Mednieks Jānis Baumanis: LVM lobē staltbriežu nelimitētu medīšanu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) lobē izmaiņas normatīvos, kas noteiks, ka staltbrieži ir nelimitēti medījami dzīvnieki, "Radio SWH" raidījumā "Zaļais stūris" teica kādreizējai Latvijas Mednieku savienības vadītājs, mednieks ar vairāk nekā 30 gadu stāžu Jānis Baumanis.

Jānis Baumanis.

Foto: No personiskā arhīva

Saskaņā ar medību likumu nelimitētie medījamie dzīvnieki ir tādi dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms.

Baumanis uzsvēra, ka viņam nav pieņemama šāda attieksme pret staltbriežiem, kurus sāk uzskatīt par kaitēkļiem, kas jāiznīdē.

Mednieks radio raidījumā skaidroja, ka problēmas ar būtisku briežu nodarīto kaitējumu ir lokālas un, apvienojot mednieku klubus, tās jārisina noteiktās, pietiekami plašās teritorijās, nevis jāmaina likumdošana visā Latvijā.

Viņš pārmeta LVM, ka uzņēmums pēdējos trīs gadus ir pazaudējis, neatrodot šīs problēmas risinājumus. Tā vietā, pa aplinkus ceļiem tikuši bīdīti uzņēmumam izdevīgi grozījumi normatīvos. Publiski tas netiekot darīts, jo uzņēmums sevi pozicionē kā zaļāko uzņēmumu Latvijā.

Turpretim Saldus pusē vairāki medību kolektīvi tikušies ar lauksaimniekiem, diskutējuši, strīdējušies un nonākušie pie kopsaucēja un šajā teritorijā briežu skaits tiek samazināts.

Kopš šīs vienošanās esot pagājis pusgads, bet LVM nav atradis laiku vai vēlēšanos kaut ko tādu atkārtot – aicināt kopā, runāt, atrast veidu, kā motivēt medniekus.

Pēdējos gados mainījusies arī LVM attieksme pret medību klubiem, un pašlaik uzņēmumam esot pieeja - "izdrāzīsim dažus, lai pārējie baidītos", teica Baumanis. Viņš skaidroja, ka iepriekš medību platību nomas līgumi tika slēgti uz 30 gadiem, bet tad LVM vienpersoniski, neizdiskutējot ar medniekiem, neuzklausot medību kolektīvu iebildumus, nolēma nosacījumus mainīt un tagad līgumus slēdz uz pieciem gadiem.

Viņaprāt, tas tiek darīts ar nolūku, lai maksimāli spētu ietekmēt medniekus. Tiekot izmantots tikai pātagas princips - nemedīsiet jūs, medīs citi. LVM uzvedoties kā tipisks monopolists, jo uzņēmumam pieder trešā daļa no Latvijas medību platības.

Pārslēdzot līgumu uz pieciem gadiem, esot iespējas panākt, ka medību kolektīvs zaudē pirmtiesības pagarināt šo medību platību nomas līgumu. Kā skaidroja Baumanis, jebkurš var jaunaudzē nolikt uz celma sāls kluci, vai pienaglot pie augoša koka trepes, nofotografēt un aizsūtīt LVM. Tie būs pārkāpumi, kuru dēļ kolektīvs var zaudēt iespēju pagarināt līgumu.

Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams visas iesaistītās puses aicināt sēsties pie galda, jo jebkurš ilgtspējīgs process, vai tā būtu lauksaimniecība, mežsaimniecība vai dabas aizsardzību, balstās uz trīs pīlāriem - ekonomisko, sociālo un vides aspektu. Tagad tiekot izcelts tikai ekonomiskais, bet sociālais un vides aspekts tiekot pakārtots tam.

Jābūt diskusijai, nevis jāpieņem, ka puse staltbriežu "jāizlaiž caur gaļasmašīnu", lai to populācija atgrieztos 2010. gada līmenī, teica Baumanis.

LETA jau ziņoja, ka LVM klientu centrā Rīgā 29. janvārī notiks diskusija par risinājumiem staltbriežu populācijas apsaimniekošanai, aģentūru LETA informēja LVM pārstāvji. Tāpat plānots pārrunāt turpmāko sadarbību ar medniekiem, zemju īpašniekiem un to apsaimniekotājiem.

LVM norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā, ievērojami palielinoties staltbriežu populācijai, pieaug postījumi LVM apsaimniekotajās platībās, jo īpaši jaunaudzēs, samazinot iespēju izaudzēt kvalitatīvu nākotnes mežu.

Patlaban LVM lielākos postījumus jaunaudzēs nodara staltbriežu populācija. Šogad jauni bojājumi virs 5% konstatēti 3300 hektāros jaunaudžu.

Diskusija norisināsies Rīgā, Vaiņodes ielā, plkst.9.

Jau vēstīts, ka LVM apgrozījums pagājušajā gadā bija 626,019 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% – līdz 220,838 miljoniem eiro.

Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.