Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu - dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā, atzīst kolektīvās finansēšanas platformas "Lande" agronoms Guntis Laicāns.

Viņš norāda, ka līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā. Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām.

"Sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 - 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 - 3 t/ha. Iespējams lielāks pieaugums, bet eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 - 50%. 

Turklāt svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. 

Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā," norāda G. Laicāns.

Viņš arī atzīst - lai gan ražas vākšanas sākums reģionos atšķiras atkarībā no konkrētās augkopības kultūras, tas parasti ir saistīts ar agrāku ziemas rapšu gatavības pakāpi un sākas jūlija beigās, augusta sākumā.

"Drīzumā zemnieki sāks novākt ziemas rapšu, rudzu, ziemas kviešu laukus. Augusta vidū sāksies zirņu kulšana, kā arī aršana, kultivēšana un kaļķošana ziemas rapsim un arī rapša sēšana. Augusta beigās un septembra sākumā sāksies vasarāju - auzu, vasaras miežu, vasaras kviešu - novākšana.  Valdošais sausums augšanas sākuma fāzē un tikai epizodiskās lietavas ražu būs samazinājušas. Pārāk augsta temperatūra saīsina augšanas posmu garumu, kā rezultātā samazinās labības biomasa. Papildu problēma ir sākusies tagad - nepārtrauktās lietavas. Tomēr padoties nevajadzētu, jo rūpīga sagatavošanās ražas novākšanai var ievērojami uzlabot iespējamos rezultātus", tā G. Laicāns.

Kā atzīmē agronoms, zemniekiem kulšanai jāgatavojas jau iepriekš. Sākot ar lauksaimniecības tehnikas remontēšanu un turpinot ar labības uzglabāšanas un žāvēšanas infrastruktūras modernizāciju: piemēram, graudu torņu tīrīšanu, atjaunošanu un dezinfekciju. Ja nepieciešams, salabojot tos. Iepriekšēja sagatavošanās palīdzēs izvairīties no steigas nākotnē un ļaus efektīvāk plānot gaidāmos darbus.

"Augustā īpašu uzmanību ir jāveltī augsnes analīzēm un mēslošanai - pastāvīgi jāseko līdzi tās stāvoklim. Šādā laikā augsne, iespējams, tiek apstrādāta visintensīvāk, tāpēc tās īpašības mainās visvairāk - tā kļūst skāba vai sārmaina, tam rūpīgi jāseko līdzi. Ja augsne ir skāba un tajā ir maz kalcija, augiem veidojas mazāka sakņu sistēma, kā rezultātā barības vielu uzņemšana ir slikta. 

Piemēram, kviešiem optimālais augsnes skābums būtu pH 6,0 - 7,5, bet rapsim - pH 5,5 - 6,5. Ja šie rādītāji ir zemāki, jādomā par augsnes kaļķošanu. Augsnes kaļķošana ļauj paaugstināt pārāk skābas augsnes pH un kompensēt kalcija deficītu. Augsni rudenī vajadzētu mēslot ar kompleksiem minerālmēsliem, samazinot slāpekļa daudzumu un palielinot fosfora un kālija devas. Tas stiprinās augu sakņu sistēmu, kas ļaus augiem labāk pārziemot", rezumē agronoms.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.