Britu pētnieki no Stafordšīras universitātes izpētījuši ar piesārņojuma rašanos saistīto problēmu, kas notiek, veicot ūdens paraugu ņemšanu tajā esošo mikrodaļiņu noteikšanas analīzēm.

Izrādās, krietna daļa pašu pētnieku apģērba un aprīkojuma mikroplastmasas un mikrošķiedru sajaucas kopā ar to plastikātu masu, kas jau atrodas apkārtējā vidē, tādējādi nopietni traucējot veikt patiešām objektīvus mērījumus. Viena no pētījuma autorēm Klēra Gvineta paudusi, ka konkrētajos apstākļos uz vietas tas var izpausties apkārtējās vides dinamiskas iedarbības rezultātā: vējš vai citas laikapstākļu parādības, nepieciešamās paraugu iegūšanas darbības, ieskaitot ļoti tuvo distanci un tamlīdzīgi. Savukārt mobilajās laboratorijās tas bieži vien notiekot tāpēc, ka tur pētnieku rīcībā ir tikai nelielas telpas, kurās regulāri notiek arī dažādas citas darbības.

Izejas dati šim konkrētajam pētījumam savākti ceļojumā pa Hudzonu. Pētnieku komanda kontrolēja piesārņojuma avotus, ievācot paraugus no visiem iespējamajiem avotiem: apkalpes apģērbs, somas, kuģa detaļas un tamlīdzīgi. Viņi arī radīja visu šo avotu katalogu, kā arī uzskatīja piesārņojumu par “dabisku”, ne procesuālu, tikai tajā gadījumā, ja mikroplastmasa nebija pielīdzināma nevienam no katalogā iekļautajiem elementiem. Un šis pētījums apliecināja, ka tad, ja ūdens paraugu ņemšanā neievēro striktus protokolus, piemēram, metāla spaiņus virsējo līmeņu paraugiem un specializētās tā dēvētās Nansena pudeles no dzīlēm ņemtajiem paraugiem, tad vismaz 70% parauga mikrodaļiņu tur nokļūst tieši pašas procedūras laikā tapušajam piesārņojumam. Un tas pats esot attiecināms arī uz paraugu analīzi: bez speciālas aizsardzības aptuveni 68% mikroplastmasas daļiņu tur, izrādās, nokļuvušas tieši šāda “piesārņojuma” rezultātā. Un tad nu top “šokējoši un biedējoši analīžu rezultāti”.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.