Sava enerģija: Energoefektivitāte saimniecībām pagaidām šķiet otršķirīga

Lauku saimniecības ir ļoti atšķirīgas gan pēc sava lieluma un specializācijas, gan modernizācijas pakāpes. Un modernizācija attiecas ne tikai uz jaunāko tehnoloģiju iegādi un ieviešanu agrotehnikā vai lauksaimniecības dzīvnieku aprūpē, bet arī uz iekārtām un aprīkojumu, kas nodrošina elektrības un siltuma apgādi. Tam nereti sāk pievērst uzmanību vien tad, kad rēķinos parādās negaidīti lielas summas.

Tomēr ir arī pietiekami daudz saimniecību, kas meklē dažādus energoefektīvus risinājumus, lai ne tikai patērētu mazāk elektrības un siltumenerģijas, bet arī paši to ražotu, tādējādi nodrošinot sev zināmu neatkarību un ilgtspēju šajā jomā. Jau tagad ir saimniecības, kas paralēli savai lauksaimniecības pamatnozarei uzstādījuši koģenerācijas stacijas, ražo biogāzi, arī saules paneļu parki lauku ainavā vairs nav nekāds retums.

Bet – ar ko tad sākt un ko labāk izvēlēties? Kas strādās ekonomiskāk, efektīvāk, un kā tas viss atmaksāsies? Rast energoefektīvāko risinājumu var palīdzēt audits. Protams, tas nav par velti – piemēram, lopkopības saimniecībai atkarībā no tās lieluma tas varot izmaksāt 3–4,5 tūkstošus eiro.

Energoaudits nebūtu jāuztver kā kārtējais apgrūtinājums

Energoaudits ir pakārtots MK noteikumiem, kas nosaka audita struktūru, aptveramās jomas. "Faktiski jāizvērtē un jāsadala pa attiecīgām kategorijām visi galvenie energoresursi – elektrība, siltums, degviela, kā arī to patēriņš. Rezultātā jāizveido pārskatāma aina, lai auditētais uzņēmums redz, kur un kā tas tērē savus energoresursus katrā no minētajām trim grupām, kā šis patēriņš sadalās savā starpā utt. Uzņēmuma apsekojuma laikā tiek apkopota informācija par ražošanas procesā izmantojamām iekārtām, to skaitu, nominālo jaudu un noslodzi. Enerģijas patēriņa dati tiek sadalīti divās daļās: energonesēji un energopatērētāji. Energonesējos tiek iekļautas elektroiekārtas, apgaismojums, savukārt energopatērētājos – elektroenerģijas, siltumenerģijas un ūdens patēriņš," skaidro Māris Delle, SIA LBRA energoauditors. 

Pēc šā apsekojuma un izvērtējuma auditoram jāsniedz vismaz trīs ieteikumi, kā pasākums būtu ieviešams, reāli īstenojams dzīvē, kā tas atmaksāsies, kā arī jānorāda, kādu konkrētu labumu, efektivitāti tas dos.

"Lai noteiktu izvirzīto energoefektivitātes pasākumu dzīves cikla izmaksu un to atmaksāšanās potenciālu, tiek veikta dzīves cikla analīze. Tajā tiek ņemtas vērā pasākuma ieviešanas, izmantošanas un arī apkopes izmaksas. Šo izvērtējumu veic, lai noteiktu pasākuma izdevīgumu, ņemot vērā resursu ietaupījumu un nepieciešamās investīcijas pasākumu ieviešanai. Lai analizētu investīciju finansiālo efektivitāti, tiek noteikta diskonta likme, kas atspoguļo nākotnes naudas plūsmas diskontēšanu līdz konkrētā brīža vērtībai. To izmanto, lai analizētu pasākuma izdevīgumu un vai tā ieviešana atmaksājas ilgtermiņā. Aprēķinos diskonta likme tiek pielāgota konkrētā pasākuma un uzņēmuma darbības veidam, kas ietekmē iespējas saņemt līdzfinansējumu energoefektivitātes uzlabošanai," plašāk skaidro M. Delle.

Auditors var izvērtēt tikai esošo situāciju saimniecībā, viņš nesniedz rekomendācijas par iespējamiem energorisinājumiem, būvējot kādu objektu pilnīgi no jauna.

Saimniecību, kurās būtu veikts visaptverošs energoaudits, pagaidām vēl nav daudz. Pirmām kārtām tās ir saimniecības, kas pieder pie lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, tostarp biogāzes ražošanas saimniecības, un tām energoaudits ir jāveic. Tāds ir veikts, piemēram, SIA "Vecsiljāņi", SIA "Lielmežotne", SIA "Agro Kaķenieki" u. c.

"Kopumā lauksaimnieki īsti nesaprot, kāpēc viņu saimniecībai būtu nepieciešams energoaudits. 

Pret to saimnieki izturas tāpat kā pret jebkuru obligāto auditu – kā pret kārtējo apgrūtinājumu. Taču, tiklīdz sākas runa par iespējām piesaistīt kādus finanšu līdzekļus, interese parādās. 

Tā rodas arī tad, kad viņiem uz vietas saimniecībā parāda riskantās vietas, ierīces un iekārtas, kas rada vislielāko elektroenerģijas patēriņu un kuru dēļ tiek zaudēts visvairāk energoresursu. Taču pirmajā vietā šīm saimniecībām ir ražošana – graudu, piena, gaļas, lopbarības, bet tieši energoefektivitāte šķiet otršķirīga. Tāpēc, ja saimniecībā nav speciālista, kurš cita starpā seko līdzi arī energopatēriņam un uzrauga minētās ierīces, tās laikus nomainot pret modernākām un energoefektīvām, zaudējumi var būt visai būtiski, un bilancēs tie būtu jāierauga," spriež M. Delle.

Veci sūkņi piena dzesēšanai, kam saimniecībā pirmām kārtām būtu pievēršama uzmanība un kas, visticamāk, jānomaina ar mūsdienīgākām un efektīvākām.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Rēķins nav tikai rēķins

Latvijā ir salīdzinoši daudz padomjlaiku aprīkojuma saimniecību, un tieši šīs saimniecības elektroenerģijas patēriņa ziņā nereti ir visizšķērdīgākās. Un ne jau apzināti, bet gan tieši tāpēc, ka nepievērš uzmanību saviem rēķiniem, savas elektrosaimniecības stāvoklim, jo uzskata to par otršķirīgu. Kamēr iekārtas strādā, lai strādā! Nav svarīgi – efektīvi vai ne.

"Visbiežāk rēķini vienkārši tiek nomaksāti, īpaši tajos neiedziļinoties. Taču tajos var pamanīt ne tikai reālo patēriņu, bet arī tā sauktās slēptās pozīcijas, par kurām reti iedomājas. Saņemot rēķinu no elektroenerģijas pārdevēja, noteikti uzmanība būtu jāpievērš pieslēguma jaudai, ko sniedz Sadales tīkls. Iespējams, pieprasītā jauda ir par lielu, jo pilnībā netiek izmantota. Runa šeit ir par ampēriem (A), kas nepieciešami uzņēmuma elektrojaudas nodrošināšanai. Ja pieprasīti, piemēram, 100 A, tātad tiem var pieslēgt noteiktu skaitu elektroierīču. Visbiežāk problēma ir padomjlaiku lauksaimniecības uzņēmumos, kas savulaik pieprasījuši, piemēram, 600 A, bet šobrīd pietiktu ar 250 A vai pat vēl mazāk, taču maksa tiek piestādīta par 600 A.

Otra apslēptā pozīcija meklējama aktīvajā un reaktīvajā jaudā. Ja tīklam pieslēgti daudzi elektromotori, kas turklāt ir nosacīti veci un kuru jauda netiek kompensēta, vai ir ļoti garas elektrolīnijas, kabeļi, tad rodas šī reaktīvās jaudas komponente, kas zināmā mērā kropļo pieslēguma tīklu. Par reaktīvās jaudas robežlieluma pārsniegšanu ir jāmaksā. Rēķinā tā it kā nav liela pozīcija, taču gada laikā var sasniegt visai ievērojamu, pat tūkstošos eiro mērāmu summu," uzmanību vērš Delle.

Vecs motors,  kas, visticamāk, jānomaina ar mūsdienīgāku un efektīvāku.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Vecie elektromotori ir pat par 15% neefektīvāki

Energoauditors teic, ka nākamā bēdu ieleja meklējama vecajās, no kolhozu laikiem palikušajās lopu novietnēs, administratīvajās un citās ēkās, kur joprojām darbojas padomjlaiku apgaismojums, vecās lampas, ventilācijas, dzesēšanas u. c. iekārtas, graudu transportieri, mēslu skrēperi, lopbarības maisītāji utt. Šīm iekārtām parasti ir elektromotora piedziņa. Kamēr tās kalpo, tikmēr tām īpašu uzmanību nepievērš. Lai tik strādā, ja strādā! Taču šīs iekārtas dod gan jau minētās reaktīvās jaudas komponentes tīklā, gan ir neefektīvas. "Jo mazāks lietderības koeficients, jo elektromotors ir neefektīvāks un vairāk patērē. Tāpēc visas šīs ierīces un iekārtas būtu jāpārbauda un jāpārliecinās, vai to elektromotors nav jau 20–30 gadu vecs. Šāda motora lietderības koeficients ir apmēram 80–85%. Jaunās paaudzes tādas pašas jaudas elektromotoram – 93–95%. Tātad vecie motori vidēji patērē par 10–15% vairāk elektroenerģijas.

Arī nātrija, dzīvsudraba, luminiscences lampas ir teju par 50% neefektīvākas nekā jaunās paaudzes lampas. Bieži vien tā saukto DRL, nātrija jeb gāzizlādes lampu jauda nosacīti ir no 250 līdz 600 vatiem. Tāda paša apgaismojuma LED lampas patērē tikai no 50 līdz 100 vatiem. Tātad gandrīz 5–6 reizes mazāk, un tātad arī maksa attiecīgi 5–6 reizes mazāka," skaidro auditors.

Kvarca lampa, kas, visticamāk, jānomaina ar mūsdienīgāku un efektīvāku.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Karš un energokrīze liek meklēt jaunus risinājumus

Karš Ukrainā un tam sekojošā energokrīze ar lielu energoresursu cenas pieaugumu lika sarosīties un sākt domāt par ekonomiskākiem risinājumiem. Pirmie sarosījās lielie ražojošie uzņēmumi pilsētās, kas paši vērsās pie auditoriem, lai izvērtētu savas elektrosaimniecības stāvokli un rastu citas iespējas gan elektrības, gan siltuma apgādes jomā. Lauksaimnieki, šķiet, izvēlējās savilkt ciešāk jostas vai iespēju robežās mēģināt celt savas produkcijas cenu. Konsultācijas lūdza vien dažas atsevišķas saimniecības.

"Interese rodas, kad, piemēram, atveras kāds projekts par energoefektivitātes pasākumiem un parādās iespēja saņemt līdzfinansējumu. Kad LAD izsludināja novembrī šādu projektu, pie mums vērsās divas saimniecības, kas vēlējās saņemt atzinumu par projektam pieteikto pasākumu efektivitāti – graudu kaltes renovāciju, uzstādot rekuperācijas sistēmu, un jaunas kaltes uzstādīšanu. Ja nepieciešams, veicam ne tikai pasākuma tehnisko analīzi, bet aprēķinām arī veikto investīciju iespējamo atmaksāšanās periodu. LBRA ir akreditēta institūcija, kurai ir tiesības šādus atzinumus sniegt. Sadarbojamies gan ar LAD, gan ar ALTUM. Katrai no šīm institūcijām attiecībā uz projektiem ir savas prasības. LAD pagaidām neprasa projekta pieteikumam obligāti pievienot akreditētas institūcijas vērtējumu par veicamā energoefektivitātes pasākuma ekonomisko efektivitāti, bet ALTUM šāda prasība ir. ALTUM turklāt liek uzsvaru tieši uz atjaunojamajiem energoresursiem un SEG emisiju samazinājumu. LAD projektos ir noteikti divi kontrollielumi: ekonomiskuma efektivitātei būtu jābūt vismaz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo risinājumu un patēriņam – 1,2 kilovatstundām uz saražotās produkcijas vienību," tā Māris Delle.

Auditors teic, ka visefektīvākie ir kompleksie risinājumi, kur, piemēram, līdzās fermai ir biogāzes ražotne, kur var izmantot kūtsmēslus, vai pie esošas koģenerācijas stacijas izveidots siltumnīcu komplekss, kura apgādei ar nepieciešamo elektrības un siltuma daudzumu var izmantot biogāzes ražotnē saražoto siltumenerģiju. Ir saimniecības, kur primārā nozare ir lauksaimniecība, kurai pakārtoti energoapgādes risinājumi, piemēram, jau minētā biogāzes ražošana, kuras procesā var iegūt arī vērtīgu mēslojumu – digestātu. 

Bet ir arī otrādi – primārā ir enerģijas ražošana, bet kāda lauksaimniecības nozare tai ir veiksmīgi pakārtota. Protams, šādiem kompleksiem risinājumiem ir nepieciešamas lielas investīcijas, jo faktiski lopkopība vai augkopība un biogāzes ražošana ir atsevišķas nozares, kuru ieviešanai un apkalpošanai ir vajadzīgi arī attiecīgi speciālisti.

Savukārt tiem, kuri nav gatavi savā saimniecībā ieviest papildnozari, atliek nopietni pārskatīt savu energosaimniecību – nomainīt vecos motorus, lampas, iekārtas, krāsnis un kurināmo.

Barības maisītājs, kas, visticamāk, jānomaina ar mūsdienīgāku un efektīvāku.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Saules paneļi joprojām pieprasīti

M. Delle novērojis, ka kopumā saules paneļu parka veidošana kļūst aizvien populārāka. Pirmais bums esot bijis pirms gadiem trim, kad iestājās elektroenerģijas krīze un elektrības cena ievērojami cēlās. Patlaban zemnieku saimniecībās paneļu uzstādīšana noteikti nav galvenais energoefektivitātes pasākums. To nosaka saimnieku rocība, un tos var uzstādīt vien tie, kuri to var atļauties.

"Runājot par saules paneļu efektivitāti un ilgtspēju. Šī joma attīstās tikpat strauji kā jebkurš mehāniskais un elektroniskais instruments, ierīce. Tas, kas bija radīts pirms diviem trim gadiem, šodien jau faktiski ir novecojis. Tas attiecas arī uz saules paneļiem, kas šodien ir ne tikai enerģijas, bet arī siltuma ģeneratori, mainās izejmateriāli to ražošanai utt. Līdz šim bija ekonomiski uzstādīt paneļus, lai nosegtu vien pašpatēriņu. Ja ar Sadales tīklu noslēgtais līgums neparedzēja citus nosacījumus, tad virs pašpatēriņa saražotā jauda bija vienkārši jāatdod Sadales tīklam. Šobrīd paneļu īpašnieki vairs nevēlas tāpat vien atdot saražoto enerģiju tīklam, tāpēc meklē iespējas to uzkrāt vai dalīties ar citiem patērētājiem. Pēc tirgus principa – to, ko pats esmu saražojis, pats arī gribu pārdot. Pašreizējā kopējā tendence ir – lai enerģijas ražotājs ir iespējami tuvu patērētājam," secina energoauditors.

Viņš turpina: "Tagad faktiski visā pasaulē priekšplānā izvirzās ne tikai enerģijas ģenerēšana, bet arī siltuma uzkrāšana, kas ir nākamais solis. Tas ir īpaši interesanti mazajiem ražotājiem, piemēram, mazām mehāniskajām vai kokapstrādes darbnīcām, nelielām pārstrādes ražotnēm u. c. Tās izmanto gan saules paneļus, gan arī akumulatora iekārtas. Piemēram, šobrīd topā ir vecās automašīnu baterijas, kas tiek uzstādītas, lai dienas laikā saules enerģiju uzkrātu un nakts stundās izmantotu. Pagaidām tie ir tādi privāti risinājumi, taču, kā rāda pieredze, ar laiku tie var iegūt arī rūpnieciskus apmērus."

Speciālisti neapšauba, ka saules paneļi šobrīd ir viens no izdevīgākajiem risinājumiem attiecībā uz energoefektivitāti. Patlaban paneļu saražotā jauda Latvijas mērogā sastādot aptuveni 25–30% no kopējās saražotās. Tas nav daudz.

Problēma varot sākties brīdī, kad paneļu baterijas būs izsmēlušas savu resursu, jo laika gaitā to kapacitāte kļūst aizvien mazāka. Jau piektajā sestajā darbošanās gadā tā sāk samazināties visai strauji. Jautājums – ko pēc gadiem desmit darīsim ar milzīgo daudzumu utilizējamo bateriju, kas nosacīti sastāv no stikla un cēlelementiem, kas būtu jānodala viens no otra? Tas būs nākamais izaicinājums. Protams, nav tā, ka par to līdz šim nav domāts. Risinājumi ir, taču pagaidām tie ir ļoti dārgi. Patlaban saules bateriju pārstrādē līderi ir Francija, Dānija. Zinātnieki strādā pie tā, lai ne tikai izstrādātu efektīvākos paņēmienus saules bateriju elementu nodalīšanai, bet arī pie tā, kā tos sašķirot un izmantot otrreizējai pārstrādei. Līdzīgi kā ar atkritumiem. Bet tad arī jādomā par šādu specializētu pārstrādes uzņēmumu radīšanu, kas nenotiek ātri.

Arī jautājums par to, vai lauksaimniecības zemes būtu tās, uz kurām jābūvē komerciālie saules parki, šobrīd ir strīdīgs. Biedrība "Zemnieku saeima" publiskajā telpā izteikusi bažas par to, ka no ražošanas tiek izņemta lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ka faktiski valstī nav skaidras stratēģijas, lai ilglaicīgi nodrošinātu, ka šie saules parki spēj stabilizēt Latvijas enerģētikas tirgu, tādējādi kādā brīdī tie var izrādīties ļoti nerentabli, un paliks degradēta lauku ainava. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijā norāda, ka pašlaik nav regulējuma, kas ierobežotu saules parku būvniecību lauksaimniecības teritorijās. Komersanti tās izvēlas, jo tās ir līdzenas, nenoēnotas platības, kur saules parki var labi attīstīties. Un, tā kā saules paneļi ir iekārtas, nevis būves, netiek prasīts arī to ietekmes uz vidi novērtējums.

Vecās lampas fermā, kam saimniecībā pirmām kārtām būtu pievēršama uzmanība un kas, visticamāk, jānomaina ar mūsdienīgākām un efektīvākām.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Atbalsta projektiem jāseko līdzi

Interese ieviest energoefektīvus pasākumus lielākoties rodas vienlaikus ar līdzfinansējuma peejamību.

Līdz šāgada 4. decembrim lauksaimniekiem bija iespēja pieteikties LAD vairākos pasākumos (intervencēs) savas saimniecības vai uzņēmuma izaugsmes veicināšanai, tostarp energoefektivitātes palielināšanai. "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai" mērķēts, lai veicinātu lauksaimniecības nozares saimnieciskās darbības veicēju ieguldījumu atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos. Atbalsta pretendents var būt lauku saimniecība – fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo primāros lauksaimniecības produktus un pēdējā noslēgtajā gadā ir guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas vismaz 4000 eiro apmērā.

No iepriekšējā plānošanas perioda ir pieejams finansējums pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" – kārta būs atvērta no šāgada 5. decembra līdz nākamā gada 6. janvārim. Apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības, lai cita starpā arī nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku. Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei vai būvniecībai, kas saistīta ar atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu, – 2025. gada 1. augusts.

Savukārt ALTUM aizdevumi atbalsta uzņēmējus, kas grib veikt uzņēmējdarbību, izmantojot atjaunojamos energoresursus (saules paneļi, vēja ģeneratori, biomasa), elektroauto vai būvējot jaunas energoefektīvas A vai A+ energoklases mājas. Tiek piedāvātas samazinātas aizdevumu procentu likmes zaļām investīcijām un ieguldījumiem ilgtspējā. Līdz šim tipiskākās investīcijas, ko veikuši lauksaimnieki, ir siltumnīcu energoefektivitātei (piemēram, plēves segums, energoefektīvs apgaismojums), kā arī investīcijas graudu kalšu energoefektivitātē, veicot to nomaiņu vai rekonstrukciju.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".