Marta beigās notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē satiksmes ministrs Kaspars Briškens piedāvāja piecus prioritāros virzienus Latvijas ostu un loģistikas nozares pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas. "Latvijas Bizness" skaidro, kā šo piedāvājumu uzņem un vērtē nozare.
Ostās dažādu kravu iekraušanas un izkraušanas pakalpojumus nodrošina uzņēmumi, ko sauc arī par stividoriem. Ventspils, Liepājas un Rīgas ostās strādājošo stividoru, kā arī citu tranzīta nozarē iesaistītu uzņēmumu, piemēram, "Latvijas dzelzceļa", intereses jau kopš 1997. gada pārstāv Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA). Komentārus par satiksmes ministra priekšlikumiem izteica LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.
Pirmais ministra priekšlikums bija pielikt punktu ilggadējai atkarībai no Krievijas izcelsmes tranzīta, tā vietā piesaistīt sabiedroto valstu izcelsmes kravu plūsmas un investīcijas. Saskaņā ar K. Briškena vārdiem pēdējos gados ASV novirzot būtiskas investīcijas un industriālo kravu piegādes Centrālāzijā, kā arī Kaspijas jūras un Kaukāza reģionos. Piemēram, jau tagad Rīgas ostā izmantojot "General Motors" autobūves kravu nogādei Uzbekistānā. Šī esot iespēja Latvijai.
LSA komentārs: Latvija ir Eiropas Savienības ārējā robeža, starptautiskā tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un Centrālāzijas valstīm daļēji iet caur Latvijas ostām. Kravu loģistiku var salīdzināt ar upes tecējumu, kur ir labāki apstākļi – lētāk, ātrāk, taisnāk –, tur arī kravas tecēs. Ir jārada alternatīvas priekšrocības, lai kravu plūsmas mainītos un Latvijas ostas varētu piesaistīt citas starptautiskās tirdzniecības kravas.
Ir jārada pievilcīga vide investīcijām, lai radītu papildu pievienoto vērtību mūsu ostām. Tas nav izdarāms acumirklī, tam ir nepieciešami gadi, finansējums, skaidri un izmērāmi plāni.
Šobrīd no tā Latvijai nav nekā.
Šā brīža politika valstī, kā arī ieilgusī ostu reforma neveicina partneru un investoru piesaisti un apgrūtina jau esošo kravu plūsmu noturēšanu. Lai piesaistītu jaunas kravas, ar ministra vizītēm tikai Rietumu valstīs nepietiek. Piemēram, sadarbībai ar Centrālāziju jādod skaidrs valdības signāls, ka esam ieinteresēti ar viņiem sadarboties – to var panākt, valdības un satiksmes ministra līmenī apmeklējot šīs valstis.