalīcijā panākts kompromisa variants, ka svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros PVN samazināto likmi 12%, kas lauksaimniekus neapmierina.
