Dārzā saaugušas forsītijas, milzīgi liels krūms. Vēlos tam piešķirt formu, taču baidos, ka tās vairs neziedēs, jo dažus gadus tā jau bijis. Vai forsītijas der cirptajam dzīvžogam?  Jautā Vija Nautrēnos.

“Forsītijas labi padodas formēšanai – no tām var veidot gan cirptos dzīvžogus, gan modīgas bumbas,” skaidro dendroloģe Zaiga Graudiņa no stādaudzētavas Saksta­gals. Stirnām tās īpaši negaršo, tāpēc var droši stādīt arī kā brīvi augošu dzīvžogu laukos. Turklāt maza dzinumu īsināšana padarīs krūmu tikai kuplāku.
Pēc noziedēšanas ir īstais laiks, lai apgrieztu lielus krūmus un apcirptu dzīvžogus.


Taču, ja dārzā vieta atļauj un krūms zied bagātīgi, cirpšana obligāti nav vajadzīga. Savs skaistums ir arī zeltaini ziedošajā, lielajā forsītiju mākonī.


Ziedus nokož sali un atkušņi


Pēdējos gados forsītijas visos dārzos zied bagātīgi, jo bijušas labvēlīgas ziemas, ziedpumpuri nav izsaluši. Tām kaitē tādas ziemas, kad lieli sali mijas ar krasiem atkušņiem un siltuma periodiem. Pēc apsalšanas pavasarī saaug tikai jaunie dzinumi, uz kuriem nav ziedu. Tie ieriešas jau iepriekšējā gadā. Apsalšana ir pielīdzināma spēcīgai apgriešanai. Neziedēšanai var būt arī citi iemesli (šķirne, slikta vieta, apgriešana nelaikā), taču, ja forsītija tomēr tagad zied, tā to darīs arī turpmāk, kad atkopsies no stresa. Novērtēt, vai ar pašu forsītiju viss kārtībā, var, ielūkojoties kaimiņu dārzos un apstādījumos, kur tās aug. Ja nezied arī citiem, tātad togad vainojami laika apstākļi un jācer vien uz ziedēšanu nākamgad. 


Latvijā labi aug tā sauktā olveida jeb Korejas forsītija (Forsythia ovata). Ja ļauj brīvi augt, tā veido ap 1,5 metrus augstu krūmu.