8.7 °C
Ir lieliski, ja piepildās sapņi! Īpaši, ja tie ir makšķernieka sapņi. Šis konkrētais stāsts sākās ar elektronisku vēstījumu žurnāla "Lielais Loms" redaktoram Arvim Ančevskim. Viņam rakstīja 14 gadu vecais Maksims Fjodorovs no Smiltenes. Stāstīja par savām makšķernieka gaitām un ļoti vēlējās, lai par viņu uzraksta žurnāla lappusēs.
Nu sapnis piepildās! Izrādās, Maksims ir viens no tiem retajiem pusaudžiem, kurš labprātāk laiku pavada ūdenstilpju krastos ar makšķeri rokās, nevis iegrimst viedtālruņa ekrānā, zaudējot saikni ar reālo pasauli.
Makšķerē kopš piecu gadu vecuma
Vaicāts, kā pievērsies copei, Maksims teic, ka makšķerē jau no piecu gadu vecuma un sākumā braucis līdzi vectēvam Ivanam. Arī tagad abi, ja ir tāda iespēja, makšķerēt dodas kopā visbiežāk tepat Smiltenes apkaimē, kur netrūkst labu vietu.
Maksimam vislabāk patīk copēt ar fīderi vai pludiņmakšķeri, taču, ja ir vēlme izkustēties vai noķert kādu plēsīgo zivi, viņš ņem rokās spiningu, kā viņš pats saka: spinings – tas ir bonusiņā!
Runājot par mānekļa izvēli, saulainākās dienās puisis izvēlas tumšākus mānekļus, savukārt mākoņainākās – gaišākus. Maksims parasti izvēlas vizuļus vai gumijas zivtiņas. Asariem viņš parasti lieto mikrodžigu, taču sīko mānekli var paķert arī līdaka, un tad ar samērā tievo auklu un vieglo kātu cīņa ir īsts piedzīvojums.
Vērā ņemami lomi
“Uz copi bieži dodos kopā ar draugiem. Mācāmies kopā skolā un arī bērnudārzā gājām vienā grupiņā.
Makšķerēšanas pamatus man, protams, ierādīja vectēvs. Tad mācījāmies kopā ar draugiem, visbiežāk no pašu kļūdām. Jo vairāk es makšķerēju, jo arī lomi kļūst lielāki.
Pērn noķēru septiņus kilogramus smagu karpu. Tā man līdz šim ir lielākā zivs. Tas bija dīķī pavasarī. Ja tā pati zivs būtu pieķērusies vasarā, tā noteikti jau būtu izaugusi mazliet lielāka! Todien ķēru karūsas. Gribēju mazajam brālim parādīt, kā copē ar fīderi uz grunts. Pēkšņi kāds ļoti sīki parāva aiz auklas. Tad tā stipri sāka nostiepties, un kāts sāka liekties. Piecirtu un… nespēju zivi pacelt līdz ūdens virsmai. Taču zivi izdevās izvilkt. Biju ļoti laimīgs! Sajūtas bija tādas pašas, kad ziemā bļitkojot kopā ar opi izdevās noķert pirmo asarīti.
Nesen, izmantojot ēsmas zivtiņu, noķēru 1,5 kilogramus smagu līdaku. Esmu noķēris arī ļoti pieklājīgus līņus. Makšķerēju no laipiņas ar ziemas makšķerīti. To, starp citu, var lieliski izmantot arī vasarā, kad aizaugušā vietā jāķer no laivas vai laipas. Ēsmu var nolaist vertikāli uz leju starp ūdensaugiem. Mazliet pakustināt, un zivs nav ilgi jāgaida. Līnis bija puskilogramu smags. Draugs bija aizgājis uz Tiltlejas ezeru un noķēris 1,6 kilogramus smagu breksi. Arī vēlējos tādu noķert. Devos uz ezeru un… noķēru 900 gramu smagu līni!
Ar fīderi var noķert vairāk un lielākas zivis nekā, piemēram, ar pludiņmakšķeri. Tu vari iebarot, iemest makšķeri, mierīgi sēdēt upes krastā un gaidīt lomu. Viss, protams, nav tik vienkārši, un arī šajā copes veidā ir savi knifiņi. Piemēram, ja gultne ir zāļaina, uz āķa kopā ar ēsmu jāliek putuplasta bumbiņa. Tā pacels ēsmu virs zālēm – tik, cik ļaus pavadiņa. Tādējādi no apakšas celsies piebarojamās barības mākonītis, kurā paslēpusies ēsma ar āķi.
Savukārt pludiņmakšķerēšana ir aktīvāks copes veids. To izvēlos, ja braucu ķert līņus vai plēsīgās zivis ar ēsmas zivtiņu,” stāsta Maksims Fjodorovs.
Makšķerēšanas laikā gadījušies arī uztraukumu pilni brīži – reiz kopā ar draugiem ķēruši zivis no laipiņas. Iebarojuši un sākuši copēt. Te klāt piepeldējis gulbis, kas ieinteresējies par zivīm domāto barību. Visi esot mazliet sabijušies un nogājuši maliņā. Nav bijis skaidrs, kādi īsti ir putna nodomi, jo tas plati izpletis spārnus un tos vēcinājis. Garām peldējis arī bebrs, taču vienmēr turējies pietiekamā attālumā.
Makšķerēšanā ir azarts
Lielākā daļa pusaudžu laiku pavada, veroties viedtālruņa ekrānā. Maksims labāk ņem rokā makšķeri.
“Makšķerēšana man ļauj izbaudīt azartu! Patīk izvilkt zivi, nobildēt to un arī palielīties ar savu veiksmi. Man nepatīk skatīties telefona ekrānā. Atpūsties pie dabas ir daudz foršāk! Mēs tādi esam vairāki, kuri labāk izvēlas copi. Kopā esam gājuši arī ragus meklēt. Man izdevās sameklēt buka radziņus, bet brieža ragi gan vēl nav trāpījušies,” tā Maksims.
Sapņo par Daugavu un Ziemeļvalstīm
Maksims sapņo kādu reizi doties uz kārtīgu karpu copi. Tāpat viņš vēlētos izmēģināt savu veiksmi Daugavā. Šajā upē viņš jau makšķerējis divas reizes un izdevies noķert pirmo samu. Jā, nelielu, 30 centimetru garu, kurš bija jāatlaiž, taču tomēr samu!
“Tāpat, ja kādreiz sanāks, es gribētu aizbraukt uz Norvēģiju vai Zviedriju, kur ir lielās līdakas, asari, tāpat laši un foreles, mencas. Tas būtu foršs piedzīvojums! Taču interesanti būtu aizbraukt tepat uz Rīgas molu un paķert butes, bullīšus. Skatos video, kā citi ķer, un arī gribu izmēģināt. Mans tēvocis brauc uz Gauju un ķer zivis, izmantojot maijvaboles. Viņš ir noķēris 1,4 kilogramus smagu mežavimbu un divus kilogramus smagu sapalu. Solīja mani paņemt līdzi, parādīs, kā tas jādara!” pārliecināts Maksims Fjodorovs.
