1924. gada 15. janvārī. Pirms 100 gadiem britu raidītājs BBC piedāvāja klausītājiem pasaulē pirmo raidlugu – pēc īpaša pasūtījuma uzrakstīto Hovarda Hjūza "A Comedy of Danger" ("Briesmu komēdija"), kas vēstīja par pazemē iesprostotu ogļraču grupu.

Reklāma

Iecere bija uzburt iztēles ainu tikai ar skaņu palīdzību, līdzīga tam, kā tobrīd populārais mēmais kino prata uzburt vizuālu ainu bez skaņas. Ap 20 minūšu garajā radiodrāmā, kā to tolaik raksturoja, tas bija pat dabiski, jo sižetā ogļrači pazemē atrodas tumsā un dzird tikai skaņas. Līdzīgas izjūtas bija jāpanāk arī klausītājā. Raidlugas temats netika izvēlēts nejauši. Nelaimes gadījumi Anglijas ogļraktuvēs tolaik bija milzīga problēma, kas pastāvīgi atradās preses un sabiedrības uzmanības lokā. 1923. gadā Anglijā bija gājuši bojā 1293 ogļrači, kamēr vairāk nekā 200 tūkstoši bija guvuši dažādus savainojumus. Jāatgādina, ka 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs par radioraidījumiem iekasēja abonentmaksu. Kā 1924. gadā atzīmēja Latvijas presē: "Anglijā radiofona stacijas, ieņemot no abonentiem prāvus līdzekļus, ir spējīgas arī segt lielākus izdevumus interesantu priekšlasījumu sagatavošanai, kā, piemēram, dabisko lakstīgalu radio koncertu un noraidīšanu." Kamēr briti jau meklēja jaunas pieejas, par Rīgas radiofona ieviešanu vēl tikai sprieda. Bet par nepieciešamību šaubu nebija. 

"Radiofons ļoti vienkārši atrisinājis saziņas jautājumu. Pareizi nostādīts, tas spēj sniegt daudz derīgu ziņu un būt par laika kavēkli, sagādādams patiesas atpūtas brīžus ar labu mūziku, priekšnesumiem un tā tālāk," 

rakstīja radiofona un radiotelegrāfa lietās zinošākais speciālists valstī, elektrotehnikas inženieris Jānis Asaris (1895–1978). Kā zināms, Rīgas radiofons darbu sāka 1925. gada 1. novembrī ar operas "Madame Butterfly" translāciju. Latvijā radio abonentu skaits togad bija 330, bet Anglijā jau pārsniedza pusmiljonu un lēsa, ka katru raidījumu tādējādi noklausoties vairāk nekā miljons pilsoņu. Pirmā Rīgas radiofona raidluga izskanēja 1927. gada 17. augustā. Tā bija Rūdolfa Blaumaņa "Pēc pirmā mītiņa".

Latvis 1924. gada 15. janvārī

Imatras ūdens kritumu izmantos spēka ražošanai. Kanāla spridzināšanas un rakšanas darbi turpinās sekmīgi. Pa daļai pabeigti arī aizsargu dambji, jo upē ūdeni pacels augstāk par līdzšinējo līmeni. Līdz 1927. g. pabeigs visus ūdens būves darbus un uzstādīs 4 turbīnas, kuras uzņems trešo daļu no Vuoksas upes ūdeņa. Ar to Imatras krāšņums stipri mazināsies. Vēlāk paredzēts visu ūdeni novadīt caur turbīnām un tad kritums pavisam izbeigsies. Tādēļ tiem, kas vēlas aplūkot šo lielisko ūdens kritumu, ieteicams pasteigties. Reizē ar to izbeigsies vieta romantiskām pašnāvībām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.