"Interese rodas, kad, piemēram, atveras kāds projekts par energoefektivitātes pasākumiem un parādās iespēja saņemt līdzfinansējumu. Kad LAD izsludināja novembrī šādu projektu, pie mums vērsās divas saimniecības, kas vēlējās saņemt atzinumu par projektam pieteikto pasākumu efektivitāti – graudu kaltes renovāciju, uzstādot rekuperācijas sistēmu, un jaunas kaltes uzstādīšanu. Ja nepieciešams, veicam ne tikai pasākuma tehnisko analīzi, bet aprēķinām arī veikto investīciju iespējamo atmaksāšanās periodu. LBRA ir akreditēta institūcija, kurai ir tiesības šādus atzinumus sniegt. Sadarbojamies gan ar LAD, gan ar ALTUM. Katrai no šīm institūcijām attiecībā uz projektiem ir savas prasības. LAD pagaidām neprasa projekta pieteikumam obligāti pievienot akreditētas institūcijas vērtējumu par veicamā energoefektivitātes pasākuma ekonomisko efektivitāti, bet ALTUM šāda prasība ir. ALTUM turklāt liek uzsvaru tieši uz atjaunojamajiem energoresursiem un SEG emisiju samazinājumu. LAD projektos ir noteikti divi kontrollielumi: ekonomiskuma efektivitātei būtu jābūt vismaz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo risinājumu un patēriņam – 1,2 kilovatstundām uz saražotās produkcijas vienību," tā Māris Delle.
Auditors teic, ka visefektīvākie ir kompleksie risinājumi, kur, piemēram, līdzās fermai ir biogāzes ražotne, kur var izmantot kūtsmēslus, vai pie esošas koģenerācijas stacijas izveidots siltumnīcu komplekss, kura apgādei ar nepieciešamo elektrības un siltuma daudzumu var izmantot biogāzes ražotnē saražoto siltumenerģiju. Ir saimniecības, kur primārā nozare ir lauksaimniecība, kurai pakārtoti energoapgādes risinājumi, piemēram, jau minētā biogāzes ražošana, kuras procesā var iegūt arī vērtīgu mēslojumu – digestātu.
Bet ir arī otrādi – primārā ir enerģijas ražošana, bet kāda lauksaimniecības nozare tai ir veiksmīgi pakārtota. Protams, šādiem kompleksiem risinājumiem ir nepieciešamas lielas investīcijas, jo faktiski lopkopība vai augkopība un biogāzes ražošana ir atsevišķas nozares, kuru ieviešanai un apkalpošanai ir vajadzīgi arī attiecīgi speciālisti.
Savukārt tiem, kuri nav gatavi savā saimniecībā ieviest papildnozari, atliek nopietni pārskatīt savu energosaimniecību – nomainīt vecos motorus, lampas, iekārtas, krāsnis un kurināmo.
Saules paneļi joprojām pieprasīti
M. Delle novērojis, ka kopumā saules paneļu parka veidošana kļūst aizvien populārāka. Pirmais bums esot bijis pirms gadiem trim, kad iestājās elektroenerģijas krīze un elektrības cena ievērojami cēlās. Patlaban zemnieku saimniecībās paneļu uzstādīšana noteikti nav galvenais energoefektivitātes pasākums. To nosaka saimnieku rocība, un tos var uzstādīt vien tie, kuri to var atļauties.
"Runājot par saules paneļu efektivitāti un ilgtspēju. Šī joma attīstās tikpat strauji kā jebkurš mehāniskais un elektroniskais instruments, ierīce. Tas, kas bija radīts pirms diviem trim gadiem, šodien jau faktiski ir novecojis. Tas attiecas arī uz saules paneļiem, kas šodien ir ne tikai enerģijas, bet arī siltuma ģeneratori, mainās izejmateriāli to ražošanai utt. Līdz šim bija ekonomiski uzstādīt paneļus, lai nosegtu vien pašpatēriņu. Ja ar Sadales tīklu noslēgtais līgums neparedzēja citus nosacījumus, tad virs pašpatēriņa saražotā jauda bija vienkārši jāatdod Sadales tīklam. Šobrīd paneļu īpašnieki vairs nevēlas tāpat vien atdot saražoto enerģiju tīklam, tāpēc meklē iespējas to uzkrāt vai dalīties ar citiem patērētājiem. Pēc tirgus principa – to, ko pats esmu saražojis, pats arī gribu pārdot. Pašreizējā kopējā tendence ir – lai enerģijas ražotājs ir iespējami tuvu patērētājam," secina energoauditors.
Viņš turpina: "Tagad faktiski visā pasaulē priekšplānā izvirzās ne tikai enerģijas ģenerēšana, bet arī siltuma uzkrāšana, kas ir nākamais solis. Tas ir īpaši interesanti mazajiem ražotājiem, piemēram, mazām mehāniskajām vai kokapstrādes darbnīcām, nelielām pārstrādes ražotnēm u. c. Tās izmanto gan saules paneļus, gan arī akumulatora iekārtas. Piemēram, šobrīd topā ir vecās automašīnu baterijas, kas tiek uzstādītas, lai dienas laikā saules enerģiju uzkrātu un nakts stundās izmantotu. Pagaidām tie ir tādi privāti risinājumi, taču, kā rāda pieredze, ar laiku tie var iegūt arī rūpnieciskus apmērus."
Speciālisti neapšauba, ka saules paneļi šobrīd ir viens no izdevīgākajiem risinājumiem attiecībā uz energoefektivitāti. Patlaban paneļu saražotā jauda Latvijas mērogā sastādot aptuveni 25–30% no kopējās saražotās. Tas nav daudz.
Problēma varot sākties brīdī, kad paneļu baterijas būs izsmēlušas savu resursu, jo laika gaitā to kapacitāte kļūst aizvien mazāka. Jau piektajā sestajā darbošanās gadā tā sāk samazināties visai strauji. Jautājums – ko pēc gadiem desmit darīsim ar milzīgo daudzumu utilizējamo bateriju, kas nosacīti sastāv no stikla un cēlelementiem, kas būtu jānodala viens no otra? Tas būs nākamais izaicinājums. Protams, nav tā, ka par to līdz šim nav domāts. Risinājumi ir, taču pagaidām tie ir ļoti dārgi. Patlaban saules bateriju pārstrādē līderi ir Francija, Dānija. Zinātnieki strādā pie tā, lai ne tikai izstrādātu efektīvākos paņēmienus saules bateriju elementu nodalīšanai, bet arī pie tā, kā tos sašķirot un izmantot otrreizējai pārstrādei. Līdzīgi kā ar atkritumiem. Bet tad arī jādomā par šādu specializētu pārstrādes uzņēmumu radīšanu, kas nenotiek ātri.
Arī jautājums par to, vai lauksaimniecības zemes būtu tās, uz kurām jābūvē komerciālie saules parki, šobrīd ir strīdīgs. Biedrība "Zemnieku saeima" publiskajā telpā izteikusi bažas par to, ka no ražošanas tiek izņemta lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ka faktiski valstī nav skaidras stratēģijas, lai ilglaicīgi nodrošinātu, ka šie saules parki spēj stabilizēt Latvijas enerģētikas tirgu, tādējādi kādā brīdī tie var izrādīties ļoti nerentabli, un paliks degradēta lauku ainava. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijā norāda, ka pašlaik nav regulējuma, kas ierobežotu saules parku būvniecību lauksaimniecības teritorijās. Komersanti tās izvēlas, jo tās ir līdzenas, nenoēnotas platības, kur saules parki var labi attīstīties. Un, tā kā saules paneļi ir iekārtas, nevis būves, netiek prasīts arī to ietekmes uz vidi novērtējums.
Atbalsta projektiem jāseko līdzi
Interese ieviest energoefektīvus pasākumus lielākoties rodas vienlaikus ar līdzfinansējuma peejamību.
Līdz šāgada 4. decembrim lauksaimniekiem bija iespēja pieteikties LAD vairākos pasākumos (intervencēs) savas saimniecības vai uzņēmuma izaugsmes veicināšanai, tostarp energoefektivitātes palielināšanai. "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai" mērķēts, lai veicinātu lauksaimniecības nozares saimnieciskās darbības veicēju ieguldījumu atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos. Atbalsta pretendents var būt lauku saimniecība – fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo primāros lauksaimniecības produktus un pēdējā noslēgtajā gadā ir guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas vismaz 4000 eiro apmērā.
No iepriekšējā plānošanas perioda ir pieejams finansējums pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" – kārta būs atvērta no šāgada 5. decembra līdz nākamā gada 6. janvārim. Apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības, lai cita starpā arī nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku. Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei vai būvniecībai, kas saistīta ar atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu, – 2025. gada 1. augusts.
Savukārt ALTUM aizdevumi atbalsta uzņēmējus, kas grib veikt uzņēmējdarbību, izmantojot atjaunojamos energoresursus (saules paneļi, vēja ģeneratori, biomasa), elektroauto vai būvējot jaunas energoefektīvas A vai A+ energoklases mājas. Tiek piedāvātas samazinātas aizdevumu procentu likmes zaļām investīcijām un ieguldījumiem ilgtspējā. Līdz šim tipiskākās investīcijas, ko veikuši lauksaimnieki, ir siltumnīcu energoefektivitātei (piemēram, plēves segums, energoefektīvs apgaismojums), kā arī investīcijas graudu kalšu energoefektivitātē, veicot to nomaiņu vai rekonstrukciju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
-2.7 °C
