Jauna pazīme ārpuszemes civilizācijām

Amerikāņu pētnieki no Vašingtonas universitātes izgudrojuši jaunu pazīmi, pēc kuras, izmantojot kodolenerģiju, varētu atklāt ārpuszemes civilizācijas. Idejas būtība satur pieņēmumu, ka tehnoloģiski attīstītas civilizācijas var patērēt ūdenī esošo deitēriju, lai izraisītu kodolsintēzi, kas nodrošina efektīvu enerģijas avotu. Tāds process varot novest pie D/H dabiskā līmeņa pazemināšanās eksoplanētu ūdenī. Pētnieki pauduši, ka D/H savstarpējā attiecība Zemes okeānos ir viena deitērija atoms uz 6240 ūdeņraža atomiem, un, viņuprāt, novirze no šā līmeņa uz citām planētām varētu liecināt par tehnoloģiskas darbības klātbūtni.

Pētījumos iegūtie dati apliecinājuši, ka intensīva deitērija izmantošana var novest pie tā satura planētas okeānos samazināšanās līdz tādiem lielumiem, kas raksturīgi starpzvaigžņu videi, proti, līdz aptuveni 170 miljoniem gadu ar nosacījumu, ka pastāv augsta enerģijas nepieciešamība. Ar nelieliem okeāniem apveltīto planētu jeb tā dēvēto “sauso pasauļu” gadījumā šī samazināšanās varētu notikt ievērojami ātrāk – 1–10 miljonu gadu laikā. Salīdzinājumam minēts, ka tādi laika mērogi esot pielīdzināmi tam, cik ilgi uz Zemes dzīvo zīdītāji.

Tostarp pētnieki arī apgalvojuši, ka uz Marsa un Veneras konstatētie D/H līmeņi, kas ir augstāki nekā uz Zemes, norādot uz planētām, kuras diezin vai varētu būt piemērotas ilgstošai apdzīvošanai. Tādējādi deitērija satura pazemināšanās atmosfērā var būt ne tikai tehnoloģiskas aktivitātes liecība, bet arī pazīme, ka attiecīgā planēta vispār ir piemērota dzīvības eksistēšanai laika ģeoloģiskajos mērogos.