Zivis tomēr jūt gaidāmās laikapstākļu izmaiņas un sāk tām gatavoties jau iepriekš.

Mūsu platuma grādos viegls sals praktiski ir katru gadu, nav jau tā, ka mēs esam pārāk izlutināti, bet jādodas uz copi tad, kad ir brīvdiena, tad, kad aicina copes kolēģi.

Laukā ir daži grādi zem nulles, spīd maiga saulīte, bet ar sala zobiem vai nesteidzīgi krīt pūkains sniedziņš, nu kur vēl jaukāki un komfortablāki laika apstākļi makšķerēšanai? Bet jēdziens komforts cilvēkam un zivij ne vienmēr sakrīt: dažreiz ir patīkami sēdēt uz ledus, bet diemžēl bez plānotajiem rezultātiem. Mēģināsim noskaidrot, kādos laikapstākļos zivis ir aktīvākas, kad labāk doties uz ūdenskrātuves ledu.

Mans uzdevums šoreiz būtu atdalīt kviešus no pelavām jeb atdalīt parastos makšķerēšanas stāstus un pasakas no zinātniski pierādītiem faktiem. Makšķernieku uzskati nav radušies tukšumā, tāpēc bieži vien tiem ir pierādījumu bāze. Tomēr ir brīži, kas neiztur kritiku. Un vispār labam makšķerniekam gandrīz vienmēr copē neatkarīgi no atmosfēras parādībām: viņš prot pielāgoties jebkuriem apstākļiem.

Zivju aktivitāti ietekmējošie laikapstākļi

Visi zina, kas ir laika apstākļi, bet ne visi saprot, ar kādām dabas parādībām tas saistīts – šodien ir atkusnis, rīt putenis, bet parīt jau 30 °C sals. Fakts ir tāds, ka zemes virsma sasilst nevienmērīgi, tas rada zema un augsta spiediena zonas. Zema spiediena apgabalus sauc par cikloniem, augsta spiediena apgabalus sauc par anticikloniem.