Šovasar Latviju atkal pārņem mājas kafejnīcu vilinošās smaržas, un vienā no tām, "Lazdiņās", Jelgavas novada Lielplatones pagasta Sidrabē augustā saimniekoja dārzmīle un kuģa pavārs, Līga un Aldis. Var teikt arī – grāmatvede un muzikants. "Gribi zināt, kā esmu līdz tādai dzīvei nonākusi?" smej Līga, kad vārdoju viņu intervijai. Nudien, gribu gan!
Jo vairāk Līgas dzīvesstāsts mani interesē tādēļ, ka jau daudzus gadus Austrumu astroloģe Līga Pommere ir "Latvijas Mediju" žurnālu iemīļota autore, veido gan dārza darbu kalendārus "Praktiskajam Latvietim", gan prognozes un aizraujošus rakstus "Spīganai".
Līga dzimusi Saldū, bet apgalvo, ka neko neatceras – kad viņai bijis vien gadiņš, ģimene pārcēlusies uz Jaungulbeni un vēlāk uz Rīgu, uz mammas dzimto Vecmīlgrāvi, kur mīt visa plašā Raušu saime (tie, kas no Vecmīlgrāvja, droši vien pazīstot – mana sarunu biedrene ir pārliecināta). Tā ir viena ļoti, ļoti skaista vieta, viņa apgalvo.
Vispār Līga daudz kam piedēvē "pārāko pakāpi" – viņai bijusi vislabākā skola (Viļa Lāča Rīgas 31. vidusskola), vislabākie skolotāji, klase burvīga, klasesbiedri – arī, un salidojumi notiekot vēl tagad diezgan regulāri. Audzinātāja Veronika Stabrovska iemācīja mīlēt mākslu, literatūru, teātri – visu!
9. klasē bija iespēja izvēlēties jūrniecības vai literatūras un latviešu valodas novirzienu. Struktūrloģiķei Līgai gan patikusi matemātika, bet viņai esot raksturīgi darīt kaut ko pretēju tam, kas patīk, un tā nu izvēle krita uz literatūru. "Šī mūza gan tā arī palikusi kā ķeksītis dzīvē, bet nekas nav nejauši – pēdējos gados žurnāliem iznāk rakstīt katru mēnesi un dažkārt vēl biežāk! Kaut kad jau tai plintei bija jāizšauj," domīgi secina Līga.
"Mūslaikos visi centās iestāties augstskolās, jo tie bija pieci gadi klātienē – vienkārši superīgi! Jo mums nebija viedtālruņu kā šodienas jaunatnei – mēs sarunājāmies "tiešajā". Visādi pulciņi, izklaides un ballītes… Nūuuu, vispār arī mācījāmies." Konkrēti Līga – toreizējā Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē. Diplomdarbā lielā, lielā – teju pa visu sienu – loģistikas sistēmā ar "slēdzīšiem" un pretestībām bijis jānosaka, kas notiks, ja to vai citu ķēdes posmu pārraus. Tagad tas vienkārši lieliski noderot astroloģes darbā: kad taisa klientam horoskopu, jāmodelē, kas notiks, kā dzīve iegriezīsies, ja kāds elements pazudīs.
Studiju laikā Līga strādāja un, kā pati atzīst, principā ļoti labi pelnīja. Pabeidzot institūtu, bija ļoti liels pārsteigums, ka inženierim jāstrādā par 120 rubļiem. "Tas šokēja! Sēžu es kā nelaimes čupiņa savā institūta grāmatvedībā, ienāk galvenais grāmatvedis un prasa – ko tu tāda noskumusi? Tu nekad tāda neesi! Saku – viss, dzīve beidzas, jāiet strādāt par inženieri. Vai tad es negribot? Nu, nē, es saku, kā ir, – gribēju lielāku algu… Vispār mani tajā laikā pievilka arī grāmatvedība." Tā nu Līga kā jaunā speciāliste sāka strādāt institūta grāmatvedībā, un esot bijis tīri interesanti. Tā tas bija līdz kooperatīvu laikiem. Brīvvalsts gados Līga pārgāja uz privātajām struktūrām – to pašu grāmatvedību.