20.3 °C
Pētnieki pauduši, ka ilgu laiku mierā gulošā tektoniskā lūzuma līnija zem Islandes esot pamodusies un jau drīzā nākotnē varot atraisīt virkni biežu vulkānu izvirdumu.
Nesenie izvirdumi zvejnieku ostā Grindavīkā esot apstiprinājuši lūzuma līnijas reaktivēšanos, un turpmāk tagad tā varot daudzus gadus pēc kārtas bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma periodiski izsviest lavu. Pirms pusgada šo pilsētiņu jau daļēji evakuēja, un, lai gan kopš tā laika vulkāniskā aktivitāte tur pieklususi, varas iestādes joprojām uztur augstu gatavības pakāpi.
Islandes sala izvietojusies uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir plaisa okeāna dibenā, kura sadala Eirāzijas un Ziemeļamerikas tektoniskās plātnes. Nesenais izvirdums Grindavīkā bija šajā salas rajonā piektais tāds notikums aizvadīto trīs gadu laikā, un tur vulkāniskā darbība neesot novērota jau vairākas simtgades. Vulkanologi pauduši, ka šāda aktivitātes atjaunošanās norādot uz plātņu dalīšanās jaunu epizodi, un tas mēdzot turpināties pat vairākas desmitgades.
Pētnieki grunts deformāciju un magmas pacelšanos no dzīlēm novērojuši jau pirms pirmā izvirduma 2021. gada martā. Pēdējie izvirdumi, ieskaitot to, kuru piedzīvoja Grindavīka, bija īslaicīgi, un tos pavadīja minimāla seismiskā aktivitāte. Tas liecinot par to, ka magma atrodas ļoti tuvu virsmai un ir pilnībā gatava izvirdumam, savukārt plānā zemes garoza Islandes lūzuma līnijas tuvumā sekmē zem spiediena esošās magmas izmešanu.
Lai gan esot sagaidāms, ka šādi izvirdumi neizraisīs sevišķi liela lavas daudzuma izmešanu, tie tomēr ļoti nopietni apdraud netālu no Grindavīkas esošo Svartsengi ģeotermālo staciju. Var piebilst, ka šī stacija ar elektrību un ūdeni apgādā vismaz 30 000 Reikjanesas pussalas iedzīvotāju, kas ir desmitā daļa visu Islandes iedzīvotāju. Tāpat šie izvirdumi jau tagad likuši slēgt tā dēvēto Zilo lagūnu, kas ir populārs tūrisma objekts, pazīstams ar saviem ģeotermālajiem kūrortiem.
Pati Grindavīka arī uzbūvēta uz aptuveni 800 gadus senām sacietējušas lavas plūsmām, un tas arī liekot apšaubīt tās pretošanās spēju vulkāniskajai aktivitātei. Speciālisti brīdinājuši, ka jau nākamais izvirdums varētu sekot pavisam drīz, un iepriekšējo izvirdumu laikā esot bijušas tikai dažas kritiskas seismiskās aktivitātes stundas, un tas katrā ziņā liecinot par ļoti ātru magmas pacelšanos. Pastāv arī zemūdens izvirduma risks, jo tas var izraisīt sprādziena efektu ar liela daudzuma vulkānisko pelnu izmešanu atmosfērā. Tostarp pētnieki arī apgalvojuši, ka tāda scenārija, kādu izraisīja 2010. gada vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums, kur sekas bija masveida traucējumi transporta darbībā, tieši Reikjanesas pussalā nebūšot.
