Brazīliešu profesors Krištianu Mazurs Čiesi no Sanpaulu universitātes kopā ar kolēģiem pacenties uzmodelēt visas pirms vairākām tūkstošgadēm uz Zemes notikušas klimatiskās katastrofas detaļas. Būtisks šā pētījuma rezultāts ir tas, ka nācies konstatēt: tāds pats mehānisms esot sācis darboties arī tagad...

Galvenā loma šeit ierādīta Atlantijas meridionālajai cirkulācijai, kas ir gigantiska straumju sistēma okeānā no Arktikas ziemeļos līdz Antarktīdai dienvidos, pārnesot milzīgas ūdens masas – vismaz 18 miljonus kubikmetru sekundē! – un enerģiju, tādējādi ietekmējot visas planētas klimatu. Šīs sistēmas vispazīstamākā straume ir Golfa straume, kas ar siltumu apgādā Eiropas ziemeļu un rietumu daļu. Pētnieki uzsvēruši, ka šis ir fundamentāls Zemes klimata regulēšanas mehānisms: straumes no tropiem nes silto ūdeni uz ziemeļiem līdz Grenlandei un Kanādai, savukārt auksto ūdeni nogādā no ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. Straumju raksturu ietekmē ne tikai ūdens temperatūra, bet arī tā sāļums un blīvums.

Senatnē šis okeāna klimatiskais mehānisms jau izgāja no ierindas. Visdrīzāk, pēdējo reizi tas noticis pēdējā apledojuma perioda laikā pirms 12–71 tūkstoša gadu, pēc kā izkusa visi ledāji Eiropā un Ziemeļamerikā. Čiesi paskaidrojis, ka viņš ar kolēģiem izpētījis okeāna dibena nogulsnes apgabalā starp Kanādu un Grenlandi un viņiem izdevies noskaidrot, ka tajos laikos no ledājiem, kas klājuši mūsdienu Kanādas un ASV ziemeļu daļas teritoriju, atdalījies liels daudzums leduskalnu. Tas bijis saistīts ar okeāna ūdens virsējā slāņa pasiltināšanos. Un tad Atlantijas meridionālā cirkulācija sākusi pakāpeniski kļūt vājāka, kā dēļ straujāk sabruka ledāji, sākot ātrāk iešļūkt okeānā, kur sašķēlās veselās peldošo leduskalnu flotēs. Šie leduskalni tur intensīvi izkusa, tāpēc ūdens temperatūra virspusē kļuva aizvien saltāka un tas arī kļuva vieglāks. Šā iemesla dēļ šie slāņi nenolaidās dziļākos okeāna ūdens slāņos, kā tam vajadzētu būt normālas cirkulācijas apstākļos, un rezultātā sabruka visa straumju sistēma un attiecīgi sāka mainīties klimats.

Tiesa, mūsdienu pētnieku vairāk biedējot kaut kas cits. Patlaban Atlantijas straumes arī esot sākušas kļūt vājākas, un viens no iemesliem varētu būt tas pats, kas bija apledojuma perioda beigās: sāk intensīvi kust lielais Grenlandes vairogs, izlaižot okeānā gigantiski lielas saldūdens masas. Līdztekus tam ūdeni okeānā pamazām uzsilda arī globālās sasilšanas procesi, turklāt ziemeļu platuma grādos aizvien pieņemas spēkā biežāka līšana, kas arī ir vēl papildu saldūdens nesējs.

Vēstīts, ka līdz 19. gadsimta beigām šī cirkulācija bijusi salīdzinoši stabila, bet tad okeāna straumes sākušas palēnināt savu plūdumu, savukārt aptuveni 20. gadsimta 60. gados jau iestājies ļoti straujš palēninājums. Neliela cirkulācijas atjaunošanās it kā iestājusies 90. gados, taču jau 21. gadsimta sākumā tā atkal sākusi ievērojami pavājināties. Pētnieki gluži oficiāli esot fiksējuši, ka Atlantijas meridionālā cirkulācija mūsdienās sasniegusi savu minimumu aizvadīto 1600 gadu laikā...

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.