1464. gada 9. janvārī. Pirms 560 gadiem Flandrijas grāfistes pilsētas Briges rātsnamā, tagad Beļģijas teritorijā, pirmo reizi sanāca Nīderlandes provinču pārstāvju sapulce – Ģenerālštati jeb, flāmu valodā, "Staten-Generaal".

Tas ir mūsdienu Nīderlandes galvenā lēmējvaras orgāna – divkameru parlamenta – priekštecis. 15. gadsimta beigās Nīderlandes provinču zemes kungs bija Burgundijas hercogs Filips III, dēvēts arī par Filipu Labo. Septiņpadsmit Nīderlandes reģionu un lielāko muižu pārstāvju sanāksme tika sasaukta pēc viņa ierosinājuma. Filips III grasījās doties karagājienā pret Francijas karalisti, bet pirms tam vēlējās sakārtot varas jautājumus, lai izlīgtu ar savu dēlu Kārli I Drosmīgo un nodrošinātu viņa kā mantinieka pozīcijas, kā arī vienkāršotu nodokļu ievākšanas un monetāro sistēmu savos valdījumos. Turklāt Francijas karagājiena finansēšanai vajadzēja papildu līdzekļus un to iekasēšana prasīja viņa padoto piekrišanu. Par paraugu Nīderlandes Ģenerālštatiem Burgundijas hercogs izvēlējās tāda paša nosaukuma kārtu pārstāvju sapulci, kas jau pastāvēja Francijā. 

Vēsturnieki secina, ka tādējādi Burgundijas Filips nevilšus veicinājis nākamās Nīderlandes provinču savstarpējo rīcības koordinēšanu un teritorijas konsolidāciju. 

Parlamentam – Ģenerālštatiem – sākotnēji bija vien padomdevēja funkcija. Tā sasaukšanas tiesības piekrita tikai hercogam. Sanāksmes mēdza pulcēties dažādās pilsētās atkarībā no aplūkojamo jautājumu rakstura. Par galveno varas nesēju Nīderlandē parlaments kļuva vien 16. gadsimta beigās, kad 1581. gadā septiņas Nīderlandes ziemeļu provinces pasludināja, ka ir neatkarīgas no tā brīža zemes kunga Spānijas karaļa Filipa II, un izveidoja Apvienoto provinču republiku, kamēr reģiona dienviddaļa, nākamā Beļģija, palika Spānijas Hābsburgu dinastijas rokās. Jāpiezīmē, ka pēc atbrīvošanās no spāņu virskundzības sākumā holandiešu parlamentārieši vēl mēģināja atrast Filipa II vietā savai zemei kādu citu monarhu, bet pēc dažiem nesekmīgu meklējumu gadiem izlēma, ka tāds nemaz nav nepieciešams, ja par augstāko varas orgānu pasludina pašus Ģenerālštatus. Gadsimtu gaitā Nīderlandes parlaments, protams, piedzīvojis daudzas izmaiņas, bet tā sēžu vieta kopš 1585. gada teju nemainīgi ir Hāga.

Latvis, 1924. gada 9. janvārī

Vājprātīga cilvēka darbs. Vecbrenguļu muižā 3. janvārī ienācis jauns glīti ģērbies cilvēks un lūdzis viņu pret labu atlīdzību novest uz Limbažiem. Viens no muižas daļnomniekiem uzņēmies, bet tuvojoties Valmierai nepazīstamais teicis, ka vairs tālāk negribot braukt, izlēcis no ragavām un devies projām. Vedējs paziņojis par notikušo pagasta aizsargam Pēterim Krustam, kurš kopā ar ziņotāju nepazīstamo panākuši Vecbrenguļu pagastā, netālu no Stekera mājām. Krusts apturējis nepazīstamo, sācis viņu iztaujāt un pieprasījis dokumentus, bet nepazīstamais negaidot uzbrucis Krustam, pagāzis viņu gar zemi, atņēmis Krusta šauteni, izšāvis uz Krustu divas reizes un to diezgan smagi ievainojis, pēc kam paguva aizbēgt. Policijas kārtībnieki un aizsargi šāvēju apcietināja Valmieras apriņķa Koku pagastā. Tas izrādījās par 33 g. veco Valmieras apriņķa Vecmuižas pagasta pilsoni Augustu Kesperu. Spriežot pēc ievāktām ziņām, viņš noziegumu pastrādājis nenormālā gara stāvoklī.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.