Šajā gadījumā esot runa par visvērtīgāko atrasto bagātību krājumu cilvēces vēsturē.

Netālu no Kolumbijas piekrastes koraļļu rifos joprojām guļot vismaz tūkstotis kuģu, pilni spāņu konkistadoru Amerikas kolonizācijas laikā salaupītiem dārgumiem. Atbilstoši mūsdienu likumiem šīs bagātības pieder vai nu tām valstīm, kuru teritoriālajos ūdeņos tās atrastas, vai arī bijušo īpašnieku mantiniekiem, ja dārgumi atrodas neitrālajos ūdeņos. Cerot labi nopelnīt, ar šādu nogrimušo dārgumu meklēšanu un izcelšanu pārsvarā nodarbojas dažādi privātie uzņēmumi un individuālie drosminieki, kuriem gan nereti sanāk nopietnas domstarpības par atrastās mantas sadalīšanu.

Senās batālijas Karību jūrā

1708. gada 28. maijā ar 62 lielgabaliem aprīkotais spāņu flotes trīsmastu galeons “San Jose” ģenerāļa Hose Fernandesa Santiliana vadībā tā dēvētās “Zelta flotes”, kuru veidoja trīs karakuģi un 14 tirdzniecības kuģi, sastāvā uzsāka kuģojumu no Dienvidamerikas uz Spāniju. Ar to bija paredzēts nogādāt salaupītās bagātības Spānijas karalim, kuram akūti vajadzēja papildu finansējumu karam ar Britāniju. Kuģis bija burtiski līdz ūkai piekrauts ar zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem un juvelierizstrādājumiem.