Trāpīt mērķī 2600 metru attālumā. Pirmajā brīdī tas šķiet kaut kas no fantastikas, gluži kā filmā Neiespējamā misija. Kādam tas var šķist kā augstas klases speciālo uzdevumu vienības snaipera cienīgs rezultāts. Un tomēr, to paveikuši mednieki. Jā, ne ar ieroci, ar ko parasti dodas medībās, taču trāpīt mērķī tik lielā attālumā nav nekas nereāls. To tālšaušanas treniņā Polijā paveica šāvējs Aleksandrs Ivanovs kopā ar trāpījumu novērotāju (spoteri) Vadimu Dudaru. Kopā ar viņu komandas biedru Dāvi Zaubi no SIA Ieroči runājam par to, ko nozīmē sagatavoties tik tālam šāvienam un kas traucē trāpīt vēl tālākā mērķī.

Kā nonācāt līdz tālšaušanai?

Aleksandrs Ivanovs (A. I.): Man tas viss sākās ar pneimatiskajiem ieročiem. Jānis Zandbergs organizēja sacensības, un tur ir tāda disciplīna BR25. Uz katru mērķi ir tikai viens šāviens, un viss balstās uz precizitāti. Tajā laikā šķita, ka ar Latvijā pieejamo 12 džoulu pneimatiku maksimālos 250 punktus iegūt nevar. Un… gada laikā man tas izdevās!

Mani vienmēr interesēja tehniskas lietas – kā kaut ko uzlabot, izdomāt, pielāgot, lai sasniegtu labāku rezultātu. Var teikt, ka tajā brīdī es metu izaicinājumu pats sev. Principā jau nav nekas sarežģīts, vienkārši ir jāsagatavo ierocis, ar kuru to var izdarīt.