Clear -0.7 °C
P. 13.04
Egils, Egīls, Nauris
SEKO MUMS
Reklāma
Būvgruži.
Būvgruži.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Pēc katra remonta vai būvdarbiem kļūst ne tikai skaistāka, ērtāka vai funkcionālāka vide, bet arī paliek būvniecības vai remontdarbu atkritumi – būvgruži. Ko ar tiem iesākt, kur likt? To svarīgi zināt ikvienam jau pirms remonta vai būvniecības sākšanas.

Reklāma

Kur likt

Latvijā mājsaimniecībām ir vairākas iespējas, kā nodot būvniecības atkritumus. Nelielu remontdarbu rezultātā radušos būvgružus iedzīvotāji kā privātpersonas var nogādāt paši būvniecības atkritumu pieņemšanas punktos.

Pārskatāma karte ar būvniecības atkritumu pieņemšanas vietām atrodama vietnē: www.skiroviegli.lv, ailē Visi atkritumu veidi, atzīmējot Būvniecības atkritumi.

Attiecīgi, pietuvinot interesējošo punktu kartē, parādīsies gan konkrēta adrese, gan darba laiks un papildinformācija par atkritumu apsaimniekotāju un nosacījumiem šajā objektā.

Ja būvgružu apjoms ir lielāks, piemēram, dzīvokļa, privātmājas vai vasaras mājas kapitālā remonta vai apjomīgāku būvdarbu/būvju nojaukšanas gadījumā, ērtākais risinājums gan privātpersonām, gan juridiskām personām ir pasūtīt būvgružu konteineru ar izvešanu, ko nodrošina licencēti atkritumu apsaimniekotāji. Vēl kā risinājums tiek piedāvāts mazāka apjoma būvgružus izvest polipropilēna maisos jeb tā sauktajos Big Bag (ietilpība 1 m3, izturība 400–600 kg).

Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma CleanR Verso valdes priekšsēdētājs Ēriks Gusevs stāsta, ka praksē gana bieži redzams – nelielu remontu gadījumā cilvēki izvēlas atkritumus nogādāt paši, savukārt lielāku darbu laikā ekonomiski un no loģistikas izdevīgāk izmantot konteineru nomas pakalpojumu.

Būvgružu savākšana.

Šķirot vai mest visu kopā

Ļoti vēlams šķirot būvniecības atkritumus, jo tā var samazināt apsaimniekošanas izmaksas un palielināt pārstrādes iespējas. Piemēram, ja būvdarbu laikā atsevišķi nošķiro betonu, ķieģeļus vai akmeņus, grunti, koksni, kartonu un plēves iepakojumu, to apsaimniekošana visbiežāk būs lētāka nekā nešķirotu būvgružu, kas samesti vienā konteinerā. Tāpēc arī nelielu remontu laikā ieteicams šķirot materiālus. Savukārt nešķirotos būvniecības atkritumus nereti līdz pat 40% veido citi atkritumu veidi, kas sadārdzina to apsaimniekošanu un pārstrādi. Attiecīgi jaukta tipa būvgružus atkritumu apsaimniekotājs tālāk šķiro pārstrādei derīgajos un nederīgajos.

Nodot jaukta tipa būvgružus izmaksās dārgāk nekā jau sašķirotus.

Uzņēmuma Eco Baltia vide projektu vadītāja būvgružu apsaimniekošanas segmentā Ieva Kārkliņa norāda – gudri un praktiski saimnieki visbiežāk paši atrod otrreizēju lietojumu koka un metāla elementiem, kas radušies remonta vai būvniecības laikā. Koksni izmanto kā kurināmo, bet metālu nodod metāllūžņu pieņemšanas punktos. Ja tomēr plāno koku nodot pārstrādei, tad jāņem vērā, ka tas nedrīkst būt līmēts, krāsots, lakots vai ar ķimikālijām impregnēts. Piemēram, atsevišķi nošķirota betona un ķieģeļu nodošana izmaksās vien pāris eiro tonnā.

Ja tomēr atkritumu ir maz vai nav iespējas/vēlmes tos šķirot, var iznomāt būvgružu konteineru, kurā ļauts ievietot jauktā tipa būvgružus – tātad visu, kas palicis pāri pēc remonta, arī mēbeles un citus lielgabarīta objektus.

Reklāma
Reklāma

Izņēmums ir bīstamie atkritumi – tos kategoriski aizliegts nodot kopā ar būvgružiem. Bīstamie atkritumi jānodod atsevišķi un saskaņā ar noteikumiem par to nodošanu.

Būvgružu savākšana.

Kur nonāk

Būvniecības atkritumi pēc nodošanas netiek vienkārši noglabāti poligonā. Ēriks Gusevs zina stāstīt, ka arvien lielāka to daļa tiek šķirota, pārstrādāta un atgriezta apritē kā izejmateriāls. Piemēram, daļa sašķiroto materiālu tiek pārstrādāti šķembās, augsnē vai citos ražošanā izmantojamos izejmateriālos. 

Betons, ķieģeļi, flīzes, metāls, stikls un koka iepakojuma un būvniecībā izmantojamā koksne tiek izmantoti atkārtoti: ceļubūvē, teritoriju labiekārtošanai, arī citos būvniecības procesos jaunu produktu un materiālu ražošanai. Tāpēc ļoti svarīgi, lai būvniecības atkritumi nonāktu pie licencētiem apsaimniekotājiem, nevis vidē.

Vai izvedējs uzticams

Izvēloties pakalpojumu sniedzēju, der pārliecināties, vai tam ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas licence un tas ir tiesīgs ar to darboties. To var noskaidrot vietnē: www.registri.vvd.gov.lv, sadaļā Atļauju un licenču meklētajs. Likums noteic par pienākumu operatoram, kas reklamē komercdarbību ar atkritumiem, reklāmā norādīt saņemtās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu vai Valsts vides dienesta lēmuma numuru un pieņemšanas datumu.

Latvijā licencēti atkritumu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas paredz atkritumu savākšanu, šķirošanu, pārstrādi vai drošu noglabāšanu. “Tomēr ik pa laikam uzrodas darboņi, kas izvieto sludinājumu ss.lv vai citā sludinājumu portālā, piedāvājot būvgružu izvešanu par klientam šķietami pievilcīgu cenu. Diemžēl nereti šiem pakalpojumu sniedzējiem nav atļaujas ar to nodarboties. Rezultātā tā ir ātra peļņa, un savāktie būvgruži nonāk nevis legālā un drošā apsaimniekošanā, bet visbiežāk kādā nelegālā izgāztuvē,” stāsta Ieva Kārkliņa.

Ja pakalpojums tiek piedāvāts neoficiāli vai bez dokumentiem, pastāv risks, ka būvgruži var nonākt nelegālās izgāztuvēs, radīt dabas piesārņojumu, kā arī pastāv risks kaitīgo vielu nonākšanai gaisā un augsnē.

Būvgružu konteiners.

Bīstamie atkritumi – atsevišķi

Būvniecības atkritumu konteineros nedrīkst ievietot bīstamos un specifiskos atkritumus, piemēram, elektrotehniku, dienasgaismas lampas un spuldzes, automašīnu riepas, azbestu saturošu šīferi, visādu veidu šķidrumus (krāsas, šķīdinātājus, lakas, eļļas, skābes), celmus, apdegušus kokus, izdedžus un pelnus. “Šādi materiāli jānodod atkritumu apsaimniekotājam dalīti, jo katram no bīstamajiem materiāliem ir dažādi pārstrādes, apsaimniekošanas vai noglabāšanas procesi. Parasti apsaimniekotāji piedāvā arī vizuālus skaidrojumus vai sarakstus, kas palīdz saprast, ko drīkst un ko nedrīkst likt būvgružu konteinerā,” skaidro Ēriks Gusevs.

Keramikas santehnika, piemēram, izlietnes, klozetpodi vai keramikas flīzes, lielākoties tiek klasificēta kā būvniecības atkritumi, jo tās ir būvniecības procesa sastāvdaļas. Tomēr praksē svarīgi ievērot konkrētā apsaimniekotāja nosacījumus, jo dažkārt šādi priekšmeti tiek klasificēti atsevišķi vai kopā ar lielgabarīta atkritumiem, jo tiem ir atšķirīgs pārstrādes process.

Logu un siltumnīcu stikls – kur liekams

PVC logu, koka logu, durvju, siltumnīcu un auto stikls nav tas pats, kas iepakojuma stikls. Tas atšķiras pēc sastāva, pārstrādes tehnoloģijas, drošības īpašībām. Tāpēc to nedrīkst ievietot pudeļu stikla konteineros, jo tas var traucēt pārstrādes procesu. Piemēram, Rumbulā gan atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā Nomales, gan būvniecības atkritumu šķirošanas laukumā Stūraiņi var nodot katru stikla veidu (bez rāmjiem un citiem piemaisījumiem) atsevišķi. Ja nav skaidrības par atkritumu veidu, drošākais risinājums ir pārbaudīt informāciju apsaimniekotāja mājaslapā internetā vai sazināties ar tā klientu apkalpošanas centru.

“Nav pareizi mest logu stiklu jaukta tipa būvgružu konteinerā, jo būvniecības atkritumu šķirošana notiek gan automatizēti, gan manuāli un asās stikla lauskas var radīt risku savainoties šķirotājiem un arī sabojāt šķirošanas iekārtas. Tāpēc logu un siltumnīcu stikls nododams atsevišķi vai arī pirms likšanas kopējā būvgružu konteinerā stikls jāievieto necaurduramā iepakojumā un jānovieto vienā tvertnes malā, lai to vieglāk atdalīt. Var sazināties ar atkritumu apsaimniekotāju un vienoties par stikla nodošanas risinājumu individuāli,” klāsta Ieva Kārkliņa.

Ielāgo!

Būvniecības atkritumus nedrīkst atstāt dabā vai izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Nodot būvniecības atkritumus atkritumu pieņemšanas laukumos ir finansiāli izdevīgāk nekā vest noglabāt uz kādu no poligoniem.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

#LVAF #praktiskizals

#LVAF #praktiskizals
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DĀRZS DABA
Reklāma