Pēc katra remonta vai būvdarbiem kļūst ne tikai skaistāka, ērtāka vai funkcionālāka vide, bet arī paliek būvniecības vai remontdarbu atkritumi – būvgruži. Ko ar tiem iesākt, kur likt? To svarīgi zināt ikvienam jau pirms remonta vai būvniecības sākšanas.
Kur likt
Latvijā mājsaimniecībām ir vairākas iespējas, kā nodot būvniecības atkritumus. Nelielu remontdarbu rezultātā radušos būvgružus iedzīvotāji kā privātpersonas var nogādāt paši būvniecības atkritumu pieņemšanas punktos.
Pārskatāma karte ar būvniecības atkritumu pieņemšanas vietām atrodama vietnē: www.skiroviegli.lv, ailē Visi atkritumu veidi, atzīmējot Būvniecības atkritumi.
Attiecīgi, pietuvinot interesējošo punktu kartē, parādīsies gan konkrēta adrese, gan darba laiks un papildinformācija par atkritumu apsaimniekotāju un nosacījumiem šajā objektā.
Ja būvgružu apjoms ir lielāks, piemēram, dzīvokļa, privātmājas vai vasaras mājas kapitālā remonta vai apjomīgāku būvdarbu/būvju nojaukšanas gadījumā, ērtākais risinājums gan privātpersonām, gan juridiskām personām ir pasūtīt būvgružu konteineru ar izvešanu, ko nodrošina licencēti atkritumu apsaimniekotāji. Vēl kā risinājums tiek piedāvāts mazāka apjoma būvgružus izvest polipropilēna maisos jeb tā sauktajos Big Bag (ietilpība 1 m3, izturība 400–600 kg).
Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma CleanR Verso valdes priekšsēdētājs Ēriks Gusevs stāsta, ka praksē gana bieži redzams – nelielu remontu gadījumā cilvēki izvēlas atkritumus nogādāt paši, savukārt lielāku darbu laikā ekonomiski un no loģistikas izdevīgāk izmantot konteineru nomas pakalpojumu.
Šķirot vai mest visu kopā
Ļoti vēlams šķirot būvniecības atkritumus, jo tā var samazināt apsaimniekošanas izmaksas un palielināt pārstrādes iespējas. Piemēram, ja būvdarbu laikā atsevišķi nošķiro betonu, ķieģeļus vai akmeņus, grunti, koksni, kartonu un plēves iepakojumu, to apsaimniekošana visbiežāk būs lētāka nekā nešķirotu būvgružu, kas samesti vienā konteinerā. Tāpēc arī nelielu remontu laikā ieteicams šķirot materiālus. Savukārt nešķirotos būvniecības atkritumus nereti līdz pat 40% veido citi atkritumu veidi, kas sadārdzina to apsaimniekošanu un pārstrādi. Attiecīgi jaukta tipa būvgružus atkritumu apsaimniekotājs tālāk šķiro pārstrādei derīgajos un nederīgajos.
Nodot jaukta tipa būvgružus izmaksās dārgāk nekā jau sašķirotus.
Uzņēmuma Eco Baltia vide projektu vadītāja būvgružu apsaimniekošanas segmentā Ieva Kārkliņa norāda – gudri un praktiski saimnieki visbiežāk paši atrod otrreizēju lietojumu koka un metāla elementiem, kas radušies remonta vai būvniecības laikā. Koksni izmanto kā kurināmo, bet metālu nodod metāllūžņu pieņemšanas punktos. Ja tomēr plāno koku nodot pārstrādei, tad jāņem vērā, ka tas nedrīkst būt līmēts, krāsots, lakots vai ar ķimikālijām impregnēts. Piemēram, atsevišķi nošķirota betona un ķieģeļu nodošana izmaksās vien pāris eiro tonnā.
Ja tomēr atkritumu ir maz vai nav iespējas/vēlmes tos šķirot, var iznomāt būvgružu konteineru, kurā ļauts ievietot jauktā tipa būvgružus – tātad visu, kas palicis pāri pēc remonta, arī mēbeles un citus lielgabarīta objektus.
-0.7 °C
























































































































































































































































