Kā ik pavasari no siltajām zemēm atgriežas gājputni, kas, pārlidojot Latviju, kādu laiku barojas ziemāju laukos, kur uzkrāj spēkus tālākam lidojumam. Daudzi saimnieki ziņo par postījumiem, tostarp par lielu ziemāju platību iznīcināšanu, kas saimniecībām rada būtiskus ekonomiskos zaudējumus. Šie sējumi ir jāpārsēj. Saimniekiem, ekspertiem un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem jautājām par gājputnu radīto ietekmi uz sējumiem un iespējām no postījumiem izvairīties vai tos būtiski mazināt.

Mārtiņš Trons, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis:

Latvijā pagaidām esošā prakse cīņai ar gājputniem ir kompensācijas par migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem ar nosacījumu, ka ir veikti preventīvie pasākumi jeb atbaidīšana. Lai varētu saņemt kompensāciju, lauksaimniekam ir jāveic aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai, kā arī nodarīto zaudējumu apmēram jāpārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērs.

Lai atbaidītu zosis no kultūraugu sējumiem un mazinātu nodarītos zaudējumus, lauksaimnieki Dabas aizsardzības pārvaldē var pieteikties limitētai migrējošo zosu ieguvei jeb atļaujām zosu letālai atbaidīšanai. Pārvalde izsniedz limitētu skaitu atļauju zosu ieguvei ar medību ieročiem tikai aizbiedēšanas un kultūraugu pasargāšanas nolūkā. Šāda darbība ir iespējama vienīgi ar pārvaldes izsniegtu atļauju. Līdz 15. maijam kopumā šādā veidā visā Latvijā iegūstamas ne vairāk kā 1000 zosis. Atļaujas pārvalde izsniedz mēneša laikā kopš pieteikuma iesniegšanas, tāpēc to saņemšanai jāpiesakās laikus.