15 °C
"Nost ar birokrātiju!", "Ja nebūs izlēmīgas darbības, es būšu Rīgā", "Birokrātija, neloģiskas prasības, palielināts PVN, mazāki tiešmaksājumi, IT sistēmas nestrādā, kurš uzņemsies atbildību?", šādi vēstījumi vakar Tukuma novada Slampē bija lasāmi uz plakātiem, kas piestiprināti pie lauksaimniecības tehnikas.
Zemnieki no visas Latvijas bija ieradušies uz "Zemnieku saeimas" rīkoto ārkārtas sanāksmi, prasot lauksaimniecības politikas veidotājiem atbildību par atbalsta kavēšanos. Zemnieki vēlējās arī, lai atbildīgie par konkrētu lēmumu pieņemšanu tiktu saukti konkrētos uzvārdos.
Kāpēc sasaukta ārkārtas sapulce? "Zemnieku saeimas" pārstāvji norāda – Zemkopības ministrija (ZM) nav uzklausījusi jau vasarā paustās lauksaimnieku bažas un lūgumus pēc atbalsta mehānismiem. Tāpat ministrija neesot radījusi instrumentus krīzes pārvarēšanai, proti, nav apgrozāmo līdzekļu programmas, nav uzsākti stratēģiskā plāna grozījumi, turklāt nevienam neesot ne mazākās sapratnes par to, kad un kādus maksājumus lauksaimnieki saņems, turklāt no 1. janvāra augļiem un dārzeņiem vairs nebūs samazinātās 5% PVN likmes. "Zemnieku saeimas" pārstāvji teic, ka jau no gada sākuma visas šīs lietas esot centušies atrisināt racionāli, piedāvājot konstruktīvas izmaiņas, taču šāda komunikācija ar ZM ierēdņiem neesot vainagojusies panākumiem.
Zemākie maksājumi un slogs
Par kritisko situāciju lauksaimniecībā liecināja lielā zemnieku klātbūtne pārpildītā Slampes kultūras pils zālē. "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzina, ka problēmas ir tiktāl samilzušas, ka zemnieki saņems zemākos tiešmaksājumus vēsturē un lielāko birokrātisko slogu.
Kritiskais laiks bijis septembra beigas, oktobra sākums, kad visam bija jābūt skaidram, bet tas nenotika. Tagad esot jāzina, kāda nākotne sagaida lauku saimniecības.
Jau tagad daudzās saimniecībās ir naudas trūkums un nedarbojas apgrozāmo līdzekļu programma, kas būtu problēmas risinājums.
Sapulcē noskaidrojās, ka nākamās valdības sēdē jau iekļauts jautājums par programmas apstiprināšanu, un "Altum" valdes loceklis Jēkabs Krieviņš zemniekiem solīja, ka iesniegumi jau tiek pieņemti. Tomēr nedrīkstot būt nodokļu parādu un jābūt nokārtotām saistībām ar citām kredītiestādēm. "Varam iedot naudu jaunajai ražai un naudu 2023. gada rēķinu apmaksai," tā Krieviņš. Zemniekus interesēja vēl citi jautājumi par finanšu pieejamību un lauksaimniecības zemju iegādi. Sāpīgs jautājums zemniekiem ir tiešmaksājumi, kuru apjoms realitātē samazinās, un sapulces rīkotāji to jau nosaukuši par "tiešmaksājumu cirku". Arī atbalsts ekoshēmām paredzams mazāks. Daļa zemnieku atbalstu vēl nav saņēmuši, ko Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš skaidro ar pārdeklarācijām, turklāt neesot atbildes par apsaimniekošanas platībām un atbilstošu dokumentu. Tomēr līdz pavasara sējai LAD plānojot izmaksāt lielāko daļu maksājumu. Tiesa, zemniekiem nav skaidrības par summu, ar ko rēķināties turpmākajā saimniekošanā. Eduards Šmits no ZS "Pīlādži" ir izbrīnīts, ka šogad jāsūta fotogrāfijas par apstrādātajiem laukiem – "jūs mums vairs neticat, vai esam kļuvuši par noziedzniekiem?" Arī citus zemniekus uztrauc lielās birokrātiskās procedūras, kas kavē finansējuma izmaksu. Karīna Stāvause-Bērtiņa no Palsmanes atzina, ka VID nav pretimnākošs, uzņēmumam jau ir nodokļu parāds, līdz ar to būs problēmas tikt pie finansējuma.
"Kad sāks runāt par piena nozari? Kāpēc man krīzes situācijā vēl jāņem kredīts? Te vēl ir daudzi, kuri mēģina slaukt govis. Jūs solāt, nekas nenotiek.
Rakstām vēstules, neviens mums neatbild," jautāja viens no klātesošajiem lauksaimniekiem. Zemkopības ministrs Armands Krauze solīja, ka lēmumi būs jau tuvākajā laikā un zemnieki nepieciešamo atbalstu saņems. Viņš arī atzina, ka Konsultatīvajā padomē valda liels haoss, un solīja, ka protokoli būšot publiski pieejami. Ministrs jau esot gatavs sasaukt Konsultatīvo padomi kaut vai rīt. Tiesa, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Guntis Gūtmanis sapulcē atzina, ka, pārdalot līdzekļus starp ekoshēmām, zaudētāji būs divas nozares – piensaimnieki un bioloģiskie lauksaimnieki, tāpēc šie lēmumi nav viegli.
Runā par sekām
Tieši PVN 5% likmes saglabāšana ir viens no jautājumiem, kas uztrauc zemniekus. Gan "Zemnieku saeima", gan LOSP jau paudusi, ka nozarei nav pieņemams un atbalstāms Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām. "Lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem," norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Tagad atsevišķas ministrijas un koalīcijas pārstāvji paniski mēģinot "lāpīt budžetu" uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina, bet netiekot domāts par ilgtermiņa sekām īstermiņa lēmumu rezultātā. Ko tas nozīmē?
Nepagarinot 5% PVN likmi augļiem, ogām un dārzeņiem, bet piemērojot pilno PVN likmi, nākamgad valsts budžetā plānoti 36 miljonu eiro ieņēmumi, ko lauksaimnieki stipri apšauba. Ja tiks atcelta 5% PVN likme konkrētai produktu grupai, pieaugs augļu un dārzeņu cenas, bet samazināsies to patēriņš. Tāpat būs apgrūtināta importa produkcijas izsekojamība – no kuras valsts konkrētais produkts ievests, kādi augu aizsardzības līdzekļi izmantoti to audzēšanai. Vislielākā problēma – pieaugšot pelēkā ekonomika, tādējādi zaudētāji būs daudzi vietējie nozares uzņēmēji. "Samazinātais PVN ir galvenokārt tieši ēnu ekonomikas jautājums. Ne velti tirgotāju asociācijas tik ļoti iesaistās šī jautājuma risināšanā, jo ir tieši ieinteresētas, lai no pelēkā tirgus augļi un dārzeņi pārvietojas uz veikalu plauktiem. Rīgas Centrāltirgū vēsturiski ir izveidota preču plūsma, kas veiksmīgi apiet nodokļu nomaksu. Lai gan cīņa ar šo pelēko tirgu notiek, tas joprojām ir pietiekami liels un kārdinošs kumoss. VID, protams, ir vieglāk iekasēt PVN veikalos, nekā cīnīties ar tiem, kas ieved dārzeņus un augļus no ārvalstīm un tos iztirgo "pelēkajos" Latvijas tirgos, tostarp Rīgas Centrāltirgū," norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis, jautājot, kādi ir VID panākumi cīņā ar ēnu ekonomiku?
Viņš izsaka nožēlu, ka finanšu ministrs ir nolēmis iet vieglāko ceļu – apstiprinot priekšlikumu palielināt PVN, nevis cīnīties par nodokļu iekasēšanas palielināšanu.
Līdz šim nozarei bijuši vairāki ieguvumi no samazinātās 5% PVN likmes – augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība – par 77%. ZM Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Arī "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons ir neizpratnē par atsevišķu valdības pārstāvju rīcību, nekonsultējoties ar nozari, sākumā paziņojot par 21% PVN likmes atgriešanu un vēlāk – par 12% PVN likmes piemērošanu augļiem un dārzeņiem. Biedrība vēlējās tikties ar premjeri, bet šādai sarunai laiks neesot atrasts.
Vajag pētījumu
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis gan ir skeptisks, sakot, ka tagad jauno prasību dēļ ir uzkurinātas emocijas. "Nav nekāda traģēdija notikusi, lai tagad taisītu revolūciju," viņš sacīja "Latvijas Avīzei" trešdien, mudinot bioloģiskos lauksaimniekus nedoties uz ārkārtas sapulci.
Domstarpības valdot par ekoshēmu finansējumu, bet problēmas esot risināmas.
G. Norkārklis atbalsta samazinātās 5% PVN likmes saglabāšanu augļiem un dārzeņiem, bet uzskata, ka nepieciešams neatkarīgs pētījums, kāda būs samazinātā PVN ietekme uz tirgu un kādi būs ieguvumi zemniekiem un patērētājiem. Esošais ZM informatīvais ziņojums esot vāji izstrādāts un nerāda patieso ainu. Jāpiebilst, ka portālā "manabalss.lv" jau savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa saglabāšanu augļiem, dārzeņiem un ogām. Tā kā iniciatīvā savākti 10 816 paraksti, tā tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā. Tikmēr Slampes ārkārtas sapulces dalībnieki pieņēma kopīgu rezolūciju, ko nosūtīs lēmumu pieņēmējiem.
