Visdrīzāk visā pasaulē bija tikai daži izņēmumi, un viens no tādiem bija Marija.

Stāsts par šo Polijā dzimušo un uzaugušo sievieti, kura kļuvusi par pasaulslavenu franču zinātnieci, radot dziļi tālejošas sekas cilvēces attīstībā, būtībā ir tas īstais apliecinājums tam, ka zinātnē un vispār jebkādā patiesas jaunrades lauciņā nav nozīmes jautājumam par cilvēka dzimumu un no tā izrietošajiem aktuālajiem blakus jautājumiem, piemēram, par vienlīdzību, līdztiesību un visu tamlīdzīgo. Tas ir stāsts par to, ka, ja ir – tad ir, un, ja nav – nekad arī nebūs, pilnībā neatkarīgi no tā, kādas cilvēku pašu sadomātas deklaratīvās konstrukcijas būs vai nebūs spēkā. Lielā mērā pat ļoti pamācošs dzīvesstāsts.

It kā no labas, bet ļoti trūcīgas ģimenes

Marija Sklodovska-Kirī dzimusi 1867. gada 7. novembrī Varšavā skolotāja un vīriešu ģimnāzijas direktora Vladislava Sklodovska (1832–1902) ģimenē. Māte Broņislava Sklodovska (dz. Boguska) (1836–1878) savukārt vadīja prestižu Varšavas meiteņu skolu, taču šo amatu viņai nācās atstāt gadu pēc Marijas piedzimšanas, pārceļoties uz citu dzīvesvietu un sākot strādāt par pasniedzēju citā skolā. Marijas tēvs savulaik pabeidzis studijas Sanktpēterburgas universitātē un allaž zināja par visjaunākajiem atklājumiem fizikā, ķīmijā un matemātikā, prata vismaz sešas svešvalodas, ieskaitot sengrieķu un latīņu valodu, kā arī pats rakstīja dzeju un daudz tulkoja. Ikdienā viņš mācīja matemātiku un fiziku.