Garša riebīga, bet, ja citas izejas nav – katrā ziņā ne sliktāks par hlorēto ūdeni.

Dažādas tehnogēnās katastrofas – plūdi, karadarbība u. c. – padara nelietojamu lielu daudzumu dzeramā ūdens, tāpēc cilvēkiem, kas gatavojas izdzīvot sarežģītos apstākļos, ir vēlams lietot speciālus ūdens filtrus. Kā var attīrīt ūdeni?

Ūdens sastāv no vienas skābekļa molekulas un divām jebkurām ūdeņraža izotopa molekulām. Tātad tur var būt gan ūdeņradis, gan deltērijs, gan tritērijs. Kopā mēs iegūstam nevis viena, bet daudzu veidu ūdens molekulas. Cilvēka veselībai labākās ir parastās H2O vai vieglā ūdens molekulas.

Katram no trim atomiem var būt dažādi vērsti spini, t. i., atomu asis var būt dažādos leņķos viena pret otru un nosacīto horizontu. Ja šos spinus iemācītos kārtot pēc cilvēka izvēles – vienā ūdens lāsē varētu savākt bibliotēku, kas daudzkārt pārsniegtu pat pašreizējās cilvēces zināšanas. Loģiski, ja ūdenim piemīt atmiņa, tad Pasaules okeāns ir vērā ņemama informācijas krātuve. To pierāda Masuro Emoto veiktie eksperimenti – sniegpārsliņas (t. i., ūdens kristāli) dažādu skaņu klātbūtnē dažādi kristalizējas.

Lūgšanas un lāsti, klasiskā mūzika un smagais roks – katrs pa savam liek kristalizēties ūdenim. Vēl vairāk – tekot pa caurulēm, kas liktas dažādos leņķos, ūdens kristāli tiek vairāk vai mazāk bojāti, 90 grādu leņķis stipri pasliktina ūdensvada ūdens kvalitāti, bet Šaubergera virpuļiekārta to jūtami uzlabo. Kas vēl?