1924. gada 15. aprīlī. Pirms 100 gadiem ar valdības rīkojumu Pieminekļu valdes sagatavotajā valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā ar pirmo numuru oficiāli tika iekļauts pirmais objekts:

"Valmieras apriņķī Kauguru pagastā J. Eglītim piederošo Gaides māju robežās atronamais un Valmier-Valmiermuižas baznīcas valdes pārziņā esošais brāļu draudzes saiešanas nams un J. Eglītim piederošā zemes platība, uz kuras saiešanas nams atrodas, 30 metru platumā un 40 metru garumā." Vēl ar šo valdības rīkojumu par otro aizsargājamo pieminekli sarakstā pasludināja arī mūsdienās pētniekiem labi zināmo akmens laikmeta apmetni Riņņukalnā pie Burtnieka, bet par trešo – "Aizputes apriņķi Ulmales-Labraga pagastā L. Ozol piederīgo Pinnas māju robežās atronamo dievekļa akmeni" jeb Ulmales Piņņu bļodakmeni. 

1765. gadā celtais Gaides brāļu draudžu jeb hernhūtiešu (18.–19. gadsimtā Vidzemē un Igaunijā populārs no Čehijas teritorijas un vācu zemēm ienācis luterānisma novirziens) saiešanas nams līdz mūsdienām nav saglabājies, 

jo 1953. gadā nenoskaidrotos apstākļos nodega. Piemineklis atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā aptuveni divus kilometrus no Valmieras centra. Par sargājamās būves pārraugu ar to pašu 1924. gada rīkojumu sabiedriskā kārtā iecēla agronomu Hermani Endzeliņu, valodnieka Jāņa Endzelīna brāli. Endzeliņš dažus gadus vēlāk uzraudzīja un organizēja senās ēkas remontdarbus un, izmantojot kā Pieminekļu valdes, tā apkaimes uzņēmēju un biedrību saziedoto naudu, parūpējās par ēkas vēsturiskā salmu jumta atjaunošanu. Tā kā apkaimē apjumšanai piemēroti salmi neesot atrasti, tos īpaši veda no Latgales. Gaides saieta nams, kas 19. gadsimtā bija kalpojis skolas vajadzībām, tomēr pastāvīgi atradās sliktā stāvoklī. Šis stāvoklis, gadu desmitiem ritot, tikai pasliktinājās. Pēc Otrā pasaules kara pieminekli izmantoja kā dzīvojamo ēku, taču īsta saimnieka tai nebija. Arī padomju okupācijas vara negrasījās tajā ieguldīt, kaut aizsargājams statuss guļbūvei bija joprojām. 1952. gadā Kauguru ciema izpildkomitejas pārstāvji konstatēja, ka saieta nams tehniski "atrodas neciešamā stāvoklī". Drīz pēc tam sekoja ugunsgrēks.

Latvijas Kareivis, 1924. gada 15. aprīlī

Tukums. Teicams izrīkojums. Pazīstamais Rīgas draudžu apvienības darbinieks Brēķis bija svētdien, 6.aprīlī, vietējās saviesīgās biedrības telpās organizējis priekšzīmīgu priekšnesumu vakaru. Šis izrīkojums bija garīga sapulce ar 2 priekšlasījumiem un solo dziesmām. Par "Kā trūkst mūsu jaunatnei?" lasīja Latvijas pretalkohola biedrības lektors Ed. Tubels, spilgtās krāsās attēlodams arvien vairāk Latvijā pieņemošos dzeršanas netikumu un viņa bojājošo iespaidu uz mūsu jaunatni. Priekšlasījums atstāja paliekamu iespaidu uz klausītājiem, no kuriem daudzi pēc priekšnesumiem pierakstījās par atturības kustības līdzstrādniekiem. "Par Kristus dzīvi" lasīja Brēķis, ilustrēdams savu priekšnesumu ar daudzām gaismas bildēm.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.