17.2 °C
Godprātīgi speciālisti atklāti pauž, ka absolūti nav vienkārši izskaidrot to, kāpēc smēķēšana kļūst par ieradumu, un arī to, kāpēc cilvēki vispār sāk smēķēt. Bet pavisam skaidrs ir viens – smēķēšana nodara milzīgu kaitējumu ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem.
Var izteikt minējumus un censties izsecināt kādus vairāk raksturīgus iemeslus. Piemēram, viens no senilajiem viedokļiem pauž, ka liela daļa cilvēku sāk smēķēt tāpēc, ka smēķē citi ap viņiem esošie cilvēki. Proti, bērni tātad redz, ka smēķē vecāki vai gados vecākie draugi, tāpēc viņiem sāk likties, ka tad, ja arī viņi sāks smēķēt, viņi izskatīsies pieaugušāki. Izklausās jau visnotaļ infantili, bet – kas zina, varbūt dažkārt tas ir arī tā.
Cits jau mazliet ticamāks viedoklis pauž, ka smēķēšana kļūst par ieradumu tās izraisītā īpašā efekta dēļ. Tabakas saturā esošais nikotīns iedarbojas uz sirdi un nervu sistēmu, proti, viena izsmēķēta cigarete pastiprina sirdsdarbību un mazliet paaugstina asinsspiedienu, tādējādi kopumā izraisot nomierinošu un atslābinošu iedarbību uz cilvēku. Acīmredzot pēc vienas tādas reizes izbaudīšanas rodas vēlme to sajust atkārtoti. Bet jau drīz sāk likties, ka bez smēķēšanas vairs nav iespējams iztikt, tāpēc nākas uzsmēķēt pēc noteiktiem intervāliem vai kādās konkrētās situācijās. Un tad jau var arī stāties spēkā tautas paruna – kas par daudz, tas par skādi...
Padomju laikā darba kolektīvos smēķēšana bija kā attaisnojums kādu brīdi nestrādāt – pīppauze. Kas nepīpē, tas strādā. Un smēķētavās varēja uzzināt aktuālākos jaunumus un baumas.
Katrā ziņā ir arī gūzma citu viedokļu un iespējamību. Turklāt speciālisti jau sen atzinuši, ka šajā jomā nav iespējams piemeklēt vienotu recepti visiem cilvēkiem, jo katrs gadījums ir īpašs un aplūkojams atsevišķi.
