Vilku uzbrukumi aitām liek daļai Latvijas aitkopju meklēt citu nodarbi, daļai – iespējas un finanses, kā ar vilkiem cīnīties. Izskan dusmīgi vārdi arī zaļo virzienā, jo tie par daudz "mīlot" vilkus un neļaujiet pret tiem cīnīties. Un vainota arī, protams, vara, kas nemaksājot kompensācijas par saplosītajām aitām. 

Latvijas Aitu audzētāju asociācija brīdina – ja nekas netiks darīts, turpināšoties samazināties aitu skaits Latvijā. Aitas palikšot kā ekskluzīvs dzīvnieks zoodārzos. Samazināšoties zālāju, īpaši dabisko pļavu un bioloģiski vērtīgo zālāju platības. Mainīšoties Latvijai raksturīgā ainava. Un Dziesmu un deju svētku dalībnieki palikšot bez Latvijas aitu vilnas brunčiem, sagšām, zeķēm...

Bijušais Saeimas deputāts, mednieks Jānis Trupovnieks: "Vilki Balvu novadā bijuši vienmēr, bet tik traki, kā šogad, nav bijis. Aitas ir visvieglākais mērķis." 

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka secina: "Izskatās jau pēc vilku terora..." – sola iedziļināties aitkopju problēmās. 

Ko darīt? Kāpēc Latvijā nepalielina vilku medīšanas apjomus, vai tas palīdzētu? Vai lieli žogi ir glābiņš? Kāpēc Lietuvā un Igaunijā maksā kompensācijas par saplosītajām aitām, bet Latvijā ne? Atbildes uz šiem jautājumiem "Latvijas Avīze" brauca meklēt uz Balvu novadu un cerēja sagaidīt no amatpersonām.