1936. gada 15. maijā. Pirms 90 gadiem Latvijā pienāca brīdis, kad visiem dienas laikrakstiem obligātā kārtā bija jāpāriet no vāciskajiem gotu burtiem jeb "vecās drukas" uz "jauno druku", tas ir, latīņu burtiem – stājās spēkā 5. janvārī Ministru kabinetā pieņemtā Likuma par valsts valodu 3. panta norma: "Periodiskie izdevumi latviešu valodā, kas iznāk biežāk par reizi nedēļā, iespiežami latīņu burtiem, vēlākais sākot ar 1936. gada 15. maiju."

Reklāma

Martā valdības sēdē gan skatīja priekšlikumu atlikt pāreju vēl par gadu, bet lēmums bija, ka termiņš vairs nav pagarināms. Līdz ar to latviešu rakstos noslēdzās vecās drukas ēra. Gotu burtus turpmāk kā izņēmumu pieļāva vien reliģiskos tekstos. Pareizrakstības normas gan regulēja un precizēja arī turpmākajos gados.

No vāciešiem nākušos gotu burtus lietoja jau pirmajos latviešu iespieddarbos 16. gadsimtā, taču kopš 19. gadsimta 70. gadiem progresīvi un nacionāli noskaņotā sabiedrības daļa pastāvīgi runāja, ka jāpāriet uz latīņu alfabētu – uzdevums, ar kuru nebija tik viegli tikt galā pat pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas, kad abas rakstības turpināja pastāvēt paralēli. Pieradumam izrādījās liels spēks, ar kuru nevarēja nerēķināties. Tā pirms Pirmā pasaules kara populārā avīze "Baltijas Vēstnesis" kādu brīdi bija sākusi iznākt jaunajā drukā, taču ātri atgriezās pie vecās. Tāpat dzejnieks Vilis Plūdons (1874–1940), pamēģinājis savas grāmatas izdot latīņu burtiem, tomēr atgriezās pie vecā stila. Valdīja uzskats, ka procesā jāievēro pakāpeniskums un vajadzīga lasītāju paaudžu maiņa. Latvijas valsts sākumos, 1918. gada nogalē, 80% Latvijas Pagaidu valdības izdoto dokumentu bija vecajā drukā. Tomēr ar 1922. gadu skolās, valsts un pašvaldību iestādēs visam bija jānotiek tikai latīņu burtiem. Arī grāmatu iespiedēji un veikalu izkārtņu licēji pamazām pārgāja uz jauno druku, kamēr dienas preses izdevumi turpināja būt "gotu burtu pēdējais cietoksnis".

Argumenti par labu latīņu drukai bija skanējuši visdažādākie – ka latīņu ortogrāfija ir kompaktāka un ļaujot ietaupīt līdz 10% papīra, ka latīņu burti esot mākslinieciski skaistāki un "mazāk veicina lasītāju īsredzību nekā gotu burti". Galvenais tomēr bija, ka vecā druka atmetama kā vācu varas laiku palieka, ka latīņu burtus 1936. gadā izmanto visā Rietumeiropā, atkaitot Vāciju un Igauniju. Bet svarīgākais: rakstiem visā Latvijā jānotiek vienādi un nav normāli, ja Rīgā, Vidzemē, Kurzemē piekopj veco druku, kamēr Latgalē to neprot, jo apritē ir poļu ieviestā latīņu rakstība.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 15. maijā

Dieviņš rājas. Aizvakar Rīga piedzīvoja pirmo pērkona negaisu. Nolija silts lietutiņš (Barlotti kungam atļaujas neprasījis), bet vakar vakarā pērkona negaiss atkārtojās vēlreiz un divkārt stipri. Tam atkal sekoja lietus, straujš, strāvains un silts. Rīgas dārzi, alejas un apstādījumi pēkšņi uzzaļoja, bet pilsētnieki kā uz neredzamas rokas mājiena nometa siltās virsdrēbes un pirmo reizi uzelpoja dziļi, pavasarīgi. Paldies Dieviņam! Viņš rājas par ilgo zemes slinkojumu un ievadīdams vasariņu – nu kūpēs darbs, līs sviedru svētībiņa druvās un tīrumos. Dieviņš rāj slinkumu: brāļi, darbā, darbā!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu