1774. gada 19. februārī. Pirms 250 gadiem Rādebergā pie Drēzdenes krodzinieka ģimenē piedzima latviešu avīžniecībai un grāmatniecībai nozīmīgais izdevējs Vilhelms Ferdinands Hekers.

Ar viņu Latvijas teritorijā aizsākās Hekeru – tipogrāfu dinastija, kam līdz pat 19. gadsimta beigām piekrita liela loma drukas attīstībā Rīgā un Vidzemē. Rīgā Vilhelms Hekers pirmo reizi ieradās 14 gadu vecumā, kad iestājās darbā kā māceklis vienā no tipogrāfijām, bet pēc tam vēl papildināja zināšanas Sanktpēterburgā, vācu pilsētās un Tērbatā. 1804. gadā viņš pārpirka G. F. Keila spiestuvi Rīgā, līdzās Doma baznīcai, un 1806. gadā, kļuvis par pilsētas tipogrāfu, sāka iespiest darbus – gan grāmatas, gan periodiku – vācu, krievu un latviešu valodā. Viņa galvenais uzdevums bija nodrošināt Rīgas pilsētas, kā arī Vidzemes guberņas oficiālās vajadzības pēc drukātiem tekstiem. Pārējā laikā varēja pildīt privātpasūtījumus. Tipogrāfija vairākkārt mainīja atrašanās vietas un kādu brīdi izvietojās arī Doma Krustejās. 19. gadsimta gaitā pie Hekeriem tapa daudzi vairāki vācbaltu vēstures zinātnei un ekonomiskajai dzīvei nozīmīgi darbi un dokumentu publikācijas. Tur drukāja vācu avīzes "Rigaische Stadtblätter" (1810–1907), "Der Zuschauer" (1807–1856), kā arī latviešu "Vidzemes Latviešu Avīzes" (1824–1889), "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" (1832–1842) un "Vidzemes kalenderi". 

Kopumā Vilhelms Hekers, sastrādājoties arī ar Garlību Merķeli, savas darbības laikā nodrukāja ap 140 grāmatu un sīkiespieddarbu latviešu valodā. 

Pirmais no tiem datēts ar 1804. gadu un ir sprediķis ar paralēlu tekstu vācu un latviešu valodā. 1835. gadā Hekera tipogrāfiju atstāja vēsturē pirmā zināmā grāmata, ko par saviem līdzekļiem izdevis autors latvietis – turīgā Mazsalacas zemnieka un dedzīga atturības kustības piekritēja Kristapa Kaktiņa (1801–1867) reliģiskās ievirzes brošūra "Ar šiem pamācīšanas vārdiem". Hekera tipogrāfija bija dzimtas uzņēmums, kas uzturēja savu zīmolu līdz pat pastāvēšanas noslēgumam 1944. gadā.

Darba Balss, 1924. gada 19. februārī

Jelgava. Rakstnieku vakari. Par teicamu pasākumu ir jāatzīst Jelgavas 2. valsts vidusskolas sarīkotie rakstnieku vakari. Iniciatīvi rakstnieku vakaru sarīkošanā ņēmuši savās rokās vecāko klašu skolnieki, resp., literāriskais pulciņš, piedaloties arī dažiem pedagogiem. It īpaši pēdējā laikā minētie vakari atkārtojas ik pārnedēļas. Parasti tādā vakarā piedalās 2–3 rakstnieki un lasa savus jaunākos vēl nedrukātos darbus. Daļu no vakara programmas izpilda paši skolēni, uzstājoties ar deklamācijām un dziesmām. Lai gan ieejas maksa – 50 rubļu – priekš Jelgavas jāatzīst par stipri augstu, tomēr telpas arvienu ir pārpildītas līdz pēdējai vietiņai. Visvairāk starp klausītājiem redzama skolu jaunatne, kas atzīmējams kā ļoti iepriecinoša parādība. Kaut rakstnieku vakari spētu atraut mūsu jaunatni kinematogrāfu postošam iespaidam!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.