Šajā gadījumā esot runa par visvērtīgāko atrasto bagātību krājumu cilvēces vēsturē.
Netālu no Kolumbijas piekrastes koraļļu rifos joprojām guļot vismaz tūkstotis kuģu, pilni spāņu konkistadoru Amerikas kolonizācijas laikā salaupītiem dārgumiem. Atbilstoši mūsdienu likumiem šīs bagātības pieder vai nu tām valstīm, kuru teritoriālajos ūdeņos tās atrastas, vai arī bijušo īpašnieku mantiniekiem, ja dārgumi atrodas neitrālajos ūdeņos. Cerot labi nopelnīt, ar šādu nogrimušo dārgumu meklēšanu un izcelšanu pārsvarā nodarbojas dažādi privātie uzņēmumi un individuālie drosminieki, kuriem gan nereti sanāk nopietnas domstarpības par atrastās mantas sadalīšanu.
Senās batālijas Karību jūrā
1708. gada 28. maijā ar 62 lielgabaliem aprīkotais spāņu flotes trīsmastu galeons “San Jose” ģenerāļa Hose Fernandesa Santiliana vadībā tā dēvētās “Zelta flotes”, kuru veidoja trīs karakuģi un 14 tirdzniecības kuģi, sastāvā uzsāka kuģojumu no Dienvidamerikas uz Spāniju. Ar to bija paredzēts nogādāt salaupītās bagātības Spānijas karalim, kuram akūti vajadzēja papildu finansējumu karam ar Britāniju. Kuģis bija burtiski līdz ūkai piekrauts ar zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem un juvelierizstrādājumiem.
Bet 8. jūnijā Karību jūrā, aptuveni 40 kilometru attālumā no Kartahenas, līdzās Baru salai, šai flotei uzbruka angļu eskadra. Pēc pusotru stundu ilgas kaujas uz “San Jose” atskanēja jaudīgs sprādziens – ienaidnieka lādiņš bija caursitis kuģa sānu un trāpījis pulvera mucās. Galeons liesmu ielenkumā nogrimis burtiski dažu minūšu laikā, no tā apkalpes vismaz 600 cilvēkiem izglābušies tikai 11 veiksminieki, savukārt dārgumi, kas mūsdienās novērtēti aptuveni 20 miljardu ASV dolāru apjomā, nonāca jūras dzelmē.
Mūsdienās galeons nodēvēts par nogrimušo kuģu Svēto Grālu, un kopš tā laika to izcelt laukā no ūdens vēlējušās neskaitāmas meklētāju paaudzes. Vēstīts, ka vistuvāk veiksmei esot nokļuvis amerikāņu finansists no Čikāgas Vorens Stērnss, kuram šajā jomā jau bija pieredze. 1977. gadā viņš ieguldīja solīdu summu ekspedīcijā, kas meklēja nogrimušā burinieka “Concepcion” dārgumus, un šie tēriņi atmaksājās ar krietnu uzviju: no dzīlēm izcēla 60 000 sudraba monētu, zelta stieņus un juvelierizstrādājumus, un kopumā visu atrasto mantu novērtēja ar 14 miljoniem dolāru.