1874. gada 15. novembrī. Pirms 150 gadiem Rūjienas apriņķa Rencēnu pagasta kalēja ģimenē piedzima viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem, nacionālās latviešu tēlniecības skolas veidotājs un izcilākais latviešu jūgendstila meistars, Triju Zvaigžņu ordeņa meta autors Gustavs Šķilters.

Reklāma

Zīmēšanu un ar lietišķo mākslu, kā arī dekoratīvo tēlniecību saistītās iemaņas jauneklis apguva Sanktpēterburgā, kur 1893. gadā uzsāka studijas Štiglica zīmēšanas skolā. Doties uz Pēterburgu, stāstot par turienes latviešu sabiedrības dzīvi, viņu pamudinājis skaņdarba "Dievs, svētī Latviju!" autors Baumaņu Kārlis, ar kuru nākamais tēlnieks satikās Limbažos. Gados krietni vecākais Baumaņu Kārlis impērijas metropolē bija pavadījis ilgākus gadus, strādājot par skolotāju.

Turpinot izglītoties, studiju gados Parīzē Šķilters kļuva par slavenā franču tēlnieka – reālista Ogista Rodēna (1840–1917) skolnieku, kas labi redzams viņa tā laika un vēlāko darbu stilā. 

Šķilters 20. gadsimta pirmajās pāris desmitgadēs lielākoties dzīvoja Sanktpēterburgā, taču pastāvīgi uzturēja mākslas saites ar dzimteni un bija ļoti darbīgs – līdztekus tēlniecībai viņš gleznoja dažādās tehnikās, nodarbojās ar grafiku, veidojot grāmatu vākus un žurnālu vinjetes, zīmēja karikatūras satīras žurnālam "Svari", uzstājās kā publicists. 1916. gadā viņš uzskicēja arī metu vienai no cara Nikolaja II ģimenei domātajām mākslinieciskajām Lieldienu olām, kuras izgatavoja slavenā juveliera Karla Faberžē firma. Jāpiebilst, ka mūža otrajā pusē mākslinieks rakstījis arī dzejas un pie gultas turējis mazu tāfelīti, lai pierakstītu rindas, kas pēkšņi iešāvušās galvā. Šķilters uzrakstījis ap 3000 dzejoļu, kurus augsti vērtējis pat Rainis.

Latvijā no lielinieciskās Krievijas viņš atgriezās 1923. gadā. Uz mākslas pasauli orientētais "Ilustrētais Žurnāls" 1926. gadā rakstīja: "Šķiltera nopelns, ka mūsu tēlnieku vecākā paaudzē tas piegriezis vērību nevien galvām, bet visas figūras veidošanā. Savā divdesmit piecus gadus ilgā darbības laikā, tas veidojis daudzas sieviešu figūras: cietējas, ilgotājas, izmisušas. (..) 

Meklējot dažādo noskaņu izteiksmi, kurai vietums ir sentimentālisma piegarša, tēlnieks veido viņas ķermeni dažādās kustībās. Ķermeņa kustības te ir dvēseles dzīves nesējas." 

Mākslas zinātnieki norāda, ka Šķilteram raksturīga arī bērnu un viņu emociju atveidošana. 20.–30. gados tēlnieks pārsvarā laiku veltīja mākslas pasniedzēja darbībām, strādājot Latvijas Mākslas akadēmijā un LU. Ar tēlniecību viņš turpināja nodarboties arī padomju okupācijas laikā, nevairoties no "laikmetīgiem" sižetiem. Plašā Gustava Šķiltera darbu kolekcija tagad atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

"Sociāldemokrāts", 1924. gada 15. novembrī

Libeka tilta nedrošība. Pilsētas būvnodaļa izsūtījusi ekspertus tilta stāvokļa izpētīšanai. Pēc ekspertu atzinuma tilts priekš lielākas kustības, kura sagaidāma sakarā ar vecā dzelzceļa tilta remontu darbiem, varot izrādīties par nedrošu. Tāpēc nepieciešama pārbūve jeb, mazākais, tūlītējs tilta remonts. Šim pēdējam nolūkam pilsētas valde savā beidzamā sēdē atvēlēja 750 000 rubļu lielu kredītu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.